Brīnumains stāsts: bijusī latviešu modele izglābjas no vēža

Sarunājoties ar Sarmu, šķiet, ka viņa ir dāma kopš dzimšanas. Savā vecumā viņa ir aizvien eleganta, kopta kundze. No Holcmanes staro garīgums un intelektuāls dziļums, un ik pa laikam sarunas gaitā uzplaiksnī viņas ironiskie joki un dzirkstošie smiekli. Sarmas kundze, maziem malkiem dzerot kafiju, stāsta par sevi un sava likteņa pagriezieniem, kuri atstājuši sekas viņas dzīvē. Tomēr neviens, pat ļaunākais, notikums viņai nav licis padoties.

Diagnoze – kakla vēzis: „Vai tas ir 1. aprīļa joks?”

„1. aprīlī būs apritējuši pieci gadi, kopš man atklāja vēzi. Kad ārste man pateica diagnozi, es viņai jautāju, vai tas ir aprīļa joks. Aiz muguras ķīmijterapija, starošana un smagas operācijas. Pagājušā gada pavasarī man tika izoperēta žokļa kaula otra puse. Tas man ne tikai radīja vizuālas izmaiņas sejā, bet arī sagādā lielas grūtības ikdienā, jo ir apgrūtinoši gan padzerties, gan paēst. Varu uzņemt tikai šķidra veida ēdienus, kā, piemēram, putras, samīcītus banānus un kaut ko tamlīdzīgu,” stāsta Holcmanes kundze. Sēžot kādā no Rīgas kafejnīcām, viņa kāri noskatās uz skaistajām kūkām vitrīnā un atzīstas, ka dikti gan kārotos pēc tādas kūciņas.

Sarma tuvākajā nākotnē cer atgūt kādreizējo sejas formu un ar operācijas palīdzību tikt pie trīsdimensiju žokļa kaula. „Tagad visu ko taisa. Mūsdienās var pat visu galvaskausu uztaisīt. Brīnumi notiek. No operācijas nebaidos. Ko man zaudēt? Neko jau nost vairs neņems, tik pieliks klāt. Dakteri piedāvāja, ka varētu no kājas kaulu paņemt žokļa izveidošanai, taču es nepiekritu. Gribu vēl staigāt un savas kājas neaiztikšu,” pasmaida Sarma, uzsverot, ka bez humora un vieglas ironijas nemaz nespēj dzīvot.

Labās pašsajūtas recepte

Kādreizējā topmodele ir ļoti aktīva sabiedriskās un kultūras dzīves baudītāja. Lai arī pārdzīvojusi smagu slimību un vairākas nopietnas operācijas, viņa ir aktīva dzīvesveida piekritēja. Sarma dodas uz vietējo Siguldas vingrošanas klubiņu, ik pa laikam brauc uz Rīgu skatīties teātra izrādes un apmeklē citus kultūras pasākumus.

„Ziemā reizi nedēļā eju uz baseinu peldēt. Vasarā biežāk. Tad arī dodos peldēt uz Gauju. Tas jau kā rituāls, jo Gaujā peldu kopš agras bērnības. Tad man vēl ir tāds sporta veids – skriešana pret upes straumi. Agrāk bieži peldēju pāri Gaujai. Tagad man ar to peldēšanu ir grūtāk, jo man ir tāds dulls suns Ambers, kas peld līdzi, un tad man ir jāsatraucas, jo viņš var sākt slīkt un man viņš būtu jāglābj,” sirsnīgi iesmejas Sarma. „Un krastā manas mantas suņa dēļ vienmēr ir tā sajauktas, ka gandrīz vai plikai jāiet mājās. Vispār viņš ir inteliģents, bet, kad jāiet ar viņu peldēt, ir traki. Kad ir piemēroti laikapstākļi, mēs ar Amberu ejam staigāt garus gabalus kājām. Starp citu, pirms vairākiem gadiem pārtraucu braukt ar automašīnu tikai tādēļ, lai būtu vairāk iespēju pārvietoties kājām,” atklāj Holcmanes kundze un piebilst: „Svētdienās eju uz baznīcu, pēc tam ar draudzenēm, kuras neiet uz baznīcu, tiekamies kafejnīcā un tur pasēžam.”