Ģimenē gripas slimnieks - kā no saslimšanas pasargāt pārējos ģimenes locekļus?
Veselībai vajadzīgs labs pamats – regulāras, ik dienu aktīvas fiziskas kustības svaigā gaisā vismaz 20 minūtes, labs miegs vismaz 7–8 stundas, pilnvērtīgs un daudzveidīgs uzturs, kurā ir pietiekams daudzums C vitamīna. Ir svarīgi dzert pietiekami daudz šķidruma un iespējami samazināt stresu, kas būtiski ietekmē mūsu imūnsistēmu. Ja šīs lietas ir sakārtotas, varam sākt domāt par specifiskāku profilaksi, skaidro ģimenes ārste Lāsma Četverga.
Gripas profilaksei
Dabiski produkti. Ir pierādīts, ka imunitāti uzturošie citrusaugļi, ķiploki, sīpoli, lociņi pasargā mūs no vīrusa saslimšanām. Tos vajadzētu ēst katru dienu, nevis tikai, kad esam slimi: tad sadzeramies litriem upeņu sulas un saēdamies ķiploku maizītes, kamēr paliek slikta dūša un sāk sāpēt vēders. Ir jāievēro mērenība!
Vitamīni un minerālvielas. Pētījumi pierāda, ka C vitamīns lielās devās palīdz nomākt vīrusu vairošanos un dalīšanos, tāpēc to var lietot, pamanot pirmos vīrusu vai gripas simptomus. C vitamīns var būt gan dabisks, gan tabletēs, vienīgi jāvēro, lai tas nekairina kuņģi. C vitamīnu vīrusu laikā var lietot profilaktiski – vismaz 1000 mg katru dienu. Pierādīts, ka, lietojot cinku katru dienu, tas palīdz imunitātei strādāt, nomākt vīrusu vairošanos. Tas der ne tikai gripas vīrusiem, bet arī visām augšējo elpceļu respiratorām infekcijām.
Kā gripas slimniekiem neinficēt veselos?
Gripa izplatās gaisa pilienu un kontaktu ceļā. Visbiežāk slims cilvēks inficē apkārtējos ar savu šķaudīšanu un klepošanu, jo baciļi izplatās metra rādiusā, kā arī pieskaroties ar rokām. Mēs visbiežāk klepojam un šķaudām, aizliekot roku mutei priekšā, bet tā visus savus vīrusa baciļus paturam vienas vai otras rokas plaukstā. Pēc tam paši ar savām rokām pārvietojam baciļus tālāk, pieskaroties lietām, durvju rokturiem u. tml.
Veselais cilvēks pieskaras atstātajiem baciļiem, pēc tam, pieliekot rokas sev klāt, inficē sevi. Tāpēc ir svarīgi bieži mazgāt rokas. Un vēl – ikvienam vajadzētu iemācīties klepot un šķaudīt elkoņa ielokā un mazgāt rokas pēc deguna šņaukšanas. Tiem, kuri jau ir saslimuši, ir jāiet mājās ārstēties, nevis jāpaliek slimot darbā, inficējot kolēģus! Tāpat ir jāvēdina telpas – gan mājās, gan darbā un īpaši tur, kur apgrozās daudz cilvēku. Gripas vīrusam visvairāk patīk sauss gaiss, tieši tāds, ko rada centrālapkure, tāpēc ik pa laikam vajadzētu atvērt logu, lai telpā ieplūstu dabīgais mitrums.
Vakcinācija palīdz!
Vēl var potēties pret gripu, arī grūtnieces to var darīt. Kamēr nav gripas epidēmijas pīķis, vakcīna paspēs sākt darbību un dos rezultātu. Ir daudz pretinieku šai vakcinācijai, uzskatot, ka vakcīna 100 % nepasargā. Jā, tiesa, vakcīna nepasargā simtprocentīgi. Varam saslimt ar šo infekciju, bet tas notiek daudz īsākā laikā, daudz vieglāk un ar mazākām komplikācijām. Diemžēl saslimšana ar gripu notiek strauji, un tai mēdz būt diezgan nopietnas komplikācijas, piemēram, vidusauss vai deguna blakusdobuma iekaisums, plaušu karsonis, un tas var beigties ar ne visai pozitīvu iznākumu.
Ņem vērā! Gripai raksturīgs pēkšņs sākums – kā ieslēdzot gaismu, tā uzreiz sāk degt, tā arī sākas gripa: tai nav prelūdijas, nav ievada, kā tas mēdz būt ar citiem augšējo elpceļu vīrusiem, kad lēnām sākas nespēks. Gripas gadījumā visbiežāk sākumā ir galvassāpes, augsta temperatūra, muskuļu sāpes, izteikts nespēks.
