Zobārstniecības slepenais ierocis: tas varētu glābt pat ārā raujamus zobus

Kristija Kreimere ir kāda neparasta sieviete, kurai nu jau teju 50 gadus mutes priekšpusē nav izkritis piena zobs. Problēma tā, ka tas sāka bojāties, – vairāku mēnešu laikā pakāpeniski zaudēja balto toni un kļuva aizvien brūnāks. Zobārsts uzstāja, ka zobs ir jāizrauj.

Reti kurš izbauda atrašanos zobārsta krēslā, taču Kreimeri vairāk par nepatīkamajām sajūtām satrauca rēķins – par zoba implantu, kurš turklāt nesolīja ilgstošu problēmas risinājumu, bija jāmaksā seši tūkstoši dolāru. Kad viņas meita konsultējās ar kādu holistiskās zobārstniecības speciālistu, tas ieteica izmēģināt ozona terapiju. Tieši ozons ir kļuvis par vienu no līdzekļiem, kura izmantošana holistiskajā medicīnā un zobārstniecībā attīstās visstraujāk.

Apzinoties, ka nav ko zaudēt, Kreimeres kundze nolēma riskēt. Procedūras laikā viņa pārsteigta vēroja, kā skābekļa un ozona gāze nesāpīgi plūst pār viņas bojāto zobu, un jau pēc pirmās vizītes tas kļuva daudz gaišāks. Pēc četrām procedūrām zoba krāsa bija mainījusies no tumši brūnas līdz dabīgi baltai. Vēl tikai atlika aizpildīt lielo caurumu, bet pats zobs bija glābts, un to nenācās nedz urbt, nedz ievietot implantu.

“Es joprojām esmu šokā,” sieviete dalījās piedzīvotajā ar savu zobārsti Soku Hongu. “Tas ir neticami, ka šādi var salabot cauru zobu. Patiešām pārsteidzoši! Tas ir kā burvju triks, bet daudzi par to pat nav dzirdējuši!”

Par ozona izmantošanu zobārstniecībā nav dzirdējuši arī daudzi zobārsti, nemaz nerunājot par viņu pacientiem. Praksē to izmanto tikai nedaudzi tā sauktās integratīvās zobārstniecības vadošie speciālisti. Taču viņu darba pamatā ir pārliecinoši pētījumi, kuru apjoms beidzamo desmit gadu laikā aizvien pieaug. Šo pētījumu rezultāti liecina, ka ozons spēj iznīcināt infekcijas mutes dobumā.

Tieši šīs infekcijas ir galvenais zobu bojāšanās, mutes dobuma čūlu un smaganu slimību iemesls, kas savukārt var izraisīt citus veselības traucējumus, tostarp nāvējošas sirds un asinsvadu slimības.

Ozons spēj apturēt mutes dobuma slimību attīstību un sekmēt atveseļošanās procesus, turklāt ar to var ārstēt arī citas hroniskas galvas un kakla problēmas.

Par ozona spēcīgajām antibakteriālajām īpašībām zināms jau vairāk nekā 130 gadu, un visā pasaulē to joprojām izmanto kā efektīvu ūdens dezinfekcijas līdzekli. Tiek lēsts, ka viena ozona molekula nogalina baktērijas tikpat efektīvi kā 3000–10 000 hlora molekulu, turklāt tā paveic savu darbu 3500 reižu ātrāk nekā hlors, un tai nav nekādas toksiskas iedarbības. 

Ozons ir ļoti reaktīva molekula ar spēcīgu pretiekaisuma iedarbību. Tas veicina “draudzīgu” mikroorganismu vides veidošanos, palielina skābekļa vielmaiņu, uzlabo asinsriti un maina imūnsistēmu.

Ar ozonu pret zobu bojājumiem

Sabiedrībā, kas lieto uzturā ļoti rafinētus, pārstrādātus produktus, kuru dēļ cilvēkiem var trūkt svarīgu uzturvielu, kā arī tiek veicināta kaitīgo baktēriju vairošanās, zobārstniecības stūrakmens ir tieši zobu labošana.

Ceturtajai daļai britu bērnu jau pirms skolas gaitu sākšanas ir bojāti zobi. Vidēji katram no šiem bērniem ir trīs vai četri cauri zobi. Tikai Anglijā vien laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam klīnikās kāds zobs izrauts vairāk nekā 63 000 bērnu un pusaudžu. 

Briti jau sen bijuši bēdīgi slaveni ar saviem sliktajiem zobiem, bet arī amerikāņi šajā ziņā īpaši neatpaliek, un, iespējams, vērtējot ilgtermiņā, situācija ASV ir pat nedaudz sliktāka. Kā liecina ASV Nacionālo veselības institūtu dati, vairāk nekā 20 % amerikāņu bērnu līdz piecu gadu vecumam ir vismaz viens caurs zobs, bet pieaugušo vidū viens bojāts zobs ir gandrīz visiem (92 %). 

Skābajā vidē zobi zaudē minerālvielas, un skābu vidi rada, piemēram, rafinēta cukura un kviešu lietošana uzturā. Savukārt minerālvielas zobi iegūst no siekalām, kurās to ir daudz un kas ir sārmainas.

Apvienotās Karalistes Varvikas Universitātes zobārstniecības profesors Edvards Linčs ir viens no drosminiekiem, kas pēta ozona kā nesāpīgas bojātu zobu ārstēšanas līdzekļa potenciālu. Bojātās vietas pakļaušana ozona iedarbībai uz 10–20 sekundēm rada efektu, ko viņš pats nodēvējis par “zemas koncentrācijas ozona viesuļvētru”, kura nogalina visus mikrobus. Viņš un viņa kolēģi atklāja, ka vienas stundas laikā ozona iedarbībai pakļautais zoba laukums var tikt remineralizēts, proti, nostiprināts ar siekalās esošo kalcija fosfātu, kas turpmāk to padara izturīgu pret baktērijām. 

Taču ozons ir ne tikai pārsteidzoši iedarbīgs galējas stadijas bojājumu novēršanā kā, piemēram, Kristijas Krāmeres gadījumā. Zobārsta Viljama Domba 2014. gadā sagatavotā pārskata dati liecina, ka aptuveni 85% gadījumu ozons aptur caurumu veidošanos agrīnā stadijā, t. i., agrīnie bojājumi, kas rentgenuzņēmumos parādās kā pelēkas ēnas, pēc ārstēšanas vairs nav redzami. “Praksē es par to pārliecinos katru dienu,” saka Jangs.

Cīņa ar kluso epidēmiju

ASV Slimību kontroles un profilakses centru dati liecina, ka gandrīz puse (47 %) no visiem pieaugušajiem amerikāņiem, kas ir vecāki par 30 gadiem (t. i., 64,7 miljoni cilvēku), un 70 % par 65 gadiem vecāku amerikāņu ir vieglas vai smagas smaganu slimības, kas veidojas pēc sākotnējās gingivīta stadijas. Apvienotajā Karalistē un citās attīstītajās valstīs saslimstības rādītāji ir aptuveni tādi paši. 

Smaganu slimības izraisa mutes baktērijas, kas izveido lipīgu aplikumu spraugās starp zobiem un ap smaganām. Šīs baktērijas vairojas mitrā vidē, kur ir maz skābekļa, un tās salīp kopā, veidojot necaurlaidīgas, noturīgas zobakmens bioplēves. Baktērijas rada arī toksiskus atkritumus, kas var izplatīties uz citām organisma vietām, izraisot postošus imūnsistēmas traucējumus un iekaisumu šķietami attālos orgānos, tostarp smadzenēs un sirdī.

Amerikas Periodontoloģijas akadēmija postošas smaganu slimības sauc par “nopietnu sabiedrības veselības problēmu”, jo ārkārtīgi daudzos jaunos pētījumos atklāta saikne starp smaganu infekcijām un sirds slimībām, insultu, vēzi, diabētu, reimatoīdo artrītu, plaušu slimībām, impotenci vīriešiem, kā arī priekšlaicīgu dzemdību risku un nepietiekamu svaru zīdaiņiem, kas dzimuši sievietēm ar periodontītu. Taču periodontīts ir bīstams ne tikai tāpēc, ka to saista ar minētajiem veselības apdraudējumiem. Tas klusi un nemanāmi progresē zem smaganām (bieži – bez jebkādiem simptomiem), izraisot smaganu atvirzīšanos no zobiem un iznīcinot žokļa kaulu, kas balsta zobus. Tieši smaganu slimības ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki pieaugušā vecumā zaudē zobus. Diemžēl par smaganu slimībām bieži vien pat nenojaušam līdz brīdim, kamēr zobi kļūst vaļīgi vai sastruto.

Jēdziens “inficētas smaganas” cilvēkiem parasti asociējas ar sliktu elpu vai asiņojošām smaganām, bet tas ir mānīgs priekšstats, un problēma patiesībā ir krietni vien nopietnāka. “No iekaisušajiem, jēlajiem audiem infekcija izplatās uz citām organisma vietām un drīz vien var parādīties, piemēram, uz plaukstas vai pat visa apakšdelma,” skaidro zobārsts Dombs. 

“Ja kabinetā ienāktu pacients, kuram pusi sejas klātu pūtītes un iekaisums, iespējams, būtu jārīkojas nekavējoties. Bet akūta periodonta gadījumā pacients parasti sāk just sāpes tikai slimības galējā stadijā, tāpēc bieži vien tā norit klusi un nemanāmi.”

Profesionālo periodontologu apvienību asociācija 2015. gadā publiskoja “globālu aicinājumu rīkoties”, nosaucot smaganu slimības par “kluso epidēmiju”, kas ir “atbildīga par 3,5 miljoniem gadu, kas nodzīvoti ar invaliditāti; zaudētām darbspējām, kas mērāmas 54 miljardos ASV dolāru gadā, un lielāko daļu no 442 miljardiem ASV dolāru gadā, kas tiek izlietoti mutes dobuma slimību ārstēšanā.” 

“Viņi bija šokā”

Vairums zobārstu smaganu slimību epidēmijai cenšas pievērst uzmanību ar sabiedrības veselības veicināšanas kampaņām, kurās cilvēkiem tiek atgādināts, cik svarīgi ir katru dienu tīrīt un diegot zobus. Lielākoties tās gan paslīd garām neievērotas. Tiesa, kad slimība diagnosticēta, pacientiem tiek izrakstīti recepšu antibakteriālie mutes skalojamie līdzekļi un veiktas zobakmens noņemšanas un saknes virsmas pulēšanas procedūras, lai notīrītu cieto aplikumu no zobiem zem smaganām. Dažreiz tas pat jādara anestēzijā.

Ja zobakmens noņemšana un saknes virsmas pulēšana nepalīdz, ārstējošais speciālists var pacelt smaganas, lai notīrītu inficēto kaulu. Īpaši ielaistos slimības gadījumos var pat uz inficētajām vietām pārstādīt audus no citiem apgabaliem, piemēram, no aukslējām, vai bojātajā žoklī pārstādīt dabīgu vai sintētisku kaulu.

Un atkal – neraugoties uz to, ka šīs metodes ir sāpīgas, invazīvas un smagas, daudzi zobārsti joprojām atturas izmēģināt ozonu, kas spēj iekļūt dziļi zobu kanālos un plaisās un šādos gadījumos, šķiet, būtu loģisks ārstēšanas līdzeklis.