Cik citronu jāapēd, ja grib dabīgi uzņemt C vitamīnu
Klāt saaukstēšanās un vīrusu laiks. Kā vislabāk sevi pasargāt? Dzerot C vitamīnu. Bet varbūt – ēdot? Visu taču var uzņemt ar pārtiku. Lūkojam pārbaudīt!
Vīrusu laikā katrs cenšas nostiprināt organismu, lai izvairītos no saslimšanas un komplikācijām, kas izpaužas kā bronhīts, haimorīts vai plaušu karsonis.
Ir daudz veidu, kā norūdīties, ieskaitot ķiploku ēšanu lielās devās, taču pirmām kārtām organisms jānodrošina ar vielām, kas ir tieši iesaistītas šūnu darbībā un aktivizē pretvīrusu imunitāti. Šīs vielas ir daži vitamīni (C, A, D3), mikroelementi (cinks un selēns) un aminoskābes (L-lizīns).
Vispopulārākais pārbaudītais līdzeklis ir C vitamīns, jo tieši C vitamīns ir svarīga viela, kas strādā visos posmos, lai nodrošinātu pretvīrusu aizsardzību.
Ko dara C vitamīns
1. Veicina imūnsistēmas šūnu – neitrofilu – sintēzi un aktivitāti.
2. Aizsargā deguna, kakla un bronhu gļotādas šūnas no vīrusu toksīniem, kas tās var sagraut.
3. Aktivizējot fermentus un prostaglandīnus, samazina iekaisumu.
4. Atjauno oksidēto vitamīnu un minerālvielu aktivitāti, kuri mums ir nepieciešami, lai cīnītos ar vīrusiem un ātri izveseļotos.
5. Atbild par karnitīna ražošanu, kas ļauj vieglāk izslimot slimību.
6. Atbild par pareizu neiromediatora serotonīna (laimes hormona) veidošanos, kas slimības un stresa laikā ļauj saglabāt mundru un pozitīvu noskaņojumu.
7. Palīdz izmantot aminoskābi L-lizīnu, kam arī loma pretvīrusu darbības nodrošināšanā.
Tikai viena svarīga piebilde – lai C vitamīns varētu veikt savas aizsargājošās funkcijas un mēs iegūtu visus minētos labumus, organismam tas ir jāsaņem pietiekamā daudzumā!
Piemēram, ja kūkai ir vajadzīgi 300 g miltu, bet jūs to centīsieties izcept no 100 g miltu (nesamazinot pārējo komponentu daudzumu), mīkla būs šķidra, un kūka neizcepsies. Tāpat arī vīrusu laikā – ja uzņemsim tikai 100–500 mg C vitamīna, efekta nebūs. Arī tad, ja ir artrīts, bronhīts, haimorīts, lai panāktu vēlamo efektu, dienā nepieciešams uzņemt ne mazāk par 1000–4000 mg C vitamīna.
Kā vīruss nokļūst organismā?
Kolīdz vīrusa daļiņas nonāk mūsu elpošanas ceļos, vīruss pieķeras deguna vai kakla gļotādai, sāk izdalīt toksīnus un bojāt šūnu membrānas. Ja mēs šajā brīdī uzreiz uzņemam 1000 mg C vitamīna, tad neitralizējam toksīnus un pasargājam gļotādas no vīrusa tālākas iekļūšanas šūnās.
Jo veselīgāka ir deguna un kakla gļotāda, jo vīrusam grūtāk tajā iekļūt, un dažiem cilvēkiem vīruss patiešām iet bojā, tā arī nepaguvis nonākt šūnās. Tāpēc ir cilvēki, kam vīrusu inkubācijas laiks pirms saslimšanas ir trīs dienas, bet citiem – 10 dienas.
Ko darīt, ja vīruss iekļuvis šūnās?
Ja neesam paguvuši slimību novērst un vīruss iekļuvis šūnās un izraisījis iesnas, angīnu, laringītu, kakla sāpes un diskomfortu, mēs tik un tā varam aizkavēt tā izplatību un neļaut tam tālāk bojāt mūsu šūnas. Lietojot 4–6 reizes dienā 500 mg C vitamīna vai 2–3 reizes dienā 1000 mg C vitamīna, mēs aktivizējam imūnsistēmas šūnu – limfocītu un neitrofilu – ražošanu, kas iznīcina infekciju.
Kas var palīdzēt cīņā ar vīrusiem?
Svarīgs palīgs cīņā ar vīrusiem ir organiskais cinks (30–50 mg dienā), organiskais selēns (200 mg dienā), D3 vitamīns (5000 SV dienā), ķiploku ekstrakts ar allicīnu un propolisa ekstrakts ar galangīnu. Taču ikvienas terapijas pamatā vienmēr ir jābūt C vitamīnam!
Svarīgi! Ķiploka ekstrakts ar allicīnu un propolisa ekstrakts ar galangīnu ir dabīgas antibiotikas, bet tie šādi darbosies tikai tad, ja ekstraktā būs daudz aktīvās vielas.
Vai pietiek apēst desmit citronus?
Bieži vien dzirdēts, ka C vitamīnu vajadzīgajā daudzumā var uzņemt ar pārtikas produktiem, piemēram, ēdot citronus, mežrozīšu paaugļus, dzērvenes, apelsīnus un saldos piparus. Protams, svaigi augļi un dārzeņi satur C vitamīnu: acerolas ķirši, mežrozīšu paaugļi, upenes, dzērvenes, brūklenes, paprika, dilles, kāposti, meža zemenes, apelsīni, citroni, zemenes, avenes – tajos ir C vitamīns. Bet ir daži priekšnosacījumi.
1. Šie augļi un dārzeņi ir auguši labā augsnē un saņēmuši saules starus.
2. Tie tiek apēsti pirmajās 12–36 stundās pēc novākšanas, jo C vitamīns ļoti ātri iet bojā (zaļumos, piemēram, 12 stundu laikā noārdās 75–90 % C vitamīna).
3. Domāsim reāli! Piemēram, neraugoties uz to, ka mežrozīšu paaugļos un acerolas ķiršos ir daudz C vitamīna (100 gramos svaigu ogu līdz 1000 miligramiem), reālajā dzīvē šie C vitamīna avoti ir nenozīmīgi, jo neviens neēd svaigus mežrozīšu paaugļus vai acerolas ķiršus, savukārt, ja tie ir termiski apstrādāti, ilgstoši glabāti vai saskārušies ar gaismu, liela daļa C vitamīna iet bojā.
4. Līdzīgi ir ar citroniem – Sicīlijas citroni, kas ir nogatavojušies saulē, var saturēt līdz 200 mg C vitamīna (viens vidēja lieluma citrons). Taču – vai šie citroni mēneša laikā pēc ražas novākšanas ir visiem pieejami?
5. Citronos, kas sabērti lielveikalu plauktos, vienā vidēji lielā auglī ir ne vairāk par 30 mg C vitamīna. Tāpat citos augu izcelsmes produktos, kas ir novākti, pirms paguvuši nogatavoties, apstrādāti, lai nebojātos, un ilgstoši glabāti. Tajos ir pavisam citāds C vitamīna daudzums, nekā norādīts mācību līdzekļos.
Mūsu ēdienkartē noteikti ir jābūt svaigiem augļiem, dārzeņiem, ogām un zaļumiem, tie nodrošina organismu ar nelielu C vitamīna daudzumu un arī ar citām mikrouzturvielām, taču ar tām ir par maz, lai izveseļotos, ja ir hroniskas slimības un akūtas vīrusu infekcijas un gripa.
