Tev vienmēr salst vairāk nekā citiem? To var racionāli izskaidrot
Gada aukstajā sezonā vienai daļai cilvēku ir silti, kamēr otrai daļai vienmēr salst. Farmaceite Alīna Fleišmane skaidro biežākos iemeslus, kāpēc ķermenis var justies nosalis pat tad, kad vajadzētu būt pietiekami silti.
Kā mainās temperatūra
Diennakts laikā ķermeņa temperatūra mainās, bet svārstības parasti nav lielākas par 0,5–0,7 grādiem. Augstākā ķermeņa temperatūra parasti ir pēcpusdienā no plkst. 16 līdz 18, bet zemākā no plkst. 3 līdz 4 no rīta. Tas saistīts ar to, ka nakts stundās organisms ir miera stāvoklī un enerģijas patēriņš ir minimāls. Normālos apstākļos organismam ir jāspēj pielāgoties ārējai videi un jānodrošina atbilstoša ķermeņa temperatūra.
“Ja tomēr cilvēkam vienmēr salst pat tad, kad citiem ir silti, to nevajadzētu atstāt bez ievērības – nepamatota salšana var būt saistīta ar organisma darbības traucējumiem,” stāsta Fleišmane.
Siltumu ražo muskuļi, nevis tauki
Ķermeņa temperatūru uztur trīs veidu termoregulācija – ķīmiskā, fizikālā un saprāta vadītā. Ķīmiskā termoregulācija ir siltuma ražošana, par kuru organismā atbild muskuļaudi, aknas un kuņģa zarnu trakts. Barības vielu oksidācijas procesos apmēram puse to ķīmiskās enerģijas pārvēršas siltumā.
Tiem, kuriem ir biezāks ķermeņa tauku slānis, ir siltāk. Tauki kalpo kā barjera, kas apgrūtina siltuma izvadīšanos, taču tiem nav izšķirošas nozīmes siltuma ražošanā, daudz svarīgāka ir muskuļaudu, aknu un kuņģa zarnu trakta darbība.
Fizikālajā termoregulācijā siltuma atdeve notiek tā izstarošanas un vadīšanas ceļā, kā arī iztvaikojot sviedriem. Svīšanai ir svarīga nozīme, kad paaugstinās apkārtējās vides temperatūra. Papildus organismā noris arī “nemanāmā svīšana” – ūdens tvaiku iztvaikošana caur plaušām un no ādas virsmas. Ķermeņa temperatūras nemainīgumu nodrošina organismā saražotā un izvadītā siltuma mijiedarbība. Trešais posms ir apzinātā termoregulācija jeb paša ietekmētā rīcība, piemēram, cilvēkam ir karsti, viņš ieiet ēnā vai novelk papildu apģērba kārtu, ja auksti – dodas saulē, telpās, saģērbjas siltāk.
Iemesli, kas var izraisīt salšanas sajūtu
“Ja ir jūtami ķermeņa termoregulācijas traucējumi, tos nedrīkst ignorēt – ir jāvēršas pie ārsta un jāmeklē iemesli. Regulāra salšana var liecināt par nepietiekamu ēdienkarti vai miegu, ko iespējams relatīvi vienkārši sakārtot. Taču pastiprināta salšana var norādīt arī uz nopietnākām veselības problēmām, piemēram, vairogdziedzera disfunkciju vai asinsrites traucējumiem,” brīdina farmaceite.
1.Kaloriju deficīts
Ja ikdienā netiek uzņemtas vajadzīgās uzturvielas un nepieciešamais kaloriju daudzums, palēninās vielmaiņa, un ķermenis nespēj uzturēt pietiekamu siltuma līmeni. Lai nodrošinātu optimālu ķermeņa temperatūru, nepieciešams pietiekams kaloriju daudzums, turklāt ēdienkartei jābūt sabalansētai.
2. Nekvalitatīvs miegs
Termoregulācijas process var būt traucēts arī tad, ja cilvēks nav atpūties, izgulējies. Arī nepietiekams un nekvalitatīvs miegs palēnina vielmaiņu, izraisot ķermeņa temperatūras pazemināšanos.
3. Vairogdziedzera disfunkcija
Vairogdziedzeris ir atbildīgs par vielmaiņu, tāpēc, ja tā darbība ir traucēta, tas atstāj ietekmi uz visa organisma darbību, tostarp ķermeņa termoregulāciju un spēju uzturēt atbilstošu siltuma līmeni.
4. Asinsrites traucējumi
Ja izteikti salst kāda konkrēta ķermeņa daļa, piemēram, rokas un kājas, bet pārējā ķermeņa siltums ir komfortabls, tas var liecināt par traucētu perifēro asinsriti. Ja artērijas kādu iemeslu dēļ tiek bloķētas, asins plūsma nespēj nokļūt kāju un roku pirkstos.
