Kāpēc Latvijā ražotais mildronāts Lietuvā maksā lētāk?
No oktobra lielākoties par 20% samazināta cena 83 dārgajiem kompensējamajiem medikamentiem, bet divi izslēgti no šā saraksta. Tas ir daudziem nepamanīts Veselības ministrijas panākums, tomēr vēl aizvien nepietiekams.
Cenas samazinātas robežās no 3% līdz pat 82 procentiem. Šogad ieviests kompensējamo zāļu cenu koridors – maksimāli pieļaujamā cena līdzvērtīgas efektivitātes medikamentiem līdz 100% virs lētāko cenas.
Varēšot ietaupīt 2,5 miljonus eiro
Kopumā kompensējamo zāļu sarakstā oktobra sākumā bija 116 medikamentu, kuru cena pārsniedz šo robežu. Novembra sākumā atbildi par cenu samazināšanu nesniegušo ražotāju medikamentus izslēgs no kompensējamo zāļu saraksta
Pēc veselības ministres Andas Čakšas teiktā, zāļu cenu samazinājums pozitīvi ietekmēs apmēram 250 000 hronisko pacientu ar nieru, sirds un asinsvadu slimībām, diabētu. Viņu makos kopumā palikšot apmēram 2,5 miljoni eiro.
Latvijā reģistrēti 7435 medikamenti, no kuriem 1757 jeb aptuveni ceturtā daļa ir kompensējamie – iegādi pacientiem pilnībā vai daļēji apmaksā valsts.
Lielākā daļa zāļu ir A sarakstā, kur vienā grupā ir pat vairāki desmiti medikamentu ar identisku aktīvo vielu, taču cenas atšķiras pat par 800 procentiem. Tieši šim sarakstam ministre ierosināja minēto cenu koridoru.
Lietuvā mildronāts maksā lētāk
Daudzi ir sašutuši, ka liela daļa populāro bezrecepšu zāļu ir dārgākas nekā Lietuvā, Igaunijā un pat turīgajā Vācijā.
Latvijas Radio pētījumā Farmācijas neredzamā vara bija analizētas cenas 25 mūsu valstī visvairāk pārdotajām bezrecepšu zālēm bez atlaidēm lielākajos aptieku tīklos. Lietuvā no šā saraksta varēja nopirkt 19 medikamentus, šis grozs pie kaimiņiem maksātu par nepilniem 11 eiro jeb 6,5% mazāk.
Lietuvā Voltaren bez atlaides maksājis 10,99 eiro, Latvijā stiprākais Voltaren Emulgel pret locītavu un muskuļu sāpēm lielākajos aptieku tīklos – ap 13 eiro. Essentiale forte aknu slimību ārstēšanai Viļņā – aptuveni 12,5 eiro, Rīgā – nepilnus 14 eiro.
Pārsteidzoši, bet Latvijā izgudrotais mildronāts Viļņā 60 tablešu iepakojumā ar aktīvās vielas stiprumu 250 miligramu maksājis 11,66 eiro – par 1,3 eiro mazāk nekā Rīgā. Latvijā tas gan ir recepšu medikaments.
Tomēr ne viss Lietuvā ir lētāks, piemēram, Baltijas valstīs vispopulārākās bezrecepšu zāles ibumetīns (10 tabletes, 400 miligrami) maksā 2,55 eiro, bet Latvijā parasti ne vairāk par 2,11 eiro.
Ne tikai nodokļi
Igaunijā zālēm ir 9% PVN, Latvijā – 12% un Lietuvā – 5%, tomēr tas nav vienīgais iemesls cenu atšķirībām. Problēma slēpjas tirgus sadalē.
Pirms desmit gadiem, kad Konkurences padome brīdināja par zāļu tirgus koncentrēšanu dažu lieltirgotāju rokās, līderi – "Magnum Medical", "Tamro" un topošais holdings "Repharm" – kontrolēja 70% tirgus un 34% aptieku, raksta žurnāls Ir.
Valsts vara neiebilda, un tagad četriem koncerniem pieder gandrīz viss tirgus. Tas ļauj no zāļu ražotājiem dabūt lielas atlaides, bet iegūto starpību patur tirgotāji. Tagad "Recipe Plus", "Tamro", "Magnum Medical", "Euroaptieka" pieder 83% zāļu tirgus, tajā integrēti 78% aptieku, bet iniciatīvu mainīt situāciju nav izrādījis neviens veselības ministrs.
No galvenā četrinieka varenākais ir "Recipe Plus", kuru no "Tamro" šķir liels atrāviens – trīsreiz lielāka tirgus daļa. Reālo skaitli oficiāli uzzināt nevar, jo lieltirgotāji aizlieguši Zāļu valsts aģentūrai nodot atklātībai datus par apgrozījuma īpatsvaru zāļu tirgū, norāda Ir. Datus slēpj, atsaucoties uz Statistikas likumu un virkni valdības noteikumu.
Lauvas tiesa diviem cilvēkiem
"Recipe Plus" iekļaujas koncernā "Repharm", kurā ir arī "Mēness aptieku" īpašnieks "Sentor Farm Aptiekas" un "Rīgas Farmaceitiskā fabrika".
"Repharm" vienādās daļās pieder Latvijas pilsoņiem Josifam Aptam un Jeļenai Ņikitinai, apgrozījums pērn bija 245 miljoni eiro.
"Tamro" ir vienā koncernā ar 250 aptiekām Latvijā, lielākoties darbojas ar "Benu" vai "Tamro" zīmolu. "Magnum Medical" ir saistīts ar aptieku tīklu "Apotheka", kurā ir 114 "A Aptiekas". Lieltirgotava "Euroaptieka" ir integrēta ar 52 tāda paša nosaukuma aptiekām, izpētījis "Ir".
No visām 846 Latvijas aptiekām 659 jeb 78% ir integrētas kādā no četrām lielākajām zāļu lieltirgotavām. Kopumā Latvijā ir 86 licencētas zāļu lieltirgotavas, bet aktīva ir tikai puse.
Zāļu šopings internetā
Ko dara tie, kas grib ietaupīt? Ir latvieši, kas brauc pēc pārtikas un veļas pulvera Lietuvā, citi drēbes pērk Berlīnē, bet jauns šopinga virziens ir medikamenti. Turklāt nav jāsēžas ne automašīnā, ne lidmašīnā, visu var izdarīt internetā.
Arita Golubeva, Jaunmārupes bērnudārza audzinātāja, LTV raidījumam "4. studija" stāsta, ka medikamentus pasūta no Vācijas – gan savai ģimenei, gan draugiem, paziņām un paziņu paziņām, vienā reizē vismaz 30 cilvēkiem.
“Sūtu no Vācijas interneta aptiekas. Tur zāles maksā krietni lētāk. Dažas pat uz pusi vai pat trīsreiz lētāk nekā mūsu aptiekās! Piemēram, pie mums pretdrudža sīrups maksā 8,50 eiro, taču Vācijā šis pats sīrups nopērkams par 2,99 eiro,” stāsta Golubeva.
Pasūtījumu lielāko daļu veido vecāki, kuri audzina mazus bērnus un zāles meklē tieši viņiem. Visvairāk pasūta pretsāpju tabletes, pretdrudža sīrupus, degunā pūšamos medikamentus un dažādas smēres.
Zāļu valsts aģentūras pārstāvis Sergejs Akuličs komentē: “Cena uz vienu vai otru pusi dažādiem medikamentiem atšķiras daudzās valstīs. Ir zāles, kuras pie mums ir dārgākas nekā Vācijā, un ir virkne tādu, kas pie mums ir krietni lētākas.”
Aicina atcelt PVN zālēm
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā jau septembrī nolēma aicināt valdību vērtēt iespēju atcelt PVN kompensējamiem un recepšu medikamentiem. Lielbritānijā, Zviedrijā un Maltā šī likme ir 0%, Francijā – 2,1%, Šveicē – 2,5%, Spānijā – 4%, Ungārijā un Horvātijā – 5%, Beļģijā un Grieķijā – 6%.
Ārste neiesaka riskēt ar lētajiem analogiem
Latvijā Zāļu valsts aģentūra kopā ar biedrību Veselības projekti Latvijai rīko kampaņu Kā nepārmaksāt par zālēm?, atgādinot, ka ir pieejami arī lētākie patentbrīvie medikamenti, kas satur to pašu aktīvo vielu, ko oriģināls.
Farmaceita un arī ārsta pienākums ir piedāvāt pacientam alternatīvas. Lietuvā šajā ziņā ir vienkāršāk – aptiekās pie letes ir ekrāns, kur var apskatīt zāļu cenu un alternatīvas, piemēram, līdztekus Mildronātam parādās lētākais "Olainfarm" ražojums "Zovanat", kas satur to pašu meldoniju. Šādu ekrānu uzstādīšana Lietuvas aptiekām ir obligāta.
Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostikas nodaļas vadītāja Iveta Mintāle ir skeptiska par oriģinālo medikamentu aizstāšanu ar daudz lētākajiem ģenēriskajiem, kā sauc zāles, kuras pēc patenta darbības beigām (5–20 gadiem) drīkst ražot arī citi.
“Lai arī to sastāvā tiek iekļauta tā pati aktīvā viela, kas ir oriģinālajos preparātos, tomēr terapeitiskā efektivitāte ne vienmēr ir līdzvērtīga oriģinālajiem medikamentiem,” pacientu biedrības Parsirdi.lv mājaslapā sirdsunveseliba.lv norāda Mintāle.
Pierādījums esot daudzu pasaulē veiktu pētījumu rezultāti. Piemēram, 2016. gadā medicīnas zinātnes žurnālā "Circulation" publicēti rezultāti pētījumam, kura laikā salīdzināta oriģinālā preparāta un trīs ģenērisko medikamentu hipertensijas ārstēšanai efektivitāte.
“Tika konstatēts, ka ģenēriķu lietotāju vidū pieauga hospitalizāciju skaits un blakusparādību apjoms. Vai tiešām esam gatavi riskēt ar šādu rezultātu?” brīdina ārste.
