Elektriskais gaisa atsvaidzinātājs: viskoncentrētākais indes avots mājās
Miljoniem cilvēku visā pasaulē neviļus riskē ar savu veselību katru reizi, kad izsmidzina, izsūknē vai iesprauž elektriskajā rozetē savu iemīļoto gaisa atsvaidzinātāju. Daudzus no mums ir uzpircis mīts, ka mājā vajag pastāvīgi izsmidzināt ķīmiskas vielas, lai tā būtu tīra un patīkami smaržotu. Patiesībā sintētiskie gaisa atsvaidzinātāji ir pilnīgi nevajadzīgi. Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka tie ir vieni no viskoncentrētākajiem indes un piesārņojuma avotiem mājā.
Saskaņā ar kādu pētījumu formaldehīds (kancerogēns un ādas kairinātājs), benzols (kancerogēns un, iespējams, reproduktīvās sistēmas bojātājs), stirols (neirotoksīns un, iespējams, kancerogēns), toluols (ādas kairinātājs, toksisks aknām un nierēm) un terpēni (dažādi kairinātāji) ir tikai dažas no vielām, kurām gaisa atsvaidzinātāju lietotāji pakļauj sevi un savu ģimeni.
2005. gadā Eiropas patērētāju organizācija (BEUC; Bureau Européen des Consommateurs) pasūtīja pētījumu, kurā analizēja iekštelpu gaisu pēc tam, kad telpā bija lietoti 74 dažādi gaisa atsvaidzinātāji, kādus var nopirkt Eiropas valstīs. To vidū bija vīraks, dabīgi produkti, aromatizētas sveces, aerosoli, šķidrie un elektriskie difuzori un gēli. Vissvarīgākais, ko zinātnieki atklāja, ka gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas, kas ir spēcīgi neirotoksīni un kaitē centrālajai un perifērajai nervu sistēmai, bija satraucoši augstā līmenī. Lielākajai daļai testēto produktu kopējais gaistošo organisko savienojumu daudzums pārsniedza 200 mcg/m3. Turklāt šīs emisijas “diezgan lielā koncentrācijā” saturēja benzolu un formaldehīdu, kas ir zināmas kā kancerogēnas vielas.
Pētījumam bija trūkumi (piemēram, netika ņemta vērā vēdināšanas pakāpe istabās), taču 2006. gada Eiropas Komisijas Veselības un vides apdraudējuma zinātniskās komitejas (SCHER) apskatā eksperti secināja, ka “zināmos apstākļos iekštelpu gaisā no gaisa atsvaidzinātājiem var veidoties nozīmīga gaistošo organisko vielu koncentrācija”.
SCHER apskatā bija teikts, ka gaisa atsvaidzinātāju emisijas satur daudz vairāk savienojumu nekā tos, kas bija minēti pētījumā, un vairāki var ietekmēt veselību. Daži galvenie var reaģēt (piemēram, ar ozonu) un veidot jaunus savienojumus, kas jau rada gluži citas sekas, un tādējādi situācija var būt pat sarežģītāka.
Kādā pētījumā, ko veica amerikāņu zinātnieki, atklāja, ka d-limonēns, kas ir gaisa atsvaidzinātājos ar citronu un priežu smaržu, var reaģēt ar iekštelpu ozonu, ātri veidojot kaitīgas daļiņas, par kurām zināms, ka tās izraisa plaušu un sirds slimības.
Citā pētījumā konstatēts, ka no gaisa atsvaidzinātājiem izplūstošie terpēni, piemēram, d-limonēns, linalools un linalilacetāts, var reaģēt ar ozonu, veidojot sekundārus piesārņotājus, piemēram, formaldehīdu. Tā ir viela, kas kairina elpceļus un nepārprotami ir kancerogēna, – ir pietiekami daudz pierādījumu, ka tā izraisa cilvēkiem vēzi.
Iespējams, gaisa atsvaidzinātāji vien neradīs iekštelpās tik daudz formaldehīda, lai būtu pārkāpta drošā robeža, taču ir bažas par to, cik lielā mērā gaisa atsvaidzinātāju radītais piesārņojums var saplūst ar citiem formaldehīda avotiem, piemēram, ar to, ko izdala saplāksnis. Katrā ziņā nevajadzētu mākslīgi atsvaidzināt gaisu vismaz bērnu guļamistabās vai telpās, kur tiek lietoti profesionālie tīrīšanas līdzekļi un kuros ir daudz formaldehīda.
