Ko mums vajadzētu, bet ko noteikti nevajadzētu ēst ikdienā - iesaka uztura speciālists

"Ko Ārsti Tev Nestāsta"

Tas, ko ikdienā ēdam, atšķiras, un to ietekmē gan mūsu ienākumi un izglītības līmenis, gan dzīvesvietas atrašanās un citi faktori. Taču lielākajai daļai cilvēku ir kopīga iezīme – daudzi ēd vienveidīgu, vairāk pārstrādātu un saldinātu pārtiku.

Vienveidīgums ne vienmēr ir slikts. Ja mēs katru dienu ēdam dārzeņus, tā arī ir vienveidība, bet tā veselībai nāk tikai par labu. Savukārt, ja katru dienu uzņemam lielu cukura, gaļas vai miltu izstrādājumu daudzumu, tad šāda vienveidība var radīt nevēlamas veselības problēmas.

Bieži vien ikdienas uzturu veido šādi produkti:

dažādi kviešu miltu izstrādājumi (maize, smalkmaizītes, cepumi u. tml.);
piena produkti, tostarp saldināti jogurti, biezpiena sieriņi un citi našķi;
gaļa, kūpinājumi un gaļas produkti;
gatavie ēdieni (saldēti, kaltēti vai gatavi tūlītējai apēšanai);
“salāti” ar majonēzi;
ātrās uzkodas;
saldumi (batoniņi, šokolāde, konfektes);
kečups, majonēze;
alkoholiskie dzērieni;
arī dārzeņi, augļi, pilngraudu produkti, zivis, pākšaugi, olīveļļa un citi uzturvielām bagātīgi produkti, bet tie diemžēl ir mazākumā.

Ko mums (ne)vajadzētu ēst

Lielos vilcienos runājot, lielākajai daļai cilvēku, pirmkārt, vajadzētu ēst mazāk. Kas tieši būtu jāēd mazāk? Te var paskatīties iepriekšminēto uzskaitījumu, kas pārsvarā veido mūsu ēdienkarti.

Šo visu tad arī vajadzētu ēst mazāk: rafinēto kviešu miltu produktus, saldinātos piena produktus, gaļu un tās izstrādājumus, gatavos ēdienus, majonēžu ēdienus, dažādas ātrās uzkodas, saldumus, gatavās mērces un alkoholiskos dzērienus. Ir runa par ikdienas ēdienkarti! Izņēmuma gadījumos, svētkos, pārgājienos un citos pasākumos uzturs drīkst atšķirties, un būtiskas sekas veselībai tas neatstās.