Skaudra statistika: Latvijā ādas vēzis ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem; kā sevi pasargāt?
Saulainās vasaras izskaņa ir īstais brīdis, kad pārliecināties par ādas veselību,” norāda dermatoloģe Linda Kapteine-Veita.
Ādas vēzis – viens no izplatītākajām onkoloģijā!
Dzimumzīmes jeb iedzimti nēvusi ir tie, kas cilvēkam uz ādas ir jau kopš dzimšanas vai izveidojas līdz pusaudžu vecumam, bet par dzīves laikā iegūtiem nēvusiem sauc ādas pigmentveidojumus, kas parādās vēlākā dzīves periodā. Savukārt melanoma ir pats agresīvākais ādas audzējs, kura izskats sākotnēji var daudz neatšķirties no parastas dzimumzīmes.
“Parasti melanomas veidojas uz ādas vietā, kur iepriekš nekas nav bijis- pēkšņi izveidojas tumšs pigmeta veidojums, kas ātrāk vai lēnāk aug lielāks, pārveidojas, maina krāsu, struktūru, simetriju. Dzimumzīmes vietā melanoma attīstās 20-30% gadījumu no visām melanomām. Ja dzimumzīme sāk mainīties – tā ir ir svarīga pazīme, kas vēsta, ka steigšus jādodas pārbaudīt ādu pie dermatologa, iepriekš painteresējoties, kurš dermatologs var ne tikai pēc vizuālas apskates atbildēt uz pacienta jautājumiem par ādas veselību, bet arī veikt dermatoskopiju. Pārbaudīt ādas veselību, tieši saistībā ar dzimumzīmēm, jauniem nēvusiem, nepieciešams divreiz gadā – pirms un pēc vasaras, jo tās laikā jauni pigmenti uz ādas parādās visbiežāk,” stāsta dr. L. Kapteine – Veita.
Uz ādas parasti novērojam dažādus veidojumus, par kuriem šobrīd cilvēkiem ir būtiski zināt, kas tie ir, kādi riski, kādas prognozes.
Izšķir labdabīgus un ļaundabīgus ādas veidojumus, kā arī ar fotonovecošanos saistītus ādas jaunveidojumus, kas pārsvarā ir labdabīgi. Labdabīgie veidojumi nav cilvēka dzīvībai bīstami, tie ir jānovēro, bet par tiem nav jāuztraucas.
Ļaundabīgie veidojumi pārsvarā ir bazalioma (bazālo šūnu vēzis), plakano šūnu vēzis un melanoma (pigmenta šūnu vēzis).
Slimību profilakses un slimību kontroles centra (SPKC) dati pierāda, ka ādas vēzis joprojām ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā, turklāt Latvijā no visiem ļaundabīgā audzēja veidiem tas ierindojas stabilā pirmajā pozīcijā. Saslimšana ar ādas vēzi Latvijā un arī citur pasaulē pieaug ātrāk nekā ar jebkuru citu vēža formu.
2017. gadā ādas vēzi konstatēja 1463 cilvēkiem. Bet kopumā pēc SPKC datiem Latvijā ar ļaundabīgo ādas vēzi sirgst vairāk nekā 10 000 pacientu. Turklāt ievērojami ir pieaudzis saslimušo skaits ar melanomu. 2017. gadā šī agresīvākā ādas vēža forma tika konstatēta jau 230 pacientiem. Dr. L. Kapteine-Veita pauž bažas, ka neskatoties uz to, ka uzlabojas diagnostikas un ārstēšanas iespējas, pieaug arī šīs slimības izraisīto nāves gadījumu skaits: piemēram, no - melanomas mirušo skaits Latvijā 15 gadu laikā ir trīskāršojies.
2017. gadā melanoma dzīvību laupīja 78 pacientiem, bet ar citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem mira – 61 cilvēks, kas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā. SPKC dati atklāj, ka ar ādas ļaundabīgo audzēju saslimst arvien gados jaunāki cilvēki. Ja agrāk saslimstību ar ādas vēzi varēja novērot galvenokārt 70 līdz 80 gadus veciem cilvēkiem, tad tagad daļa pacientu ir nedaudz virs 20 gadiem.
Ādas aizsardzība – pirmajā vietā!
Dr. L. Kapteine-Veita norāda, ka šī bēdīgā statistika daļēji izskaidrojama ar Latvijas iedzīvotāju gaišās ādas īpatnībām un nelabvēlīgo ārējās vides faktoru, galvenokārt, ultravioletā starojuma radīto ādas bojājumu. “Diemžēl cilvēki ikdienā pietiekami nenovērtē ultravioletā starojuma kaitīgumu, kā arī, ja konstatē kādus ādas veidojumus, tiem nepievērš pietiekamu uzmanību un laicīgi neārstē. Tas arī noved pie šādas bēdīgas statistikas, “ atklāj dr. L. Kapteine-Veita. Daktere arī norāda, ka, lai samazinātu saslimšanu ar ādas vēzi, būtiska nozīme ir ne tikai laicīgai diagnostikai, bet arī profilaksei. Maldīgs ir uzskats, ka UV starojums, kas ir galvenais ādas vēža izraisītājs, ir mazāk kaitīgs tumšajā sezonā, no rīta, vakarā, mākoņainā laikā, atrodoties ūdenī vai zem saules sarga.
No UV starojuma var pasargāt tikai kvalitatīvs aizsargkrēms, ko, piemēram, uz sejas vajadzētu lietot visa gada garumā. Daktere norāda, ka svarīgi pārliecināties, vai izvēlētais saules krēms satur gan UVA, gan UVB staru aizsargfiltru. UVA stari izkļūst cauri stiklam un iedarbojas uz ādu arī telpās. Tos cilvēks nejūt un tie nedod iedegumu, toties iekļūst dermas dziļumā, bojājot elastīgās un kolagēnās šķiedras. Savukārt UVB stari iedarbojas uz epidermu un izraisa ādas apdegumu. Ādas vēzi var attīstīt abu veidu UV starojums.
Savlaicīga un mūsdienīga diagnostika var glābt dzīvību!
Dr. L. Kapteine-Veita norāda, ka ādas vēzis ir viens no visvieglāk novēršamajiem audzējiem. Šī ir vienīgā vēža forma, ko var redzēt, to var viegli pamanīt, un nozīmīgāko riska faktoru - ultravioletā starojuma iedarbību - var ierobežot. Turklāt ādas vēzis ir veiksmīgi pilnībā ārstējams agrīnās stadijās. ”Tā kā ādas vēzis nerodas ne vienas, ne divu dienu laikā, cilvēka dzīvību vienīgi spēj glābt ādas vēža agrīna diagnostika. Turklāt dermatologiem ir pieejamas efektīvas neinvazīvas modernas diagnostikas metodes, kas dod iespēju diagnosticēt aizdomīgu veidojumu arvien agrīnākās stadijās, kā arī agrīni uzsākt ārstēšanu, veicinot pacienta pilnīgu izārstēšanos bez sekām uz pacienta dzīves kvalitāti. Tādēļ regulāras profilaktiskas ādas vēža pārbaudes pie dermatologa ir vitāli svarīgas mūsu iedzīvotāju vidū, ādas vēža profilaksē,” norāda dr. L. Kapteine-Veita.
Ādas vēža riska faktori:
- ģenētika,
- rentgena starojums,
- pārciesta papilomas vīrusa (CPV) infekcija,
- saskare ar noteiktām ķīmiskām vielām (darva, piķis, parafīneļļa, kurināmais mazuts),
- saskare ar arsēnu,
- intensīva karstuma vai saules iedarbība,
- hroniskas ādas iekaisuma slimības,
- nomākta imūnā reakcija,
- ādas 1. un 2. fototips,
- ārstēšanai izmantota fotoķīmijterapija (PUVA).
Melanomas risks palielinās, ja ir:
- daudz parasto un/vai klīniski atipisko dzimumzīmju,
- lieli iedzimti melanocītiski nēvusi,
- kādam asinsradiniekam bijusi melanoma,
- bijuši smagi, sāpīgi un čūlojoši saules apdegumi, jo īpaši bērnībā,
- rudi vai gaiši mati, gaiša acu krāsa, tendence parādīties vasarraibumiem,
- solāriju un "kalnu saulītes" lietošana.
