Invalīdiem iziet no mājas bieži liedz kaimiņu attieksme

Veicot tirgus izpēti, secināts, ka līdzšinējā noteikumos noteiktā summa vairs neatbilst reālajām izmaksām. Ieceri paaugstināt finansējumu atbalstījusi pašvaldības Sociālo jautājumu komiteja, galējo lēmumu pieņems dome.

Pēc domes Labklājības departamenta tehniskās nodaļas pārstāvja Jāņa Krasta teiktā, patlaban pacēlāju reģistrā ir 142 personas, taču plānots, ka līdz gada beigām šī rinda saruks par vēl 20 līdz 30 cilvēkiem. Papildu finansējums tiks nodrošināts no šajā gadā jau piešķirtās naudas programmai Invalīdu pacēlāju uzstādīšana, apkope un remonts.

Domniekiem radās vairāki jautājumi, kā saīsināt periodu no iesnieguma līdz brīdim, kad pacēlāja uzstādīšanai saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, jo nereti tas prasot vairāk nekā pusgadu. Departamenta pārstāvji skaidro, ka to ietekmē vairāki faktori, piemēram, vai nepieciešams iebūvējamais vai mobilais pacēlājs. Iebūvējamo pacēlāju ierīkot ir ilgāk, jo nepieciešami, piemēram, būvniecības saskaņošanas darbi. Taču viena no būtiskākajām problēmām ir apkārtējo attieksme.

“Ikdienā mums visiem vienam otra ir žēl, taču diemžēl pieredze rāda, ka brīdī, kad aptaujājam māju iedzīvotājus par to, vai viņi ir ar mieru ierīkot kāpņu telpā pacēlāju, jo viņu namā dzīvo invalīds – liela daļa pasaka nē,” stāsta departamenta vadītāja Irēna Kondrāte. To, ka jāaptaujā visi mājas iedzīvotāji, pieprasa likums.

Pēc Labklājības pārvaldes vadītāja Mārtiņa Moora teiktā, departaments jau ir vērsies Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, lai tā valstiskā līmenī rosinātu izmaiņas, kas paredz, ka gadījumā, ja aptaujātie atbildi nesniedz, tā automātiski tiek uzskatīta par piekrišanu. 

“Liela daļa namīpašnieku savus dzīvokļus izīrē, un mums bieži vien ir grūti dabūt nevis pozitīvu atbildi, bet gan jelkādu atbildi vispār. Lai varētu ierīkot pacēlāju, patlaban ir nepieciešams 51% nama iedzīvotāju piekrišana. Šādas izmaiņas procesu krietni paātrinātu,” teic Moors.