Ārsts fitoterapeits nosauc vairākus augus, kuriem ir pretvēža īpašības
Starptautiskā farmācijas žurnālā 2017. gada 1. jūlijā ir publicēti ilgstošu zinātnisku pētījumu dati par ārstniecisko augu perspektīvu pielietošanu onkoloģisko slimību ārstēšanā. Komentē ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško.
■ Ķiploks satur S–allilcisteīnu, kam ir citotoksiska darbību uz šūnām, kas strauji vairojas. Ieteicamā deva ir 20 gramu ķiploka dienā, arī profilaksei.
■ Dižzirdzenes saknes (Angelica sinensis) noderīgas dzemdes kakla vēža ārstēšanā. Angelica satur polisaharīdus AR-4, kas veicina interferona ražošanu, pastiprina imūno šūnu pretiekaisuma aktivitāti, stiprina imunitāti.
■ Lielā dadža saknes (Arctium lappa), kā atklāja pētījums, samazina audzēja lielumu, mazina sāpes un pagarina izdzīvošanas periodu.
■ Bārbeles miza, lapas, saknes (Berberis vulgaris) satur berberīnu (un daudzus citus savienojumus), kam piemīt spēcīgas pretvēža, imunitāti stiprinošas, antioksidantas un pretiekaisuma īpašības.
■ Bērza tāss ekstrakts (Betula alba), kas satur betulīnu, lupeolu un betulīnskābi, tiek pētīts kā līdzeklis ar diurētisku, pretiekaisuma, pretaudzēja un sāpju mazināšanas iedarbību. Pētījumi liecina, ka betulīnskābes iedarbība ir vēža šūnas iznīcinoša.
■ Zaļā tēja (Camellia sinensis) satur polifenolus, kam piemīt antimutagēna un pretvēža iedarbība. Regulāra zaļās tējas lietošana aizsargā organismu pret daudzām vēža formām, tostarp aknu, barības vada, kuņģa, zarnu un plaušu vēzi. Ir novērots, ka, katru dienu patērējot 5 gramus zaļās tējas, organismā tiek kavēta nitrozamīnu (galveno kancerogēnu) veidošanās.
■ Sējas kaņepes ekstraktam (Cannabis sativa) ir potenciāls ierosināt krūts vēža šūnu iznīcināšanu. Šā auga aktīvā sastāvdaļa kanabidiols (CBD) palīdz modulēt galvenos šūnu signālu veidus, neļaujot ļaundabīgām šūnām saimniekot organismā.
■ Koriandrs (Coriandrum sativum) satur antioksidantus: beta karotīnu, kvercetīnu un rutīnu, kas samazina šūnu bojājumus un malignizēšanos (pārtapšanu par ļaundabīgām šūnām). Bieži jālieto pārtikā.
■ Kurkumas (Curcuma longa) sakne satur kurkumīnu un kurkuminoīdus, kas novērš vēža sākšanos, augšanu un metastazēšanos. Kurkumīns samazina jauno asinsvadu veidošanos, kas baro audzēju, bet tas ir izšķirošs solis vēža augšanā un metastāžu attīstībā.
Pārtikā bagātīgi jālieto karijs, kas satur kurkumu, ingveru un piparus.
■ Šaurlapu ehinācija (Echinacea angustifolia): satur arabinogalaktānu, kas aizsargā organismu no vēža.
■ Griķa ziedi (Fagopyrum esculentum) satur amigdalīnu, ko ķīniešu ārsti ir lietojuši vairāk nekā 3500 gadus dažādu audzēju ārstēšanai. Izcilais bioķīmiķis Ernests Krebs arī apstiprinājis amigdalīna pretvēža darbību. Amigdalīnam bioķīmisku procesu rezultātā sadaloties aknās, rodas cianīds – viela, kas nogalina vēža šūnas. Normālajām organisma šūnām tas nekaitē, jo tajās ir ferments, kas brīvo cianīdu pārveido par nekaitīgu vielu. Savukārt vēža šūnas šādu fermentu, kas tās pasargātu, nesatur.
Ko vari lietot profilaksei?
Ieteicams lietot rožainās rodiolas saknīti, asinszāli, kāpostu, seleriju, ārstniecības lupstāju, sīpolu, īpaši ķiploku.
Arī zaļumi vasarā jāēd, cik organisms ņem pretī. Ir zināms, ka veģetārieši ar onkoloģiju saslimst vismaz 20 reižu retāk nekā gaļēdāji. Tiesa, viņi slimo ar citām slimībām – osteoporozi, D vitamīna trūkumu, ādas problēmām.