Dzerot apelsīnu sulu, var palielināt B vitamīna folskābes daudzumu organismā
Uztura zinātnieces Lailas Meijas virsvadībā veiktais pilotpētījums ar senioriem, kuri divus mēnešus uzturā dzēra glāzi apelsīnu sulas, ļauj secināt, ka šī sula ir labs B grupas vitamīna folskābes avots. Vienlaikus pētījums uzrādīja, ka apelsīnu sula neietekmē holesterīna un cukura līmeni asinīs.
Veiktais pētījums atklāj interesantus faktus par apelsīnu sulas ietekmi uz cilvēku veselību, kā arī ļauj lauzt vairākus sabiedrībā iesakņojušos mītus.
Pētījumā piedalījās 20 seniori no sociālā aprūpes centra “Liepas”, kuri divus mēnešus, nemainot pamata ēdienkarti, uzturā izdzēra glāzi apelsīnu sulas. Senioriem tika salīdzinātas analīzes, kas tika veiktas pirms un pēc pētījuma, izdarot secinājumus par apelsīnu sulas patieso ietekmi uz organismu.
Viens no pētījuma galvenajiem secinājumiem ir, ka apelsīnu sula organismā būtiski palielina folskābi, kas ir B grupas vitamīns. Pētījuma sākumā 75% dalībnieku folskābes līmenis bija nepietiekams. Savukārt pētījuma beigās vairs tikai 30% dalībnieku tas bija nepietiekamā daudzumā.
Laila Meija, uztura zinātniece un RSU docente: “Šis pētījums ir solis tuvāk, lai noteiktu sulu lomu mūsu veselības veicināšanā un mazinātu stereotipus, kas veidojušies ap tām. Sulas ir vērtīgs minerālvielu, vitamīnu un antioksidantu avots, kas pozitīvi ietekmē mūsu organismu un uzlabo tā funkcionālās darbības spējas. Pietiek divus mēnešus iekļaut glāzi sulas savā uzturā, lai redzētu pozitīvas izmaiņas. Vislielākais pārsteigums bija tieši par folskābes līmeņa būtisko pieaugumu pēc sulas lietošanas.”
B grupas vitamīna folskābes trūkums organismā varētu būt izplatīta problēma Latvijas iedzīvotājiem, īpaši senioriem, nepilnvērtīgā uztura dēļ, kurā par maz tiek iekļauti produkti, kas to satur, piemēram, salātlapas, svaigus dārzeņus, augļus, ogas un to sulas.
Folskābes trūkums organismā saistāms ar vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas var izpausties kā anēmija, kas savukārt izpaužas kā vājums un darba spēju pazemināšanās. Folskābes pietiekamībai organismā īpaša uzmanība jāpievērš plānojot grūtniecību, jo tās trūkums bērnam var radīt smagas iedzimtas patoloģijas.
Lai gan valda viedoklis, ka augļu sulas satur salīdzinoši daudz dabīgos cukurus, tomēr šis pilotpētījums parādīja, ka tai nav ietekmes uz paaugstināta cukura līmeņa veidošanos organismā. Turklāt šī pētījuma dati saskan arī ar ārzemēs veiktiem lielo pētījumu datiem.
Pētījums uztura zinātnieces un RSU docentes Lailas Meijas virsvadībā sociālā aprūpes centrā “Liepas” veikts ilgtermiņa projekta SULASSPĒKS ietvaros, kura misija ir ar dažādiem augstskolu pētījumiem un eksperimentiem izglītot par sulu pozitīvajām īpašībām, kā arī veicināt augļu, dārzeņu un sulu patēriņu sabiedrības ikdienas uzturā.
Pērn tika uzsākta sadarbība arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārtikas tehnoloģijas fakultāti, kas pētīja piecu sulu sastāvu, nosakot augļu un dārzeņu sulās esošās minerālvielas un bioaktīvās vielas. Galvenais secinājums, ka sulās visvairāk ir tādu minerālvielu kā kālijs, magnijs, mangāns un fosfors, kā arī tās ir labs antioksidantu un vitamīnu avots, kas palīdz neitralizēt kaitīgos brīvos radikāļus.
Šobrīd Latvijā ir viens no zemākajiem sulu patēriņiem Eiropā, kā arī mēs par maz uzturā uzņemam augļus un dārzeņus, kas šobrīd ir svarīgākā produktu grupa uztura šķīvī. Tāpēc biedrība „5 dienā” un “CIDO” kopā ar veselības jomas ekspertiem ir apvienojušās sociālā projektā SULASSPĒKS, kura mērķis ir izglītot sabiedrību par sulu vērtīgajām īpašībām un to pozitīvo ietekmi uz organismu un veselību.
