Sirds un smaganu veselība: vai beidzot pierādīta saistība?

Jau vairāk nekā gadsimtu medicīna spēlējusies ar domu, ka slikts zobu stāvoklis un asiņojošas smaganas varētu izraisīt sirds slimības. Šīs idejas pamatā ir vienkāršs novērojums, ka abas problēmas bieži vien pastāv vienlaikus. Savulaik pat uzskatīja, ka, izraujot bojātu zobu, var izvairīties no infarkta. 

Ir pietiekami daudz pētījumu, kas apliecina, – kaut kādā veidā abas slimības ir saistītas, piemēram, cilvēkiem ar bojātiem zobiem un slimām smaganām (periodontīts) ir gandrīz divreiz lielāks sirds slimības risks. Taču nav tik viegli atrast tiešus un neapgāžamus pierādījumus cēloņsakarībai. Labākajā gadījumā nozīmīgos pētījumos, kāds ir Nacionālais veselības un uztura izpētes pārskats (NHANES), secināts, ka smaganu problēmas ir sirds un artēriju problēmu “riska faktors”. Iespējams, tāpēc, ka baktērijas no bojātajiem zobiem tālāk nonāk asinsritē un nosēžas uz artēriju sieniņām, kur izraisa līdzīgu iekaisuma reakciju. 

70. gados ideja par sirds slimību saistību ar smaganu slimībām tomēr zaudēja popularitāti, jo parādījās jauns sirds slimību “vaininieks” – zema blīvuma holesterīns, kas aug, ja cilvēks ēd produktus, kuri satur daudz piesātināto tauku.

Šo teoriju popularizēja pētnieks Ansels Kīzs (Ancel Keys) no Minesotas Universitātes. Kīza Septiņu valstu pētījumā (Seven Countries Study) secināts, ka valstīs, kurās vairāk lieto piesātinātos taukus (ēd vairāk olu, gaļas, sviesta un citus piena produktus), cilvēkiem bija visaugstākais holesterīna līmenis un vislielākā mirstība no sirds slimībām. 

Sitiens pa zobiem 

Pēdējo triecienu teorija par smaganu un sirds slimību saistību saņēma 2012. gadā, kad 13 stomatoloģijas eksperti pārskatīja vairāk nekā 500 pētījumu, kas veltīti šai tēmai vairāku gadu garumā, un secināja, ka minētā teorija ir mīts. Tas, ka sirds slimniekiem bieži novēro arī smaganu slimības, nenozīmē, ka slimās smaganas izraisa sirds slimības. Iespējams, cilvēki, kas nerūpējas par sirds veselību, tāpat nerūpējas arī par savu zobu un smaganu stāvokli. 

Tieša cēloņsakarība ir “bioloģiski iespējama” – gan smaganu, gan sirds slimības saistītas ar iekaisuma procesu –, taču, pēc zinātnieku domām, sirds slimības varēja veicināt arī citi faktori, piemēram, smēķēšana, diabēts vai novecošana. Vadošais pētnieks Pīters Lokhārts (Peter Lockhart) no Karolīnas Medicīnas centra žurnālistiem pat teica, ka doma, ko pauž atsevišķi mediķi (ka infarkts un insults ir tieši saistīti ar smaganu slimībām), var izkropļot faktus, satraukt pacientus un, iespējams, samazināt labi zināmo sirds slimību riska faktoru profilakses nozīmīgumu. 

Amerikas Zobārstu asociācija (the American Dental Associaton) un Pasaules Sirds fonds (the World Heart Foundation) šo galīgo slēdzienu nekavējoties pieņēma. Tobrīd šķita, ka tēma slēgta, un tā tas bija līdz pagājušā gada vasarai. 

Pārbaudiet savu holesterīna līmeni

Pērnvasar pētnieku grupa no Konektikutas Universitātes nāca klājā ar pārsteidzošu atklājumu – sabiezējumus uz artēriju sieniņām neveido dzīvnieku izcelsmes tauki. Sirds slimības patiesībā ir “artēriju slimības”. Procesa medicīniskais termins ir “ateroskleroze”, un tas noris, kad tauki jeb lipīdi pielīp pie artēriju sieniņām un izveido aterosklerotiskās pangas (plāksnītes). Šīs plāksnītes sakrājas, artēriju sieniņas sacietē, un tas var izraisīt infarktu vai insultu. 

Līdz šim populārā piesātināto tauku teorija, kas skaidroja, kā plāksnītes artērijās veidojas, pētniekus neapmierināja. Zinātnieki norādīja, ka aptuveni pusei sirds slimnieku ir normāls ZBL jeb tā sauktā sliktā holesterīna līmenis, bet citi, kas teju vai pārtiek no trekniem produktiem, var nesaslimt ar sirds slimībām. 
Vairākos pētījumos gūti līdzīgi atzinumi, piemēram, kādā nesenā pētījumā pierādīts, ka slikts smaganu stāvoklis ir daudz lielāks sirds slimību riska faktors nekā augsts holesterīna līmenis. 

Ārstu organizācijas pārņēmis apjukums. Amerikas Sirds asociācija (The American Heart Association) pauž viedokli, ka desmitiem gadu laikā gūtie pierādījumi demonstrē, ka piesātinātie tauki kaut kādā veidā paaugstina holesterīna līmeni, bet pats idejas autors Ansels Kīzs jebkādu saistību ir noliedzis. 1997. gadā viņš teica, ka holesterīna daudzums uzturā nav saistīts ar holesterīna līmeni asinīs. Un mēs to visu laiku esot zinājuši. Viņa vārdi: “Ja vien neesat trusis vai vista, holesterīnam uzturā nav nekādas nozīmes.” 

Kad Konektikutas zinātnieku grupa rūpīgāk pārbaudīja dažus sirds slimnieku lipīdu paraugus, ko bija paņēmuši blakus esošajā slimnīcā, pētnieki atklāja, ka tajos nav raksturīgo pazīmju, kādas ir dzīvnieku izcelsmes taukiem, no kuriem šiem lipīdiem it kā bija jāveidojas. Tie bija veidojušies no specifiskām Bacteroidetes baktērijām, kas var būt arī smaganās. 

Vadošais pētnieks Frenks Nikolss (Frank Nichols), kas analizē, kā smaganu problēmas ir saistītas ar aterosklerozi, teicis, ka Bacteroidetes ir kā “taukaina ķite, jo rada daudz lipīdu – tās nemitīgi izdala tauku pūslīšus, kas palielinājumā atgādina vīnogu ķekarus”. 

Lipīdiem, kas tika paņemti no sirds slimniekiem, bija Bacteroidetes raksturīgās ķīmiskās īpašības, un tās nelīdzinājās dzīvnieku taukiem. Mūsu imūnsistēma šos lipīdus uztver kā svešķermeni, un attiecīga reakcija izskaidro aterosklerozes procesu. Enzīmi, kas organismā tiek izdalīti, lai sašķeltu Bacteroidetes, ierosina iekaisuma procesu, kas novērojams sirds slimību gadījumā. 

Bacteroidetes var izraisīt arī smaganu slimības, un tas varētu liecināt par saistību starp abām slimībām, ko bieži novēro gan zobārsti, gan citi ārsti. Tātad periodontīts neizraisa sirds slimības. To dara īpašas baktērijas un tām raksturīgie lipīdi – tie rada abas kaites. 

Viss sākas zarnu traktā

Bacteroidetes var mitināties smaganās un izsaukt to asiņošanu un arī artērijās, tā izraisot sirds slimības, taču sākotnēji šīs baktērijas dzīvo zarnu traktā. Tās veido vienu no divām lielākajām zarnu trakta baktēriju grupām, otra grupa ir Firmicutes, un to uzdevums ir sašķelt barību.

Pirms Konektikutas pētnieki veica savu atklājumu, zinātniekiem jau bija aizdomas, ka Bacteroidetes izraisa metabolo sindromu – arī to saista ar sirds slimībām un dibētu. Džefrijs Gordons (Jeffrey Gordon) no Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolas par šo ideju ieminējās 2005. gadā. Viņš novēroja, ka pelēm ar aptaukošanos Bacteroidetes līmenis bija divas reizes zemāks nekā tievajām pelēm, kas liek domāt, ka tās citādi pārstrādāja barību un ražoja enerģiju. 

Pētījumā ar cilvēkiem, kam bija liekais svars, Gordons pievērsa uzmanību, ka pēc gada, kad šie cilvēki bija samazinājuši ogļhidrātu vai tauku daudzumu uzturā un zaudējuši svaru, viņiem Bacteroidetes līmenis palielinājās. 

Citi biologi Gordona iegūtos datus ir apšaubījuši un pat mainījuši, uzskatot, ka zarnu trakta mikroflora un tās ietekme uz veselību ir daudz sarežģītāka. Turklāt konstatēti vairāk nekā 99 Bacteroidetes veidi. 

Ko tad Gordons patiesībā novēroja? 

Kāds pētījums, kurā piedalījās 345 cilvēki, liecina, ka vairāk Bacteroidetes baktēriju ir cilvēkiem ar otrā tipa cukura diabētu, un šis diabēts bieži ir sirds slimības priekšvēstnesis. Līdzīgi secinājumi izdarīti pētījumā, kur novērotas 53 sievietes ar otrā tipa cukura diabētu.

Kornela Universitātes pētnieki uzskata, ka Bacteroidetes līmenis norāda uz sliktu glikozes kontroli organismā, kas ir diabētam raksturīga iezīme. 10 Un, ja tas tā ir, tad sirds slimības ir vairāk saistītas ar rūpnieciski pārstrādātu pārtiku, kas izraisa pēkšņu glikozes līmeņa paaugstināšanos, nevis ar piesātinātajiem taukiem, apgalvo pētnieki no UPMC Universitātes Parīzē. Tas viss norāda, ka iespējamā problēma ir mūsdienu dzīvesveids, pārspīlētie higiēnas apstākļi un rūpnieciski ražotu pārtikas produktu patēriņš, kas ietekmē cilvēka veselību. 

Lai kāda būtu saistība starp smaganu un sirds slimībām, viens ir pilnīgi skaidrs – jautājums atkal ir aktuāls.