Vai viss veselīgais tiešām tāds ir? Daži dārzeņi un salāti var pat kaitēt

Veselīga dzīvesveida piekritēji un aktīvisti ik dienas vai kampaņu veidā lieto veselīgos un organismu attīrošos zaļos kokteiļus. To galvenās sastāvdaļas ir čempioni skābeņskābes sāļu oksalātu satura ziņā – spināti, lapu kāposti, lapu bietes, pieneņu lapas.

Labākai garšai varbūt pievieno kādas ogas un mandeļu vai sojas pienu. Taču, ja gremošanas trakts un organisma vielmaiņa nestrādā optimāli, zaļie kokteiļi papildu cerētajiem ieguvumiem var sekmēt nierakmeņu veidošanos, radīt sāpes locītavās, kā arī veicināt intensīvu kalcija izdalīšanos no kauliem un zobiem. 

Kāpēc oksalāti var būt problēma?

Skābeņskābe ir pati spēcīgākā organiskā skābe, kas nonāk cilvēka organismā (skābuma ziņā simtiem reižu stiprāka par citronskābi). Skābeņskābe viegli šķīst ūdenī, bet, saistoties ar metālu joniem, veido ūdenī grūti šķīstošus sāļus oksalātus, kas var izgulsnēties audos. 

Oksalāti ir skābeņskābes sāļi, un tie ir daudzu augu valsts produktu sastāvā, attiecīgi tos uzņemam ar uzturu (eksogēni oksalāti). Oksalāti var rasties arī šūnās un audos kā atkritumprodukti (endogēni oksalāti), un tie tiek izvadīti caur nierēm. 

Oksalāti ir ļoti aktīvas molekulas. Mikroskopā tās izskatās kā asi kristāli un var izraisīt sāpes, iekaisumus un nepatīkamas sajūtas. Augos oksalātiem paredzēta aizsargājošā loma, tie pilda insekticīdu funkciju. Lielā koncentrācijā oksalāti var būt toksiski.

Ja cilvēka gremošanas sistēma ir vesela, oksalātiem nevajadzētu nonākt asinīs, jo tie paliek saistīti zarnu traktā un nešķīstošu sāļu veidā tiek izvadīti no organisma. Bet, ja zarnu sieniņas nav veselas (ir tā sauktās caurās zarnas, kairinātās zarnas sindroms, čūlainais kolīts, Krona slimība u. c.), daļa oksalātu var nonākt asinīs un pēc tam tikt izvadīti no organisma ar urīnu vai izgulsnēties audos un orgānos, radot iekaisumu un sāpes.

Tā rodas nierakmeņi – kalcija oksalāts veido apmēram 80 % no nierakmeņu satura. Visvairāk kalcija oksalātu var atrast tieši nierakmeņos, taču oksalāti var būt arī jebkur citur organismā – smadzenēs, sirdī, vairogdziedzerī, kaulos, muskuļos, acīs un citur.

Ietekmē visu organismu

Ja organisms vielmaiņas procesā nespēj kalcija oksalātus pārstrādāt, tie var ne tikai lokāli izgulsnēties kristālu veidā, bet arī radīt pārmaiņas šūnās, tā sistēmiski ietekmējot visu organismu, piemēram, iekļūstot šūnas iekšienē, oksalāti ietekmē šūnu mitohondriju funkciju (sabojā mitohondrijus) un tā izraisa iekaisumu visās organisma sistēmās. Tā kā tieši mitohondrijos tiek ražota enerģija, viegli iedomāties, ka oksalātu iebrukuma dēļ enerģijas ražošana šūnās tiek apgrūtināta.

Traucēta mitohondriju darbība (komplektā ar oksidatīvo stresu un uzturvielu nepietiekamību) izraisa veselu plejādi simptomu – hronisku nogurumu, aizsāk iekaisuma procesus, rada galvassāpes, sāpes locītavās, urīnceļos, dzimumorgānos, muskuļos, zarnās, acīs un jebkur citur ķermenī. Citas pazīmes, kas liecina par oksalātu problēmu organismā, ietver dedzinošas sajūtas pēdās, urīna nesaturēšanu (naktī) bērniem, gremošanas sistēmas vai elpceļu simptomus.

Paaugstināta oksalātu koncentrācija organismā (hiperoksalūrija) var radīt dažādas veselības problēmas, tas var būt arī faktors, kas veicina hronisku slimību attīstību vai tās uztur, – te var minēt gan gremošanas trakta problēmas, gan autoimunitātes, gan neiroloģiskās problēmas. 

Oksalāti var ietekmēt arī mentāli emocionālo līmeni – pašsajūtu, radīt uztraukumu un miega problēmas. 

Tā kā ar uzturu uzņemtajiem oksalātiem ir tendence iekļūt šūnās un to mitohondrijos, var pieņemt, ka oksalāti varētu radīt problēmas visu to slimību vai stāvokļu gadījumos, kuri jau sākotnēji ietver mitohondriju disfunkciju, piemēram, autisma, krampju, Alcheimera slimības, Pārkinsona slimības, multiplās sklerozes, paaugstināta asinsspiediena, vēža un citu slimību gadījumā. Cilvēkiem ar šīm diagnozēm oksalāti ir vēl viens faktors, kas var pasliktināt stāvokli.