Jūnija superprodukts - dilles. Tās ir ne tikai gardas, bet arī labas veselībai

Gan diļļu garša, gan smarža nomierina un atsvaidzina prātu, taču diļļu neredzamā daļa – bioloģiskā uzturvērtība – arī ir uzmanības vērta. Interesanti, ka vārds “dilles” esot cēlies no seno norvēģu valodas vārda dilla, kas to arī nozīmē – remdināt un nomierināt.

Dilles pieder pie čemurziežu dzimtas ģints, kurā ietilpst tikai viena suga – parastā dille jeb Anethum graveolens. Mums dilles saistās ar Latvijas garšu, taču patiesībā tās nāk no Vidusjūras reģiona un Krievijas dienvidiem. 

Dilles kulinārijā izmanto kā garšaugu, un visbiežāk tās atradīsiet Austrumeiropas, Skandināvijas, Ziemeļāfrikas un Ziemeļeiropas valstu virtuvēs. 

Interesanti fakti: 

• Dilles ir viens no senajiem augiem, kas minēts Bībelē, un 5000 gadu vecos ēģiptiešu rakstos dilles ir minētas kā ārstniecības līdzeklis.
• Viduslaikos cilvēki dilles izmantoja pret lāstiem un maģiju.
• Ārstniecībā dilles tika lietotas, lai novērstu apetītes zudumu, vēdera pūšanos, aknu problēmas, žultspūšļa traucējumus, saaukstēšanos, hemoroīdus, nervu kaites, menstruālos krampjus un citas kaites.
• Diļļu eļļu lieto kā smaržvielu kosmētikā, ziepēm un smaržām.
• Uzturā var izmantot gan diļļu zaļās daļas, gan arī sēklas.
• Dārzā dilles ir labs kompanjons gurķiem un brokoļiem, jo piesaista daudzus vērtīgus insektus, bet ar burkāniem un tomātiem tās kopā labāk nestādīt.

Dilles pamatā sastāv no ūdens, ogļhidrātiem un olbaltumvielām. Taukskābju daudzums ir niecīgs, un arī kopējā enerģētiskā vērtība nav liela. 

Minerālvielu un vitamīnu dillēs nav daudz, ja ņem vērā apjomu, kādā tās ikdienā apēdam, – mēs dilles neapēdam tik daudz kā gurķus, tomātus vai parastos salātus, attiecīgi 5 gramos diļļu uzturvielu būs salīdzinoši maz. Taču tās satur gan A vitamīnu (provitamīnu veidā), gan C vitamīnu, kā arī mangānu, magniju, dzelzi un kalciju.

Dillēs ir divas unikālas un vērtīgas savienojumu grupas: monoterpēni (karvons, limonēns un anetofurāns) un flavonoīdi (kemferols un vicenīns). Monoterpēnu savienojumi ir uzrādījuši spēju aktivizēt glutationa-S-transferāzi. Tas ir enzīms, kas palīdz cīņā ar oksidētām molekulām, kuras spēj radīt organismā bojājumus. Monoterpēniem piemīt arī potenciāla pretvēža iedarbība, vismaz tā secināts kādā pētījumā par diļļu un ķimeņu eļļu.

Labvēlīgi ietekmē veselību

Tautas medicīnā dilles izmantoja, sākot no koliku atvieglošanas mazuļiem līdz pat nervu nomierināšanai pieaugušajiem. Arī Hipokrāts dilles esot atzinis un izmantojis mutes dobuma higiēnai. 

Mūsdienās dilles ir pētītas gan zem mikroskopa, gan analizēta to ietekme uz dzīvu organismu. Pētījumu rezultāti apstiprina, ka dilles ir vērtīgs produkts un tām ir vieta labas veselības uzturēšanā.

Dilles tiek uzskatītas par labu pretmikrobu līdzekli. Ēteriskās eļļas, kas ir diļļu sastāvā, ir efektīvas pret vairākiem baktēriju celmiem, tostarp pret Staphylococcus aureus. Diļļu sēklu ekstrakts ir uzrādījis spēju tikt galā arī ar dažādām sēnītēm kā Saccharomyces cerevisiae un Candida albicans. 

Laboratoriskos pētījumos atklāta diļļu augstā antioksidatīvā aktivitāte, ko var salīdzināt ar C vitamīnu, alfa tokoferolu (E vitamīnu) un kvercitīnu. Tāpēc dillēm tiek piedēvēta arī pretiekaisuma iedarbība, jo tajās esošie savienojumi cīnās ar brīvajiem radikāļiem. 

Dilles, iespējams, var palīdzēt samazināt holesterīna līmeni. Pētījumā ar dzīvniekiem, kam bija augsts holesterīna līmenis, diļļu ekstraktu un tablešu lietošana palīdzēja normalizēt lipīdu profilu, glikozes līmeni asinīs, kā  arī aknu enzīmu darbību. Taču ar cilvēkiem pagaidām šādu novērojumu nav. 

Dilles var palīdzēt samazināt sāpes un depresiju – tām novērotas analgējošas un antidepresantiem (setralīnam un tramadolam) līdzīgas īpašības. Zinātnieki spriež, ka šāds efekts varētu būt no diļļu sastāvā esošajiem polifenoliem, flavonoīdiem un tannīniem.