Cik (ne)veselīgs patiesībā ir alus?

Tā kā alu gatavo no graudiem un rauga un tas satur arī minerālvielas un B grupas vitamīnus, tas jo vairāk atbilst salīdzinājumam ar šķidro maizi. Taču – tikai teorētiski. 

Pirmkārt, alus satur alkoholu, kas to būtiski atšķir no citiem ikdienā lietotiem pārtikas produktiem. Otrkārt, tam ir mazāka enerģētiskā vērtība nekā maizei. Un, treškārt, minerālvielu un vitamīnu daudzums alū ir salīdzinoši mazs, turklāt šis dzēriens pastiprina to izvadīšanu no organisma. 

Mīti par alus dzeršanu un veselību

Dzerot alu, var tikt pie alus vēdera.

Patiesībā alus nav galvenais iemesls, lai veidotos abdominālo tauku rezervju uzkrājumi. Pie tā drīzāk vainojamas uzkodas, kas nāk komplektā ar alu un ir diezgan sātīgas, turklāt bieži vien tiek apēstas pārmērīgā daudzumā. Svaigi dārzeņi un alus nav ierastākā kombinācija, savukārt ķiploku grauzdiņi, čipsi, desiņas, cepti kartupelīši un citas sātīgas uzkodas kopā ar alu ir pašsaprotamas. Tātad alus nav galvenais aptaukošanās izraisītājs, bet gan faktors, kas palielina apēsto enerģiju.

Nevajadzētu gan ignorēt arī alū esošās kalorijas. Ja kādā garākā vakarā (piemēram, Līgo vakarā) tiek izdzertas 5 pudeles alus, var uzņemt vairāk nekā 1000 kaloriju ar alu vien!

Otrs mīts – vīna lietotājiem ir labāka veselība nekā alus dzērājiem, attiecīgi – vīns ir veselīgāks.

Patiesībā cilvēkiem, kas dzer vīnu, vienkārši biežāk ir daudz veselīgāki ēšanas paradumi, salīdzinot ar alus dzērāju ēšanas paradumiem, bet alus nav sliktāks alkoholiskais dzēriens par vīnu. Iespējams, kombinējot alus dzeršanu ar veselīga uztura un dzīvesveida paradumiem, veselība būtu līdzvērtīga vīna piekritējiem. Jaunākajā pētījumu apskatā zinātnieki to arī apstiprina – mērena alus dzeršana veselību ietekmē līdzīgi kā vīna dzeršana.

Kā alus ietekmē veselību?

+ Regulāra alkohola lietošana mērenā daudzumā (normas ietvaros) var palielināt labā holesterīna līmeni.
+ Samērīga alus dzeršana var samazināt sirds un asinsvadu slimību risku vīriešiem pēc 35 gadu vecuma un sievietēm pēc 45 gadu vecuma.
+ Alus var samazināt osteoporozes risku, īpaši sievietēm pēcmenopauzes vecumā, ja to lieto rekomendētajās devās.
+ Mērena alus dzeršana var samazināt diabēta un paaugstināta asinsspiediena risku.
+ Apiņi satur dažādus bioloģiski aktīvus savienojumus, kas palīdz samazināt Alcheimera slimības, depresijas un aptaukošanās risku.

– Pārmērīga alkohola lietošana palielina alkoholisma, aknu vēža, cirozes un aptaukošanās risku. 
– Pārmērīga kampaņveida dzeršana palielina svara pieaugumu, hroniskas hipertensijas, infarkta, resnās zarnas vēža un krūts vēža risku.
– Kādā pētījumā – tas veikts 2015. gadā – par faktoriem, kas veicina kuņģa vēzi, atklāts, ka alus lietošana (10 grami tīra alkohola dienā) par pieciem procentiem palielina kuņģa vēža risku. Tas atbilst aptuveni divām izdzertām alus pudelēm dienā.

Kad no alus jāatsakās (vai vismaz būtiski jāsamazina tā patēriņš) - 

• Ja ir podagra vai paaugstināts urīnskābes daudzums.
• Ja ir aknu un aizkuņģa dziedzera slimības.
• Ja ir celiakija.
• Ir kāda sirds slimība.
• Tiek lietoti MAO inhibitori (antidepresanti) vai ir depresija bez medikamentozas terapijas.
• Grūtniecēm un bērniem/jauniešiem vajadzētu atturēties no jebkāda alkohola lietošanas, tostarp, alus.