Pētījums: vēzis ir pārticības un Rietumu dzīvesveida izraisīta slimība
Vēzi neizraisa slikti gēni, neveiksmīga sakritība vai tas, ka dzīvojam ilgāk. Pirmām kārtām vēzis ir dzīvesveida slimība. Citiem vārdiem sakot, vairums vēža gadījumu ir saistīti ar mūsu uzturu, vides piesārņojumu vai stresu.
Patiesībā tā ir Rietumu civilizācijas slimība, kā secināts kādā jaunā pētījumā. Pētnieki salīdzināja datus par saslimstību ar vēzi 10 pasaules pārtikušākajās un 10 nabadzīgākajās, mazattīstītajās valstīs. Dati demonstrē, ka gan saslimstība ar vēzi kopumā, gan ar konkrētiem audzējiem ir daudz augstāka attīstītajās pasaules valstīs.
Viens pārliecinošs izņēmums bija dzemdes kakla vēzis, kura izplatība nabadzīgajās valstīs ir piecas reizes lielāka. Pētnieki no Adelaides Universitātes secinājuši, ka tas ir tādēļ, ka šo vēzi parasti izraisa vīruss.
Līdzīga tendence bija pārējiem vēža veidiem, ko arī izraisa kāds vīruss vai toksiskas vielas, piemēram, Kapoši sarkomai un barības vada vēzim.
Pētnieki šos datus analizēja ar īsteni darvinisku pieeju. Viņi apgalvoja, ka vēzis Rietumu valstīs ir daudz izplatītāks tādēļ, ka medicīna palīdz mums dzīvot ilgāk, tādējādi palielinās iespēja, ka mēs varētu nodot savus gēnus nākamajām paaudzēm.
Nabadzīgajās valstīs daudz vairāk cilvēku mirts priekšlaikus, tādēļ risks, ka nākamajām paaudzēm varētu tikt nodoti “vēža gēni”, ir daudz mazāks. Pēc zinātnieku domām, nāve ir dabiskā atlase, tā teikt, “gēnu baseina” tīrītājs.
Šajā argumentā ir vairākas kļūdas. Citi pētnieki nonākuši pie secinājuma, ka ģenētika vainojama tikai dažos procentos vēža gadījumu, tādēļ diez vai varam teikt, ka audzējs ir “ģenētiski pārmantots”, turklāt daži pētnieku secinājumi ir pretrunā ar viņu pašu apgalvojumiem. Pirmām kārtām, viņi konstatēja, ka saslimstība ar vēzi, kas nekādi nav bijusi saistīta ar ģenētiku, attīstītajās valstīs tomēr ir 2,1 reizes augstāka nekā nabadzīgajās valstīs, turklāt visizplatītākais audzējs ir vecumā no 0 līdz 49 gadiem.
Zinātnieki piekrīt, ka “vides faktori”, piemēram, tabakas smēķēšana, urbanizācija un ar to saistītais piesārņojums, mainītie ēšanas paradumi ir “galvenie cēloņi, kas palielinājuši saslimstību ar vēzi”, lai gan iepriekš pret to nepārprotami iebilduši.
Vēl pētnieki pareizi norāda, ka līdzšinējās vēža slimnieku ārstēšanas metodes nespēj pazemināt saslimstības rādītājus. Versijas par agrīnu mirstību un “dabisko atlasi” diez ko nepalīdz labāk izprast, kādēļ slimojam ar vēzi.
