Vēzis jaunā gaismā: pētnieki izvirza visai neticamu teoriju par tā ārstēšanas iespējām
Vēža slimniekiem ir izjaukts baktēriju līdzsvars organismā, un audzējus var veiksmīgi iznīcināt ar antibiotikām. Vai tā būtu jauna teorija par to, kas ir vēzis?
Kā iespējamie vēža cēloņi tiek minēti vīrusi, radiācija, ķimikālijas, ģenētika un smēķēšana, taču ieminēties, ka vēzi varētu izraisīt baktērijas, vēl tikai pirms dažiem gadiem būtu liela uzdrīkstēšanās.
Taču, kā liecina jauni pētījumi, baktērijām tomēr ir kaut kāda saistība ar vēzi, un šis atklājums varētu sākt jaunu ēru onkoloģisko slimību ārstēšanā, kur ķīmijterapiju aizvietotu ar antibiotikām.
2017. gadā publicēti vairāki pētījumi, kuros aprakstīts, kā ārsti veiksmīgi ārstējuši vēža slimniekus ar antibiotikām. No tā varam secināt, ka, iespējams, probiotiskās un prebiotiskās baktērijas varētu būt svarīgs līdzeklis vēža profilaksē, – vismaz tā apgalvo pētnieku komanda, kas pagājušā gada rudenī veica svarīgu atklājumu: sievietēm ar krūts vēzi krūts audos ir izjaukts baktēriju līdzsvars, bet veselām sievietēm baktēriju līdzsvars bija normāls.
Tas ir baktēriju disbalanss
Zinātnieki pētījumā salīdzināja 78 sieviešu krūts audu paraugus. Pētījuma dalībniecēm bija veikta mastektomija, lai pieveiktu krūts vēzi, vai tās bija veselas sievietes, kuras bija veikušas krūšu kosmētisko operāciju. Pētnieki salīdzināja arī sieviešu siekalu un urīna paraugus. Atklājās, ka vēža slimniecēm bija augsts Staphylococcus un Actinomyces baktēriju līmenis, savukārt veselo sieviešu krūts audos konstatēja vairāk Methylobacterium baktērijas.
Visiem orgāniem varētu būt pašiem sava mini mikroflora, un, lokalizējot baktēriju disbalansu, varētu novērst slimības. Kā izteicās Klīvlendas klīnikas vadošā pētniece Šerisa Enga (Charis Eng), savos neprātīgajos sapņos zinātnieki cer, ka, iedarbojoties uz mikrofloru un novēršot baktēriju disbalansu ar probiotiskajām baktērijām vai antibiotikām, uz vēzi varētu iedarboties, pirms vēl tas ir izveidojies.
Jā, bet līdz zināmai robežai
Tradicionālajā medicīnā šī ideja nav pilnībā sveša, piemēram, ir atzīts, ka Helicobacter pylori izraisa kuņģa čūlu, kas var tālāk izvērsties par kuņģa vēzi, kā arī šai baktērijai ir noteikta loma ne-Hodžkina limfomas attīstībā. Kāds žultspūšļa audzējs ir saistīts ar Salmonella typhi baktērijām. Tāpat pastāv saistība starp bakteriālām infekcijām un kolorektālo vēzi – stāsta Čārlzs Rabkins (Charles Rabkin) no ASV Nacionālā vēža izpētes institūta.
Tiktāl tradicionālā medicīna patlaban būtu gatava piekrist, bet pētnieki jau sekmīgi izmēģina antibiotikas ar citiem audzējiem. Viena no šādām antibiotikām, kas dažādos audzējos var izraisīt apoptozi jeb šūnu bojāeju, ir salinomicīns (Salinomycin). Laboratorijas eksperimentos šīs antibiotikas iznīcinājušas smadzeņu vēža šūnas, 3 bet citā pētījumā veiksmīgi nogalinājušas resnās zarnas un krūts vēža šūnas.
Cēlonis vai sekas?
Noteikt, vai baktērijas izraisa vēzi vai kā citādi ir iesaistītas procesā, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus audzēja attīstībai, nav tik vienkārši.
Medicīnas pētnieks Deivids Hess (David Hess), tagad Vanderbilta institūta socioloģijas profesors Nešvilā, uzskata, ka baktērijas ir “vēža aģents”.
Šī diskusija turpinās jau vairāk nekā gadsimtu. Ideja, ka vēzis ir bakteriāla infekcija, radās jau 19. gadsimta septiņdesmitajos gados, kad izskanēja viedoklis, ka baktērijas izraisa plaušu vēzi, taču šo teoriju drīz vien atzina par maldīgu.
Daudz nopietnāku apgalvojumu 1890. gadā izteica skotu patologs Viljams Rasels (William Russell), kurš paziņoja, ka visos vēža gadījumos, ko viņš ir izpētījis, ir atklātas “parazītiskas formas”. Dažu formu izmēri liecina, ka tās bijušas līdzīgas sēnītēm, arī rauga. Tomēr citus tas nepārliecināja, un viņi secināja, ka “Rasela ķermenīši”, kā tos vēlāk nodēvēja, ir šūnu sabrukšanas blakusprodukti.
