Proktologs un dermatologs: kopā varam palīdzēt labāk
Mēs esam pret pacientu futbolēšanu – saka Lāzermedicīnas klīnikas ārsti. Ar šo trāpīgo žargonvārdu apzīmē pacientu sūtīšanu no viena speciālista pie otra un atkal atpakaļ, tā arī netiekot skaidrībā par problēmu cēloņiem un nesniedzot efektīvu palīdzību.
«Ļoti reti mēs varam atrast pacientu, kuram ir tikai viena izolēta kaite,» atzīst ķirurgs koloproktologs Aigars Martinsons. «Problēmas mēdz kombinēties un šad tad viena kaite imitē otru. Piemēram, cilvēkam ir kāds nedaudz palielināts hemoroidālais mezgls un sūdzības par ādas niezi. Proktologs spriež, ka tas nav pietiekams pamats, lai ievietotu pacientu slimnīcā un operētu narkozē, tādēļ nozīmē ārīgi lietojamus preparātus. Tomēr nieze nemazinās un proktologs iesaka vērsties pie ādas ārsta. Savukārt dermatologs, ieraugot hemoroidālo mezglu, saka – ejiet pie proktologa. Katrs speciālists ir savā pilsētas galā, katram ir sava rinda un pacientam varbūt vēl jādodas pēc nosūtījuma pie ģimenes ārsta. Galu galā cilvēks atmet ar roku un cieš diskomfortu vai mēģina to mazināt, ziežot uz ādas visu, kas pagadās.»
«Reizēm pacients ir strupceļā, jo vairs nesaprot, pie kāda ārsta iet,» piebilst dermatoloģe Kristīne Zabludovska. «Ja ir runa par starpenes apvidu, tiek pieņemts, ka jāmeklē proktologs vai ginekologs. Bet starpenes apvidū var būt arī visdažādākās ādas slimības. Nereti pacients mēnešiem un pat gadiem cieš ļoti lielu diskomfortu, jo šajā vietā ādas jutīgums ir visai izteikts, līdz ar to dzīves kvalitāte ir diezgan ievērojami pasliktināta. Patvaļīgi lietojot ziedes, slimību ielaiž dziļāk un ārstēšana pēc tam ir ilgāka, sarežģītāka un dārgāka.»
-Diskomforts un nieze ir vispārzināmi simptomi hemoroidālās slimības agrīnās stadijās, tāpēc pacienti dodas pie proktologa. Kā varat palīdzēt?
Aigars Martinsons (A.M.): Mēs izmeklējam pacientu un, ja tur nav spilgti izteiktas ādas slimības, kas prasa tūlītēju nosūtīšanu pie dermatologa, piedāvājām HeLP procedūras (no angļu valodas - hemorrhoid laser procedure), kuru gaitā ar speciālu doplerzondi atrodam, kurā vietā zem gļotādas ir hemoroīdus barojošais asinsvads un precīzi tajā vietā to piededzinām. Ar lāzera palīdzību tiek mainīta asinsvada sieniņas struktūra un asinsvads slēdzas. Mezgli, kuri ir palielināti tikai nedaudz, pēc zināma laika saplok. Varam izmantot arī skleroterapiju.
- Vai rezultātā pāriet arī nieze un diskomforts?
A.M.: Mūsu klīnikas dati liecina, ka 75 – 80% gadījumu šie simptomi pāriet. Pārējo pacientu ārstēšanā ar labiem rezultātiem iesaistām dermatologu. Ja nepieciešams, mēs veicam pacienta apskati kopā. Vajadzības gadījumā varam iesaistīt arī sāpju ārstēšanas speciālistu – algologu. Tā ir pieeja, kas balstīta uz visu pušu ieinteresētību – ieinteresēts ir pacients un tādi esam arī mēs. Diemžēl dzirdēts par gadījumiem, kad ārsts pacientu «marinē» līdz pēdējam un tikai tad, kad saprot, ka pats nekādi netiks galā, nosūta pie kolēģiem. Es uzskatu, ka vilcināties nevajag, turklāt mūsu klīnikā, kur visi minētie speciālisti strādā līdzās, multidisciplināro pieeju īstenot ir vieglāk, nekā praktizējot atsevišķi. Ir situācijas, kad proktologs dermatologu var uzaicināt tūlīt. Ja proktologa pacientam vajadzīga dermatoloģiska izmeklēšana un ārstēšana, varam organizēt vizīti pie ādas ārsta, dažkārt tas ir iespējams pat tajā pašā dienā. Ja, veicot HeLP procedūru, man ir pārliecība, ka ādas nieze nav no hemoroīdiem un pēc divām nedēļām kontroles vizītē pacients apstiprina, ka nieze nav mitējusies, tad nākošo vizīti plānojam ar dermatologa piedalīšanos. Mēdz būt arī tā, ka pacientam ir proktoloģiska kaite, bet āda ir tik slima, ka vispirms nepieciešams to apārstēt.
- Ko darbs komandā dod jums pašiem profesionālā ziņā?
A.M.: Pamazām kļūstam par multidisciplināru komandu, kurā strādā flebologi, proktologi, dermatologi, algologi, ginekologi, endokrinologs. Ar to atšķiramies no citām klīnikām, kas darbojas vairāk vai mazāk kā izīrētājas: noslēdz līgumus ar titulētiem ārstiem, kuri nereti katrs pārstāv citu skolu un kuriem ir atšķirīga pieeja dažādu medicīnisku problēmu risināšanā, līdz ar to zem viena un tā paša jumta viens ārsts jūs ārstē tā, otrs šitā, trešais vēl kaut kā. Dr. Mauriņa Vēnu klīnikā un Lāzermedicīnas klīnikā darbojas komandu princips. Ja, piemēram, pacients nonāk pie proktologa, tad viņš var rēķināties ar to, ka pieeja ārstēšanai mums ir vienota. Kāds varbūt izvēlēsies to ārstu, kurš pieņem viņam izdevīgā laikā, kāds gribēs, lai viņu ārstē dakteris, kuru ieteicis kaimiņš; dāmas, iespējams, dos priekšroku sava dzimuma dakterei; kāds izdarīs izvēli, izstudējot informāciju un atsauksmes internetā, vēl cits vienkārši ies pie tā, kura foto klīnikas mājaslapā šķitīs simpātiskāks. Bet jebkurā gadījumā nodrošinām vienotu pieeju no medicīniskā viedokļa. Mēs, ķirurgi koloproktologi, analizējot datus par padarīto, secinām, ka arvien mazāk atšķiramies cits no cita konsultēto pacientu un veikto operāciju skaita ziņā, mums ir līdzīgi kvalitātes rādītāji.
-Kas vajadzīgs, lai veidotos komanda?
A.M.: Uzreiz jāteic, ka nav iespējams to izveidot no augšas. Mums laimējies, ka esam domubiedri, strādājam radoši, bieži sazināmies un tiekamies, kopīgi analizējam situācijas uz spriežam, kā labāk palīdzēt pacientiem. Klīnikas darbs ir organizēts tā, ka varam atvēlēt šim nolūkam zināmu laiku. Mums ir interese, motivācija un tālākais rezultāts ir ne tikai medicīniskā, bet arī tīri biznesa ziņā labāks, jo apmierināts pacients pastāsta par mums arī citiem. Un, pat ja nepastāsta, laimīgs pacients ir vislielākais gandarījums ārstu komandai.
Ieskaties- janvāra mēnesī konsultācijai un izmeklējumam pie proktologa akcijas cenas: http://lazermedicinasklinika.lv/lv/proktologija
Reklāmas raksts sadarbībā ar Flebomedika.
