Sveču liesmiņas var kaitēt veselībai, brīdina speciālists
Gaisu ap mums lielākoties veido slāpeklis (aptuveni 78%) un skābeklis (aptuveni 21%), bet bez tiem gaisā ir arī cietās daļiņas un citi piesārņotāji. Daži no tiem ir dabiski, bet citi – cilvēka darbības rezultāts. Ķīmijas zinātņu doktors Nerijus Karlons stāsta, kāpēc ir vērts atgriezties pie sendienu tradīcijām un dedzināt vaska sveces.
Gaisa piesārņojums kaitē visiem, taču ne vienlīdz stipri. Visjutīgākie ir sirds vai plaušu slimnieki, arī cilvēki ar alerģiskām izpausmēm, vecāka gadagājuma ļaudis un zīdaiņi. Piesārņots gaiss var izraisīt ļoti smagus elpceļu, plaušu un visa organisma darbības traucējumus: astmu, alerģiju slimības, vēzi, īpaši plaušu vēzi. Eiropas Savienības pētnieki konstatējuši, ka telpās, kas nebūt nav paredzētas ražošanai, bet dzīvošanai, gaiss var būt 2–5 reizes piesārņotāks nekā ārā. Kas to ietekmē?
Tās ir daudzas lietas: sadzīves ķīmija, kosmētika, tekstilijas, būvmateriāli, putekļi mājās, mēbeles, izsmidzināmi aerosoli, gaisa atsvaidzinātāji, smaržkociņi, pie elektriskā tīkla pieslēdzamas ierīces, kas izplata aromātus, smaržīgās ziepes un arī sveces.
Sveces mēs izmantojam gan svētku galda rotāšanai, gan romantiskiem vakariem, gan mierīgai vakara meditācijai. Taču gan aromātiskās sveces, gan citi līdzekļi, ar ko aromatizējam mājokli (piemēram, smaržkociņi), visbiežāk tiek ražoti no ķīmiskām organiskas izcelsmes vielām, kuras var izraisīt audzējus, elpceļu slimības vai citas saslimšanas. Tas arī nav labs veids, kā atsvaidzināt gaisu telpās, jo, dedzinot aromātiskās parafīna vai gēla sveces, apkārtējā vidē izdalās bīstamas toksiskās vielas. Jo ilgāk saglabājas smarža un jo tā ir intensīvāka, jo lielāka ticamība, ka aromāta gatavošanā izmantots lielāks kaitīgo ķīmisko vielu daudzums.
Dedzinot aromātiskās parafīna vai gēla sveces, apkārtējā vidē var izdalīties naftalīns, formaldehīds, acetaldehīds, dietilftalāts (smaržas stabilizētājs). Šīs sintētiskās vielas ir gatavotas no naftas produktiem, tām piemīt kaitīgas, toksiskas un pat kancerogēnas īpašības. Ilgtermiņā lielāks to daudzums var novājināt imunitāti, traucēt nervu sistēmas darbībai, izraisīt astmu, alerģiju, onkoloģiskās slimības. Turklāt svece, kas gatavota no parafīna, pat tad, ja nav aromatizēta, degot izdala gaisā, piemēram, benzolu, toluēnu, bet tās ir kaitīgas viegli gaistošās vielas. Visas šīs vielas ir noturīgas, tām ir tendence uzkrāties organismā un vidē, kā arī negatīvi ietekmēt mūsu veselību.
Svecēm degot, veidojas arī sodrēji. Sodrējos visvairāk ir oglekļa, bet tajos var būt arī ftalāti un citi organiski savienojumi. Pēc sodrēju ieelpošanas tie nosēžas plaušās, elpceļos un var nosprostot alveolas. Sīkās cietās sodrēju daļiņas, kas nonāk gaisā, ir uzskatāmas par īpaši bīstamām, jo tās spēj iekļūt dziļākajos elpceļos un nonākt asinsrites sistēmā. Novērots, ka šādas sodrēju daļiņas labi absorbē gaisā esošas toksiskas vielas un mikroorganismus, nogādājot tos dziļākajos elpceļos, bet tas var izraisīt hronisku saindēšanos un alerģiskas organisma reakcijas. Tāpēc ieteicams izvēlēties dārgākas, bet patiešām nekaitīgas sveces, kas gatavotas no bišu vaska, jo tās nepiesārņo gaisu.
Kā izvairīties no kaitīgām vielām, dedzinot sveces?
1. Izvēloties sveces, ir svarīgi pievērst uzmanību vaska mīkstumam. Cietā vaskā ir daudz parafīna, tāpēc labāk pirkt nevis parafīna, bet gan no dabiska bišu vaska gatavotas sveces. Iegādājieties tādas sveces, kurās izmantotas tikai dabiskas aromatizējošās vielas, nevis sintētiski aromāti.
2. Retu reizi iedegtai aromātiskai parafīna svecei nevajadzētu radīt nopietnas problēmas, taču, ja tās tiek dedzinātas pastāvīgi, tiek diezgan pamatīgi piesārņots gaiss, sevišķi, ja telpas ir slikti vēdināmas.
3. Aromātiskās sveces var aizstāt, piemēram, ar krustnagliņām, kanēļa standziņu, ar anīsu vai smaržvielām, kuru pamatā ir dabīgas aromātiskās eļļas (piemēram, citrusaugļu, lavandas, rozmarīna, mārsila). Šādi gatavotas smaržvielas noder jebkurā laikā, bet īpaši ziemā, jo neļauj telpā izplatīties vīrusiem.
4. Ja dedzināt sveces, iespējami biežāk atveriet logus un ielaidiet telpās svaigu gaisu. Pienācīgi izvēdinot telpas, samazināsies arī veselībai bīstama pelējuma un dažādas slimības izraisošu mikroorganismu daudzums.
Autors: Nerijus Karlons, ķīmijas zinātņu doktors, Lietuvas Valsts tiesu medicīnas dienesta Toksikoloģijas laboratorijas vecākais tiesu medicīnas eksperts
Žurnāls "Ko Ārsti tev Nestāsta" / Foto: Shutterstock