Attiecības motivē dzīvot veselīgāk, uzskata zinātnieki. Sāc draudzēties!
Pievienojieties kādai interešu grupai vai – vēl labāk – iesaistieties vairākās, un jūs nozīmīgi uzlabosiet veselību. Izrādās, sociāli aktīva dzīve spēj uzlabot veselību pat vairāk, nekā sabalansēts uzturs vai regulāras fiziskās aktivitātes.
Iespaidīgs skaits pētījumu norāda, ka piederība pie dažādām sociālajām grupām labvēlīgi ietekmē gan garīgo, gan fizisko veselību un, iespējams, pat ļauj nodzīvot garāku mūžu.
Nav svarīgi, kas ir jūsu domubiedri – ģimene vai draugu pulciņš, draudze vai koris, tenisa vai grāmatu kluba biedri… Svarīgi, vai jūtaties kā šīs kopienas īstens piederīgais un uzskatāt to par jēgpilnu dzīves sastāvdaļu.
Lūk, pieci labi iemesli, kāpēc jau šodien sākt dzīvot sociāli aktīvi.
1. Aktīva sociālā dzīve pagarina mūžu
Kā savā grāmatā Bowling Alone (New York, NY; Simon & Schuster, 2000) raksta Hārvardas zinātnieks Roberts D. Patnams (Robert D. Putnam), “kā likums, ja nepiederat ne pie vienas sociālās grupas, bet nolemjat kādai pievienoties, jūs uz pusi samazināt risku nākamajā gadā nomirt”.
Saikne starp veselību un sociālajiem kontaktiem ir tik spēcīga, ka tie, kam nav draudzīgu attiecību ar citiem cilvēkiem, ir par 50% lielāks risks nomirt, salīdzinot ar tiem, kam ir gana laba sociālā dzīve. Izrādās, pat “gana labas” sociālās attiecības uzlabo veselību tikpat lielā mērā kā, piemēram, smēķēšanas atmešana.
Aizejot pensijā, aktīva sociālā dzīve nāk par labu veselībai gluži tāpat kā fiziskās aktivitātes, bet nozīme ir arī interešu grupu skaitam, kurās esat iesaistījušies. Kādā pētījumā secināts, ka pensijas vecuma cilvēkiem, kas pieder pie divām sociālajām grupām, ir divu procentu varbūtība mirt, taču, tiklīdz saikne ar abām grupām zaudēta, risks pieauga seškārtīgi.
2. Jūs aizsargājat savu sirdi
Amerikāņu zinātnieki norāda, ka cilvēkiem, kas izveidojuši labu sociālā atbalsta tīklu, ir daudz mazākas iespējas saslimt ar sirds slimībām, 3 bet risks mirt no sirds slimības sarūk, ja cilvēks pieder pie vairāk nekā vienas sociālās grupas.
3. Samazinās draudi saaukstēties
Kāds Pensilvānijā veikts pētījums liecina, ka tiem, kas iesaistījušies daudzās un dažādās sociālajās aktivitātēs – kam ir ģimene, draugi, darba kolektīvs, reliģiskas vai kādas interešu grupas –, ir mazāka iespēja saaukstēties. Cik plašas ir sociālās grupas, tam neesot nozīmes, svarīga ir attiecību dažādība. Seši vai vairāki dažādu attiecību veidi samazina risku saaukstēties vismaz četras reizes.
4. Draudzība kliedē depresiju
Kā liecina kāds Austrālijā veikts pētījums – jo vairākās sociālajās grupās cilvēks iesaistījies, jo mazāki ir draudi, ka viņš cietīs no depresijas. Ja kāds jau jūtas nomākts, tad līdz ar pievienošanos kādai kopienai palielinās viņa iespējas atlabt un neiekrist atkārtoti slimības valgos. Pētnieki pat izrēķinājuši, ka iesaistīšanās vienā grupā par ceturtdaļu samazina risku piedzīvot atkārtotas slimības epizodes, bet iesaistīšanās trijās – par divām trešdaļām. Savukārt, ja grupa, kurai cilvēks pievienojies, ir saistīta ar reliģiju, viņam ir mazāk iespēju slīgt depresijā, bet lielāka iespējamība pieredzēt labsajūtu.
5. Attiecības motivē dzīvot veselīgi
Piederības izjūta rosina dzīvot veselīgi, turklāt, jo lielāks sociālo grupu skaits, kam cilvēks pieder, jo veselīgākas ir viņa izvēles attiecībā uz ēdienu, fiziskajām aktivitātēm, smēķēšanu vai dzeršanu. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka, jūtoties piederīgs, cilvēks redz dzīves jēgu, un tas rosina par sevi rūpēties. Iespējams, tādējādi aktivizējas arī atbildības izjūta citu priekšā vai vienkārši saņemties liek vēlme iederēties.
