Prostatas vēža slimnieks Valdis: "Visi, ar kuriem sāku ārstēšanos, jau ir miruši"
„Visi, ar kuriem pirms septiņiem gadiem sāku ārstēšanos, jau ir miruši,” saka prostatas vēža slimnieks Valdis, kurš portālam Kasjauns.lv atklāja savu slimības vēsturi. Viņš teic: laikus ākot ārstēšanos, var turpināt pilnvērtīgu dzīvi. Vajag tikai gribēt.
Par tipisku prostatas vēža pacientu līdz šim uzskatīja vīrieti tuvu pensijas vecumam, tomēr visā pasaulē un arī Latvijā arvien biežāk šo diagnozi nosaka gados relatīvi jauniem vīriešiem. Tieši jauniem vīriešiem prostatas vēzis bieži norit daudz agresīvākā formā. Lai gan mūsdienu medicīnas sasniegumi ļauj veiksmīgi pagarināt prostatas vēža slimnieku dzīvildzi par vairākiem gadiem, Latvijā tie visiem pacientiem nav pieejami. Pacientu pieredze ir skaudra - ja gribi dzīvot, ir jācīnās, nepieciešams atbalsts gan no ģimenes, gan ārstiem, jo valsts iespējas palīdzēt diemžēl ir ierobežotas.
Līdz 60 gadiem neslimoja
Valdim (vārds mainīts) cīņa ar prostatas vēzi dēvējama par veiksmes stāstu. Viņš savos gandrīz 70 gados spēj pat pajokot, ka vajadzētu vēl reizi dzīvē apprecēties. Valdis ir bijušais sportists, padomju gados spēlējis futbolu Latvijas izlasē, vienmēr bijis aktīva dzīvesveida piekritējs. Veselības problēmas viņam sākās tikai īsi pirms pensijas vecuma sasniegšanas, jo pirms tam viņš praktiski nebija slimojis.
Tad slimības nāca kā lavīna - pēc sāpēm sirds rajonā – asinsvada šuntēšana, tad izņemta kājas vēna, pēc pusgada - problēmas ar urīna izvadi, tad PSA (prostatas specifiskais antigēna) analīzes, biopsija un diagnoze – prostatas vēzis 3. stadijā. Valdis bijis ļoti pārsteigs, jo visu mūžu aktīvi kustējies, centies uzturēt sevi labā fiziskajā formā un te pēkšņi - progresējis vidēji agresīvā tipa vēzis. Ārsts noteicis sistēmisku pieeju ārstēšanā, bez operācijas. Tika uzsākta hormonālā terapija, kas sākotnēji uzlaboja pašsajūtu, tomēr problēmas ar urīna izvadi tas neatrisināja. Īpaši grūti Valdim bija staigāt, jo piepampušās kājas liedza kustību brīvību. Sākās problēmas ar nierēm, sekoja vizīte pie nefrologa un papildu ārstēšanās, lai mazinātu urīna atteces problēmas un nieru darbības traucējumus. Pamazām radās arī liekais svars, paaugstināts asinsspiediens, nogurums, izmaiņas apetītē… Metastāzes, kas prostatas vēža dēļ bija izplatījušās pa visu ķermeni, ietekmēja kopējo pašsajūtu un veicināja nākamās sūdzības.
Laime nelaimē
Tomēr Valdim laimējās nokļūt pareizajā vietā un laikā. Pēc pirmā prostatas vēža terapijas kursa ārsts informēja Valdi par iespēju pieteikties uz iespēju saņemt tā sauktos otrās paaudzes medikamentus „Līdzjūtības programmas” ietvaros, ko finansē farmācijas nozare. Veselības uzlabošanās bija acīmredzama, metastāzes, kas kopš 2010. gada augusta bija Valda ikdiena, būtiski mazinājās. Tomēr prostatas vēža audzējs nekur nebija pazudis, šī slimība ir Valda atlikušā mūža ikdiena, jo ārstēšana jāturpina bez pārtraukumiem. Kad jau minētais otrais medikamentu kurss tika pabeigts un vajadzēja meklēt tālāku risinājumu, Valdim veiksme uzsmaidīja otro reizi. Viņš ir viens no tiem, kas terapiju turpina klīniskā pētījuma ietvaros. Tika veiktas nopietnas veselības pārbaudes par atbilstību pētījuma prasībām un no šī gada marta uzsākta desmit reižu medikamentu terapija.
Prostatas vēzis un finanses
Valda gadījums ir īpašs, jo viņam šobrīd ir iespēja saņemt medikamentus, kas ik mēnesi izmaksātu vairākus tūkstošus eiro. Taču ar slimību saistīto un citu veselības sūdzību dēļ ik mēnesi zālēm vēl papildus jātērē 70 līdz 80 eiro, kas pensionāra kabatai bez radinieku nemitīga atbalsta būtu daudz par smagu. Valdis atzīst: ja pats necīnīsies, neviens tev nevarēs palīdzēt. Ģimene ar abām meitām viņam ir nenovērtējams atbalsts, ārsti strādā pēc labākās sirdsapziņas, radot iespēju pat divas reizes saņemt visefektīvākos medikamentus un paildzināt iespēju būt kopā ar saviem tuviniekiem. Jo visi, ar kuriem viņš kopā pirms gandrīz septiņiem gadiem uzsāka ārstēšanos, ir jau miruši …
Bieži atklāj novēloti
Lai gan pārsvarā ar prostatas vēzi slimo vecumā no 60 līdz 70 gadiem, aizvien biežāk to atklāj arī jaunākiem vīriešiem. Slimība ir viltīga, jo sākumposmā tai nav simptomu. Tā kā daudzi vīrieši pie ārsta dodas neregulāri, tad prostatas vēza diagnosticēšana nereti ir novēlota.
Urologi vīriešiem rekomendē pievērst pastiprinātu uzmanība savai veselībai jau no 45 gadiem. Pēc 50 gadu vecuma ikvienam vīrietim ir vēlamas regulāras profilaktiskās vizītes pie urologa pat tad, ja nekādu sūdzību nav. Latvijā saslimstība ir līdzīga kā Eiropā - katru gadu reģistrē vairāk kā 1000 jaunus prostatas vēža pacientus. Ik gadu kopējais prostatas vēža pacientu skaits neatlaidīgi pieaug. Kopumā Latvijā ar prostatas vēzi slimo aptuveni 7500 vīriešu.
Augsta mirstība
Diemžēl vēlīna prostatas vēža diagnostika ir ikdiena, kaut gan Latvijā jau vairāk nekā 25 gadus ir pieejams vēža skrīninga tests - PSA (prostatas specifiskais antigēns) līmenis asinīs. Literatūras dati liecina, ka 10-15% gadījumos prostatas vēzis ir predisponēts jeb pārmantots no senčiem. Noteikti jāpievērš pastiprināta uzmanība prostatas veselībai, ja ir zināms, ka iepriekšējās paaudzēs bijušas jebkāda veida onkoloģiskās saslimšanas.
Prostatas vēzis visbiežāk nav agresīvs, un radikālas ārstēšanas metodes, piemēram – operācija, ne vienmēr ir jāpielieto, tomēr mirstība no šī vēža ir liela – katru gadu aptuveni 400 pacientu aiziet mūžībā.
Parasti sūdzības parādās tikai tad, kad prostatas vēzis ir jau trešajā vai pat ceturtajā stadijā. Tieši šajās stadijās visbiežāk parādās nepieciešamība pēc specifiskiem medikamentiem tā saucamajai medicīniskajai kastrācijai. To lietošana bieži ir ilgstoša, pēc kuras nereti attīstās rezistence. Tālāka ārstēšana ir apgrūtināta, jo efektīvu medikamentu pieejamība Latvijā ir ierobežota. Piemēram, medikamenti, kas palīdz metastātiska prostatas vēža slimniekiem, kuriem ir rezistence pret kastrāciju, ir ļoti dārgi - ik mēnesi maksā vairāk nekā 3000 eiro.
Prostatas vēzis skaitļos
No 1990. līdz 2014. gadam diagnosticēti 16 229 jauni prostatas vēža gadījumi.
No 1994. gada līdz 2005. gadam bija vērojams krass jaunu prostatas vēža gadījumu skaita pieaugums — tas pieauga gandrīz 3,5 reizes. Kopš 2005. gada jaunu prostatas vēža gadījumu skaits pieaug lēnāk, vidēji diagnosticēti 1070 jauni gadījumi gadā.
Pēdējos gados pasaulē palielinās saslimstība ar prostatas vēzi vīriešiem, kas jaunāki par 55 gadiem.
ASV no 1986. līdz 2008. gadam tā palielinājusies 5,7 reizes jeb no 5,6 līdz 32 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem.
Pacientu vidējais vecums diagnozes uzstādīšanas brīdī — 70 gadi.
