Ārstē tikai smagi slimos C hepatīta pacientus
Lai gan 2017.gadā līdzekļi C hepatīta apkarošanai paredzēti vairāk nekā pērn, kopumā sastādot 10,5 miljonu eiro, valsts apmaksāta kompensējamo zāļu terapija tiek piešķirta tikai smagi slimiem C hepatīta pacientiem aknu fibrozes pēdējās stadijās. Latvijā ar šo smago slimību sirgst ap 48 000 iedzīvotāju. Neārstēti pacienti ir infekcijas avots un pēdējos gados diemžēl C hepatīta pacientu skaits turpina pieaugt.
“Protams, ka mēs nevaram teikt, ka finansējums ir tāds, lai pilnībā apmierinātu visu pacientu vēlmes, taču C hepatīta jautājums pēdējo gadu laikā ir saņēmis lielu valsts atbalstu. Tā ir ļoti aktuāla sabiedrības veselības problēma un tas ir jautājums, kas ir šodien jārisina,” raidījumā “Rīga TV24” norādījusi Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.
J.Feldmane stāsta, ka C Hepatīta pacientu rindas uz ārstēšanu netiek veidotas. Skatoties pēc citu valstu pieredzes un starptautisko organizāciju ieteikumiem, vispirms tiekot nodrošināta ārstēšana cilvēkiem, kuriem tā ir visvairāk nepieciešama. Šobrīd esot noteiktas racionālas terapijas vadlīnijas, vispirms nodrošinot ārstēšanu pacientiem ar smagākām slimības formām.
Kā informē Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga, saskaņā ar Veselības ministrijas izveidotās darba grupas priekšlikumiem, kopš 2017. gada prioritāri pieejamā finansējuma ietvaros bezinterferona terapija (ar izārstēšanas līmeni 90- 95 %) tiek nodrošināta visiem hroniska C hepatīta pacientiem ar 1. vai 4. genotipu un aknu fibrozi F3 un F4 stadijā, kā arī pacientiem pirms un pēc orgānu transplantācijas un tiem, kas saņem nieru aizstājējterapiju. Savukārt interferonu saturoša terapija 2017. gadā tiek nodrošināta pacientiem ar 2., 3. genotipu un fibrozi F3 un F4 stadijā, bērniem, pacientiem ar akūtu C hepatītu, kā arī tiem pacientiem, kuri interferonu saturošu terapiju uzsākuši 2016. gadā.
Jāpiebilst, ka citās Eiropas Savienības valstīs valsts apmaksāta ārstēšana tiek nodrošināta arī aknu fibrozes F2 stadijas pacientiem, taču Latvijā pacientiem atliek vien gaidīt vairākus gadus līdz veselības stāvoklis krietni pasliktinās un tikai tad ir cerības saņemt valsts apmaksātus medikamentus.
NVD informē, ka valsts kompensācijas apmēra palielināšana no 75 % uz 100 % kopš 2016.gada ir būtiski palielinājusi C hepatīta pacientu skaitu, kas saņem valsts kompensējamās zāles hroniska C hepatīta ārstēšanai. 2015. gadā kompensējamos medikamentus C hepatīta ārstēšanai saņēma 738 pacienti, savukārt 2016. gadā zāles saņēma jau 1021 pacients. Kopumā prognozēts, ka 2017.gadā tiks izārstēti 583 pacienti.
J.Feldmane noliedz, ka šogad varētu veidoties 2016.gada situācija, kad faktiski gada vidū visi C hepatīta kompensējamajiem medikamentiem paredzētie budžeta līdzekļi bija izlietoti.
Lēmumu par to, vai pacientam ir nepieciešama valsts apmaksāta terapija C hepatīta ārstēšanai, tai skaitā jaunās zāļu kombinācijas C hepatīta ārstēšanai, kas ir iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, katrā individuālajā gadījumā pieņem ārstu konsilijs. Tiek vērtēta pacienta slimības smaguma pakāpe un zāļu izrakstīšanas nosacījumi. Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, izrakstīšanas nosacījumi ir gan iepriekš kompensētām zāļu terapijām, gan jaunajām zāļu terapijām.
J.Feldmane akcentē, ka Veselības ministrija nenosaka, cik finanšu līdzekļu kādai terapijai piešķirt, taču apstiprina, ka šobrīd galvenā vieta ir dota bezinterferona ārstēšanas shēmām, jo ir iespēja panākt tuvu 100% izārstēšanu ar daudz īsāku ārstēšanas laiku un minimālām blaknēm.
Kā jau iepriekš izskanējis, Veselības ministrija izstrādājusi HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plānu 2018.-2020.gadam, kas pašlaik ir saskaņošanas stadijā un tuvākajos trīs gados C hepatīta ārstēšanai paredz izlietot 49,3 miljonus eiro nepieciešamās terapijas nodrošināšanai. Uz jautājumu, vai nepastāv bažas, ka apjomīgie līdzekļi paliks vien uz papīra, J.Feldmane teica: “Es domāju, ka nevajag zīlēt un izteikt tādas vai citādas bažas. Ir apkopoti pasākumi un aprēķināts nepieciešamais optimālais finansējums, lai šīs problēmas risinātu.” Teiktais gan nerada pārliecību, vai Veselības ministrijas solījumi tiks īstenoti dzīvē un izdosies apstādināt šīs bīstamās infekcijas izplatību Latvijas sabiedrībā.
