Strīdīgais asins analīžu jautājums: kad tiešām vērts tam tērēt naudu?
Pēdējo piecu gadu laikā mēs esam sākuši divdesmit reižu biežāk nodot analīzes, īpaši asins analīzes, lai noteiktu infekcijas un hormonu līmeni, un dažādu pārtikas produktu panesību. Vai vajag regulāri nodot analīzes, kā arī - ko var un ko nevar secināt no asinsainas, pētī žunāls "Ko Ārsti Tev Nestāsta".
Limfocīti, monocīti un EGĀ…
Eozinofili neitralizē tikai antigēna antivielas imūnos kompleksus. Eozinofilu skaits būtiski palielinās, kad sākas atveseļošanās pēc smagas (īpaši bakteriālas) infekcijas, alerģisku un parazītu slimību gadījumos, atsevišķu ādas un zarnu slimību gadījumos.
Bazofilu funkcijas līdz galam nav izpētītas, to sastāvā ir granulas, bazofili piedalās asins recēšanas un alerģisku reakciju procesos. Bazofilu skaita palielināšanās sastopama retu slimību gadījumos.
Limfocīti, tāpat kā neitrofili, aktīvi iesaistās imūnajās reakcijās, nodrošinot normālu imūnsistēmas funkcionēšanu, – antigēnu atklāšanā, pazīšanā un iznīcināšanā, antivielu sintēzē un daudz kur citur. Limfocītu skaita pieaugums raksturīgs vairākām infekcijām, pirmām kārtām jau vīrusu infekcijām.
Monocīti nodarbojas ar baktēriju, mirušo šūnu un citu svešu daļiņu absorbciju un pārstrādāšanu. Asinis monocītam ir tikai īslaicīga pieturvieta – monocīts tajās dzīvo apmēram 30 stundas, bet pa to laiku aug, pilnveidojas un pārvietojas uz audiem, kur visbeidzot nobriest. Nobriedušu monocītu sauc par makrofāgu, tā dzīves ilgums ir 1,5–2 mēneši, un visu šo laiku tas aktīvi uzsūc un pārstrādā visdažādākos kaitīgos faktorus.
Monocītu daudzums pieaug dažu zemas intensitātes un ilgstošu infekciju, piemēram, tuberkulozes, gadījumos. Tie ir viena no pazīmēm ļoti izplatītai vīrusa infekcijai – infekciozajai mononukleozei.
Pēdējais klīnisko asins analīžu punkts ir labi zināmais EGĀ: eritrocītu grimšanas ātrums. Kad asinis ielej mēģenē, tās ļoti īsu laiku saglabā viendabīgu konsistenci. Gravitācijas ietekmē eritrocīti sāk grimt un asins stabiņš sāk sadalīties – apakšējā daļa kļūst bieza un tumša (tie ir nogrimušie eritrocīti), augšējā daļa – caurspīdīga un gaiša (tā ir asins plazma, kurā vairs nav eritrocītu).
No kā atkarīgs eritrocītu grimšanas ātrums, kāpēc tie vispār grimst? Galvenais un pastāvīgais grimšanas iemesls – Zemes pievilkšanas spēks, t. i., pie visa vainīgs Ņūtons ar savu otro likumu. Eksistē arī nepastāvīgais faktors – iekaisuma procesi cilvēka organismā izraisa to, ka asinīs sakrājas īpašas vielas, kas veicina eritrocītu salipšanu. Vienu slimību gadījumos šādu vielu ir daudz, citu – maz, bet kopumā iezīmējas skaidra sakarība starp iekaisuma klātbūtni organismā un paaugstinātu EGĀ rādītāju.
