Slimība, no kuras VAR izvairīties. Patiesība un mīti par dzemdes kakla vēzi

Ir izpētīts, ka šis vēža veids ir sekas cilvēka papilomas vīrusa (CPV – latviski vai HPV angliski – human papilloma virus) ilgstošai infekcijai dzemdes kakla gļotādas šūnās.

Šie vīrusi ir ļoti dažādi – apmēram 200 tipu. Ir tādi, kas rada kārpas uz ādas, ir tādi, kas iecienījuši gļotādas, un ir tādi, kas rada priekšvēža izmaiņas un pēc tam vēzi. Visbiežākie dzemdes kakla vēža izraisītāji ir CPV 16. un 18. tips.

Nepievarētais vīruss

Šos vīrusus pārnes dzimuma sakaru vai sadzīves kontaktu laikā. CPV savas dzīves laikā iegūst 50% – 80% sieviešu. Gan vīrietis, gan sieviete var kļūt par CPV vīrusa nēsātāju, nejūtot izmaiņas veselības stāvoklī. Vairums CPV infekciju (50% – 70%) zūd pašas no sevis – laika periodā no dažiem mēnešiem līdz pat pāris gadiem, neatstājot negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un neliekot pat nojaust par savu esamību. Tomēr ir tādi CPV veidi, kas izraisa saslimšanu ar ļaundabīgām slimībām.

Pētījumi pierādījuši, ka, lai izveidotos pirmās priekšvēža izmaiņas, ir jāpaiet vismaz 3 gadiem, savukārt vēža izmaiņas rodas ne ātrāk kā 10 līdz 15 gadus pēc inficēšanās ar CPV.

Tas nozīmē, ka, ik pēc trijiem gadiem pārbaudoties, var noķert pirmās, tikai mikroskopā redzamās priekšvēža izmaiņas un viegli atrisināt problēmu, pirms vēl attīstījies audzējs. Vēl vairāk – Latvijā kopš 2009. gada valsts aicina sievietes uz pārbaudēm un apmaksā tās dzemdes kakla vēža skrīninga programmas ietvaros.

Bezmaksas pārbaude

Šī programma Latvijā paredz sievietēm vecumā no 25 -70 gadiem ik pēc trim gadiem izsūtīt uzaicinājuma vēstules apmeklēt ginekologu un veikt valsts apmaksātu citoloģiskās uztriepes pārbaudi.

Uztriepi ņem ginekoloģiskās apskates laikā. Šo analīzi ginekologi parasti ir ņēmuši, tikai ne vienmēr par to īpaši tika skaidrots. Tā nav sāpīga – ar īpašu birstīti ārsts paņem nelielu gļotu paraudziņu no dzemdes kakla, ko sūta uz laboratoriju, apstrādā (iekrāso), apskata mikroskopā.

Lielākai daļai sieviešu rezultāti ir normāli, tomēr aptuveni 10% analīzes jāatkārto vai jāveic padziļināta izmeklēšana, ko sauc par kolposkopiju.

Kas ir kolposkopija?

Kolposkopija ir līdzīga izmeklēšanai, ko parasti veic ginekologs. Tā ir vienkārša dzemdes kakla, maksts un ārējo dzimumorgānu izmeklēšana palielinājumā, izmantojot mikroskopu uz statīva un gaismas avotu. Sieviete apguļas uz ginekoloģiskā krēsla, ārste kā parasti ieliek makstī speciālo instrumentu (ginekoloģisko spoguli) un pietuvina kolposkopu krēslam. Kolposkops sievietei pat nepieskaras un netiek ievadīts makstī.

Ar kolposkopa palīdzību ārsts apskatīs dzemdes kaklu dažādos palielinājumos. Ja izmeklējot ārste ierauga izmainītas vietas, tad tiek veikta biopsija – padziļinātai analīzei paņem mazu, rīsa graudiņa lielu audu gabaliņu no dzemdes kakla virsmas. Parasti atbildes no laboratorijas pienāk pēc 2 – 3 nedēļām, un ārsts pēc tām var spriest, vai nepieciešama speciāla ārstēšana vai novērošana.

Ko nozīmē CIN?

Lai raksturotu priekšvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās pēc biopsijas analīzes rezultātiem, izmanto rādītāju CIN. Tas ir saīsinājums – cervikālai intraepiteliālai neoplāzijai. Atkarībā no tā, cik izteiktas ir izmaiņas un cik daudz dzemdes kakla šūnu iesaistītas procesā, CIN ir sadalīts trijās smaguma pakāpēs: CIN I ir vieglas, CIN II vidējas un CIN III ir smagas pakāpes priekšvēža izmaiņas. Bet tas nav vēzis!

CIN I ar 60% varbūtību var pāriet pats no sevis 2 gadu laikā no konstatēšanas brīža, 20% tas nemainās, un tikai 20% var tālāk pāriet uz CIN II/III. Savukārt, iespēja, ka CIN II/III pārmaiņas pazūd bez ārstēšanas, ir neliela, toties pasliktināšanās var notikt vairāk nekā 10%.

Kā ārstē CIN?

Galvenais mērķis ir likvidēt izmainītās šūnas un pēc iespējas minimāli skart veselos audus. Augsta riska izmaiņu gadījumā tā ir neliela, izmainītā dzemdes kakla gļotādas gabaliņa izgriešana, ko sauc par elektroekscīziju. Atkarībā no izmantotā atsāpināšanas veida, ārstēšanu veic vai nu ambulatori, ja tiek izmantota vietēja atsāpināšana (līdzīgi kā pie stomatologa), vai slimnīcas dienas stacionārā, ja ārstēšanu veic vispārējā narkozē.

Zema riska izmaiņu gadījumā ir iespējama izmainītās gļotādas piesaldēšana vai piededzināšana (koagulācija) ar speciāliem aparātiem.

Pašreiz nav pierādīta neviena medikamenta efektivitāte dzemdes kakla priekšvēža izmaiņu ārstēšanai!

Mīti par dzemdes kakla vēzi

Tikai nezināšana un informācijas trūkums liek mums noticēt mītiem un ļauties nepamatotiem aizspriedumiem, tā nereti nodarot kaitējumu savai veselībai.

Dzemdes kakla vēzis nav izplatīts – citi audzēji ir biežāk sastopami.

Ik divās minūtēs pasaulē kāda sieviete mirst no dzemdes kakla vēža. Pēc krūts un plaušu vēža Latvijā un pasaulē tas ir trešais izplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm un otrais biežāk sastopamais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Latvijā no šīs slimības ik mēnesi mirst apmēram 10 sievietes.

Pilnīgas muļķības. Regulārs skrīnings (citoloģiskās uztriepes pārbaude) ir efektīva un nepieciešama profilakses metode, kas palīdz laikus noteikt nevēlamas izmaiņas dzemdes kakla šūnās un tādējādi mazināt dzemdes kakla vēža attīstības risku. Taču vēl pilnīgāku profilaksi – aizsardzību pret cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekciju un savlaicīgu dzemdes kakla šūnu izmaiņu diagnostiku un ārstēšanu – var nodrošināt tikai vakcinācijas un skrīninga apvienojums.

Nevienam manā ģimenē nekad nav bijis dzemdes kakla vēža, tāpēc es neesmu pakļauta riskam.

Dzemdes kakla vēzis nav iedzimta slimība. Ir zinātniski pierādīts, ka šī vēža galvenais cēlonis ir vīruss. Šī atklājuma nozīmību apliecina fakts, ka tā autors – vācu zinātnieks profesors Haralds Curhauzens par šo būtisko sasniegumu 2008. gadā saņēma Nobela prēmiju medicīnā.

Nav taisnība. Riskam pakļauta ir ikviena sieviete. Aptuveni 80% sieviešu kādā savas dzīves posmā inficējas ar vīrusu, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi.

Tas skar tikai vecākas sievietes

Patiesībā nav nekādu vecuma ierobežojumu, lai sieviete inficētos ar vīrusu, kas var sekmēt dzemdes kakla vēža attīstību. Risks sākas līdz ar pirmajām dzimumattiecībām un ilgst visu sievietes seksuāli aktīvo mūžu. No inficēšanās līdz audzēja attīstībai paiet gadi, un šis laiks ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem. Dzemdes kakla vēzis ir otrs biežāk sastopamais audzējs sievietēm vecumā līdz 45 gadiem. Vecākām sievietēm mēdz atklāt ļoti ielaistas dzemdes kakla vēža stadijas, ja viņas ilgu laiku nav apmeklējušas ginekologu.

Jā un nē, bet garantijas nav. Tāpēc pārbaudies! Lai arī veselīgs dzīvesveids stiprina imunitāti un var palīdzēt cīnīties ar infekcijām, tas nepasargā no inficēšanās ar vīrusu. Iespējams, tavs organisms būs tik stiprs, ka vīruss nevarēs radīt ne pirmsvēža izmaiņas, ne vēzi – 80% gadījumu veselīga organisma imūnās šūnas atbrīvosies no vīrusa. Diemžēl 100% to nevar garantēt. Tāpēc piedalies dzemdes kakla vēža skrīningā un ik pēc trijiem gadiem nodod analīzes – citoloģiskās uztriepes. Vakcinācija sniegs papildu aizsardzību.

Man ir tikai viens partneris, tāpēc nevaru būt pakļauta riskam.

Partneru maiņa un nenopietna attieksme pret seksuālajām attiecībām, protams, palielina inficēšanās risku. Taču pilnīgi pietiek arī ar vienām dzimumattiecībām, lai inficēšanās iespēja būtu pietiekama. Lai inficētos, nemaz nav vajadzīgi vairāki partneri. Tu vari nezināt visu par savu partneri, viņa iepriekšējām un paralēlajām attiecībām. Vīrusu var pārnest arī sadzīves kontaktu laikā.

Nav garantijas. Kaut prezervatīvi var mazināt inficēšanās risku, tie nepasargā pilnībā, jo vīrusu var arī pārnest, tikai saskaroties ādai dzimumorgānu rajonā.

Anda Leiškalne, "Tautas Veselības Avīze" / Foto: Shutterstock