Roku līnijas, izmērs un forma par tevi pasaka visu. Stāsta hiroloģe Maija

Par hiromantiju jeb zīlēšanu pēc plaukstu līnijām dzirdējis ikviens un, ja arī nav sniedzis savas rokas aplūkot zīlniecei, varbūt pats mēģinājis izboksterēt tajās ierakstīto. Savukārt par hiroloģiju, kas sevī slēpj jau krietni dziļākas zināšanas – daudz ko pavēsta roku, pirkstu, nagu garums un forma, roku atbilstība ķermenim un tamlīdzīgi smalkumi, dzirdēts mazāk. Piemēram, ja sīkam vīriņam ir liela roka vai otrādi, tad gandrīz droši var teikt, ka kaut kādas rakstura īpašības šajā cilvēkā disharmonē. Lai noskaidrotu, kādas, roka ir jāpēta.

Rokas nu reiz ir tas, ko cilvēks nevar ne noslēpt, ne mainīt. Tāpēc, piemēram, Amerikā pirms prezidenta vēlēšanām vadošie ASV hirologi svarīgā amata kandidātu rakstura īpašības un piemērotību augstajam amatam analizē tieši pēc rokām. Tāpat tas notiek Lielbritānijā un daudzās citās valstīs. Austrālijā lekcijas hiroloģijā lasa medicīnas koledžās, jo, piemēram, nagi un zīmes plaukstās var daudz pastāstīt arī par veselību.

Bet hiruloģes Maijas Irbītes pirmais lielais atspēriens ceļā uz otra cilvēka iepazīšanu ir rokasspiediens, tāpēc Maija iepazīstoties vienmēr sniedz roku. Ja pretī saņem “beigtu zivi”, tad skaidrs, ka tāds būtībā ir arī cilvēka raksturs.

Un – nejauciet! Hirologs pēc rokas nezīlē , viņš redz tikai tajās ierakstīto.

Ar to, kas ielikts rokās, jāsadzīvo

– Tādi izteikti skeptiķi pie manis nenāk. Esmu pārliecināta, ka dzīvē satiekas tie cilvēki, kam jāsatiekas. Bet ikdienā ar savām zināšanām nevienam neuzbāžos, šo hobiju vienmēr strikti nodalu no sava vēsturnieces darba.

– Tomēr jūsu zināšanas un ieteikumi darba devējiem, pieņemot darbā jaunu darbinieku, lieliski noderētu.

– Man, kamēr vien ir iespēja, tomēr labāk patīk darboties vēstures lauciņā. Protams, hiroloģijas pamatzināšanas personāla daļas vadītāja darbā varētu izmantot – kā palīgelementu cilvēka rakstura un talantu izpratnē. Pieļauju, ka ar laiku hiroloģija Latvijā tiks izmantota plašāk. Paātrināt to varētu kāds vieslektors no ārzemēm, kas nolasītu lekciju par šo tēmu, jo mums ļoti patīk pārņemt ārzemju pieredzi.

– Var runāt par divām kategorijām. Viena grupa ir cilvēki vecumā no 30 līdz 50 gadiem, kam ir laba izglītība, darba pieredze, bet kuri jūt sevī vēl kādas neizmantotas potences. Tad ir jautājums – vai man ir pietiekams talants un spējas, lai sāktu ko jaunu. Parasti tie ir cilvēki, kam daudz dots, turklāt bieži vien šie talanti ir ļoti pretēji. Visbiežāk – vienlīdz labi padodas, interesē eksaktais virziens un humanitārais vai radošais virziens. Šāds cilvēks jūt sevī iekšējas pretrunas, brīžiem nesaprot – kas ar viņu īsti notiek. Ielūkojoties roku līnijās, atbildi sniedz galvas līnija, kas raksturo intelektu un talantus, kāds tās virziens, fasons. Piemēram, vienā rokā galvas līnija izteikti lietišķa, bet otrā rokā humanitārā vai radošā, kas apliecina, ka tiešām ir spējas diametrāli pretējos virzienos. Šādos gadījumos viens virziens parasti ir pamatdarbs, otrs kļūst par nopietnu hobiju, kas ar laiku var pārtapt pamatdarbā. Jo daudzpusīgāki talanti, jo cilvēkam grūtāk izvēlēties. Tad nu hiroloģija var dot atbildi, ka iekšējais nemiers ir dabīgs, ka tas ir talantīga, vispusīga cilvēka izjūtu un pretrunu kopums, un galvenais ir atrast līdzsvaru starp pretējām vēlmēm un talantiem. Piemēram, cilvēks izmācās par fiziķi, bet savas radošās spējas liek lietā kādā nopietnā vaļaspriekā – darbojoties amatieru teātrī, gleznojot vai rakstot stāstus.

Otra kategorija – jaunieši, kuri vēl tikai domā, kur tālāk mācīties. Abos gadījumos hirologs pateiks, ko redz rokās, bet gala lēmums būs jāpieņem cilvēkam pašam.

  – Roku līnijas cilvēka dzīves laikā varot mainīties.

– Līnijas rokās ir saistītas ar cilvēka intelektuālo un emocionālo dzīvi. Galvenās līnijas mūža garumā diametrāli nemainās, tās var pagarināties. Bet sīkās zīmes var mainīties atkarībā no cilvēka lēmumiem, rīcības, dzīves apstākļiem. Savukārt roku, pirkstu, nagu forma un garums ir iedzimts un paliek nemainīgs. Esmu lasījusi, ka papillārās līnijas pirkstu galos, kurās hirologi lasa raksturu, ārzemēs pēta arī ģenētiķi, jo pēc tām varot gūt informāciju par izmaiņām ģenētiskā līmenī.

Kāds roku līnijas paņēmis kopā ar dvēseli

– Kas ir tas, kas ikvienu no mums izveido tik unikālu?

– Protams – kādi augstāki spēki . Konkrēti atbildēt nevaru, varu tikai minēt, tāpēc saku: labročiem kreisajā rokā un kreiļiem labajā rokā ierakstīts Dieva, Dabas vai Likteņa dotais – lai katrs formulē atbilstoši savai izpratnei. Arī man šajā jomā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Esmu pārliecināta, ka katrs no mums uz Zemes ir viesojies jau ne reizi vien, un mēs šeit ierodamies ar savu noteiktu uzdevumu, kas ierakstīts pasīvajā rokā. Savukārt aktīvajā – labročiem labajā, kreiļiem kreisajā – plaukstā var nolasīt paša cilvēka veidoto, to, ko viņš no likteņa dotā šajā dzīvē ir realizējis. Pēc cilvēka nāves līnijas rokās pakāpeniski kļūst neizteiktas, tās it kā pamazām izgaist. Tad tiešām rodas sajūta, ka kāds tās paņem līdzi kopā ar dvēseli... Jo mēs jau atvadāmies tikai no fiziskās čaulas.

– Bērnībā daudz klausījos ko stāsta vecātēva māsīca, gudra, ar īpašām spējām apveltīta sieviete. Viņa man iemācīja tamborēt, lasīt vecajā drukā un pievērst uzmanību rokas līnijām. Pirmie aizmetņi interesei par to radās jau bērnībā, līdz vēlāk it kā pati no sevis atnāca hiroloģija.

1991. gadā, pēc augusta puča, aizbraucu uz Maskavu, uz Džūnas centru. Ne pie viņas personīgi, bet uz centru, kur noklausījos desmit dienu lekciju kursu (pasniedzējs Karelidis, mediķis pēc profesijas). Kad atgriezos no Maskavas, palaimējās satikties ar ļoti zinošu, gudru cilvēku, dakteri Vaļģi. Dakteris testēja mani, manas zināšanas un jutoņu, un ieteica pievērsties dziedniecībai. Tikai es nepaklausīju – manī vienmēr bijusi pārliecība, ka ar dziedniecību var nodarboties cilvēks, kuram ir zināšanas medicīnā. Protams, daudzi man nepiekritīs, bet tāda ir mana pārliecība vēl tagad.

  – Lauku tantiņām, kuras senos laikos nodarbojās ar dziedināšanu, vārdošanu, mediķa izglītības nebija. Arī daudziem mūslaiku dziedniekiem, viedajiem cilvēkiem tādas nav.

 – Šiem cilvēkiem droši vien piemīt kādas īpašas spējas, ne man par to spriest. Es, stāstot rokā redzēto, jautājumiem par veselību klāt neķeros – lai par šo tēmu man pat neprasa. To, ka vajadzētu aiziet pie ārsta, norādu tikai tad, ja rokās redzu kādu ļoti būtisku zīmi.

 – Vācu visu pieejamo informāciju par hiroloģiju, manā mājas bibliotēkā par to ir vairāk par simts grāmatām. Tagad jau nav nekādu problēmu, informāciju var iegūt arī internetā. Esmu ļoti pateicīga visiem draugiem, radiem un paziņām, kuri man, sākot hiroloģijas padarīšanu, ļāva pētīt savas rokas , uzbāzties ar saviem jautājumiem. Lasot literatūru, materiālus internetā, allaž var atrast pretrunīgus secinājumus, un tikai praksē var pārliecināties, kā katrs elements strādā. Jo ikviena zīme rokā, jebkura rakstura iezīme vienmēr jāsalīdzina ar visu pārējo, nevienu pazīmi nevar absolutizēt, jo tūlīt var parādīties kāda cita, kas iepriekšējo paspilgtina vai nolīdzina. Tā es joprojām mācos ar katru cilvēku un vienmēr, beidzot rokas analīzi, jautāju, cik lielā mērā mans redzējums pašam cilvēkam šķiet atbilstošs, kur varbūt esmu kļūdījusies.

Ja kāda ļoti raksturīga zīme ir tikai vienā rokā, tad tas nozīmē, ka cilvēkam vienmēr būs dota izvēle. Tikai nevar zināt, vai viņš šo iespēju pamanīs. Ja identiska vai līdzīga zīme ir abās rokās, tad jau ir liela varbūtība, ka cilvēks iespēju izmantos.

– Ir arī īpašas zīmes, kas norāda, ka cilvēkam izvēle nav dota?

– Tādas ieraugāmas ļoti, ļoti reti, jo likteni veido tieši mūsu izvēles, mēs paši izvēlāmies doties virzienā pa labi vai pa kreisi.

Jaundzimušā rociņā nav jāokšķerējas

–  Arī tikko piedzimuša bērniņa rokā var nolasīt informāciju par to, kāds viņš būs, cik gluds vai sarežģīts būs viņa dzīves ceļš?

– To, ka rokas līnijas sāk veidoties laikā, kad bērniņš mātes vēderā sāk kustēties, apliecinājuši arī mediķi. Piedzimstot bērniņa plaukstā ir galvenās līnijas, tās ir labi saskatāmas. Tikai es esmu vecmodīga, uzskatu, ka jaundzimušā rociņā nav jāokšķerējas un ka līdz trīs mēnešu vecumam viņu no svešām acīm vispār labāk pasargāt, cilvēki aizvien vairāk sāk apjaust enerģētisko lietu pastāvēšanu.

– Bijuši gadījumi, kad pie manis atnāk pāris. Es tomēr vispirms gribu runāt ar katru atsevišķi. Jo šī saruna ir pārāk intīma, un tai jābūt pēc iespējas atklātākai. Pēc tam, ja viņiem ir vēlēšanās, varam parunāt trijatā. Tikai jārēķinās, ka roku pamatīga izanalizēšana vienam cilvēkam prasa vismaz divas stundas.

–

–  Visu cieņu – viņas zina un redz daudz ko! Turklāt tieši čigāni Eiropai atklāja hiromantiju, ir nostāsti, ka 15. gadsimtā čigāni Parīzes apkārtnē sākuši piedāvāt zīlēšanu pēc rokas. Jautājums tikai, cik godīgi čigānietes izmanto savas zināšanas, bet tikpat labi tas attiecas uz jebkuru citu zīlnieku, pareģi, dziednieku.

–

– Tas ir izplatītākais mīts, ko esmu dzirdējusi. Dzīves līnija rāda nevis to, cik ilgi cilvēks dzīvos, bet – cik intensīvi viņš dzīvo, cik liela ir viņa dzīves enerģija. Zinu cilvēku, kam bija īsa, bet izteikta dzīves līnija, un viņš nodzīvoja 84 gadus. Pretējs piemērs – dzīves līnija ir gara, bet vāji saskatāma, un tas liecina par to, ka cilvēks neizrāda nekādu iniciatīvu, ļaujas, lai dzīve viņu nes, ir neizlēmīgs, apjucis. Tāpat patiesībai neatbilst mīts, ka pārrāvums dzīves līnijā vēsta par smagu nelaimi vai drīzu galu – pārrāvumi stāsta par nozīmīgām pārmaiņām dzīvē, jāskatās, kāds ir līnijas turpinājums pēc pārrāvuma. Jāzina arī tas, ka labajā jeb aktīvajā rokā dzīves un galvas līnijas mēdz pagarināties visas dzīves garumā – ja dzīvojam normālu, veselīgu dzīvi.

Nozīmīgākais rokā ir īkšķis

– Tādi pirksti, ja vien mezglus nav savilcis reimatisms, artrīts vai trauma, tiek saukti par filozofu pirkstiem. Mezgli un proporcionāli plaukstai gari pirksti vēsta, ka cilvēkam noteicošā ir taktiskā domāšana, piemīt spēja iedziļināties sīkumos, viņš no tā gūst zināmu baudu, tā teikt, mīl filozofēt. Bieži šāds cilvēks ir arī neticīgais Toms – pirms pieņems lēmumu, vairākkārt visu pārjautās. Lai pieņemtu lēmumu, viņam vajadzēs ilgāku laiku nekā cilvēkam ar gludiem pirkstiem. Tāds, kuram ir taisni, gari pirksti, bez mezgliem, lai arī viņu interesē šādas detaļas, tik sīkumains nebūs.

Pret plaukstu izteikti īsi pirksti stāsta, ka cilvēks apveltīts ar stratēģisko domāšanu, ka viņš var būt vadītājs, jo redz lauku kopumā. To apstiprina fakts, ka šāda plaukstas un pirkstu garuma attiecība ir lielākajai daļai no politiskajiem līderiem un veiksmīgākajiem lielo uzņēmumu vadītājiem. Turpretī cilvēks ar gariem pirkstiem būs ideāls otrais vai trešais cilvēks vadošajā komandā, viņš stratēģiskās vadlīnijas izcili sadalīs posmos un īstenos dzīvē.

Nozīmīgākais pirksts rokā ir īkšķis – tas par cilvēku stāsta ļoti daudz. Jo lielāks īkšķis, jo lielāks gribasspēks piemīt cilvēkam un jo lielākas ir viņa darba spējas. Ja īkšķa gals ir atliekts, tas liecina, ka cilvēkam ir izcilas komunikācijas spējas, viņš ir labs diplomāts, viegli sāk sarunas pat ar nejauši satiktu cilvēku un ātri iejūtas jebkurā kompānijā. Par tikpat labām diplomāta spējām vēsta arī izteikts īkšķa otrās falangas viduklis. Izteikti plati īkšķa gali abām rokām – nagu platums pārspēj nagu garumu – stāsta, ka cilvēks nespēj valdīt pār savām emocijām, var būt nežēlīgs, bieži konfliktē ar citiem. Ja šāds izteikts īkšķis ir tikai vienai rokai, tad ir cerības, ka cilvēks vēl spēj kontrolēt savu rīcību.

Īsa īkšķa naga falanga brīdina, ka cilvēkam pietrūkst gribasspēka, bieži ir grūti iekļauties termiņos.

– Jaunās māmiņas zīdaiņiem nadziņus apgriež ļoti uzmanīgi, daļai ir pārliecība, ka tā viņas izveidos glītu nagu formu.

– Nagu formu ar apgriešanu mainīt nevar! Tāpat to būtiski nevar mainīt manikīrs.

Dabiskais nagu izmērs sniedz pirmo priekšstatu par to, kā cilvēks reaģē uz apkārtni, kā rīkojas konkrētās situācijās, vai viņš ir miermīlīgs, vai ātri sadusmojas. Parasti nagi ir garāki nekā platāki. Jo īsāki nagi, jo eksplozīvāks raksturs cilvēkam. Tāpēc man nevar samelot, lai ko cilvēks par sevi stāstītu. Paskatoties uz nagiem, es uzreiz redzu viņa īsto raksturu. Cauri gela nagiem gan īsto naga formu un izmēru nesaskatu – gaišreģes spējas man nepiemīt, līdz ar to no informācijas, kas ierakstīta rokās, izkrīt ļoti svarīga sadaļa.

Savs stāsts ir arī nagu formai. Visbiežāk sastopamās ir taisnstūra un lāpstveida formas. Lāpstveida nagus mēdz saukt par uzņēmēja, inženiera nagiem, tie liecina, ka cilvēks nebaidās riskēt sākt jaunas lietas, labā nozīmē iekšēji dīdās, enerģētiski tiecas pēc savas telpas. Vēl šādi nagi liecina, ka cilvēku traucē sīkmanīga kontrole, tāpēc šādi cilvēki labprātāk izvēlas darbu ar salīdzinoši brīvu darba režīmu, kurā iespējams izrādīt iniciatīvu. Taisnstūra nagus mēdz saukt par “ierēdņa” nagiem. Šādiem cilvēkiem ir iedzimta tieksme pēc precizitātes, kārtības (katrai lietai sava vieta), šādi nagi norāda uz to, ka cilvēks būs ideāls grāmatvedis, lietvedis, jurists, loģistikas darbinieks, kuram labi zināms no punkta A uz punktu Z ejamais ceļš un kuru apmierinās noteikts amata apraksts un darba laiks.

Īsi, tādi kā vienmēr apgrauzti nagi liecina par to, ka cilvēks ir ļoti kašķīgs, vārdu sakot – ar riebīgu raksturu. Šādiem cilvēkiem allaž būs jāpapūlas, lai iejustos kolektīvā. Tomēr uz rokas var būt arī zīmes, kas viņa kašķīgumu pietušē, tāpēc viss jāskatās kontekstā.

Ir nagi, kas izskatās kā putnam, kā uzlikti pirkstiem virsū. Tādi nagi stāsta, ka cilvēkam kaut kas nav kārtībā ar sirds darbību vai plaušām. Nagu forma tiešām ir izejmateriāls, kas mūža gaitā nemainās. Tomēr atkārtošu – vienu rokas elementu nedrīkst izraut no kopējā konteksta – kārtīga analīze paredz, ka hirologam kopaina veidojas, nolasot vairāk nekā simts elementu.

– Par cilvēku daudz ko pastāstot arī veids, kā viņš klauvē pie durvīm.

– Ja cilvēks klauvē ar saliektu rādītājpirkstu, tad viņš uzsvaru liek uz “mans” un “es”. Viņš ir vadītājs, organizators, uzraugs. Arī vecāki, norādot bērnam, ka tā darīt nedrīkst, krata šo pirkstu. Klauvējiens ar saliktiem visiem rokas pirkstiem norāda, ka uz šo cilvēku var paļauties, viņš izpilda solījumus, tur vārdu.

– Katrs pirksts raksturo cilvēka rakstura iezīmes, un cilvēks uz noteikta pirksta gredzenu nēsā, intuitīvi sajuzdams, ko vajag pastiprināt, izcelt. Tā mazais pirkstiņš atbild par komunikāciju, īpaši verbālo, un, kā esmu ievērojusi, tiem, kam bieži jāuzstājas publikas priekšā, uz mazā pirkstiņa ir gredzens. Grāmatā Deviņu vīru spēks kādā fotogrāfijā to pamanīju arī uz Zigfrīda Annas Meierovica mazā pirkstiņa. Viņš bija labs diplomāts, ar izcilām komunikācijas spējām. Gredzens uz īkšķa norāda uz cilvēka gribasspēku, vēlmi citus pakļaut savai gribai. Tie, kas gredzenu nēsā uz vidējā pirksta, ir cilvēki ar augstu pienākuma izjūtu, bet bieži mīl norobežoties no citiem, ieiet sevī. Kāpēc laulības gredzenu izdomāja nēsāt uz zeltneša? Visticamāk tāpēc, ka zeltnesis saistās ar skaisto, radošo cilvēka raksturā, ar vēlmi paspīdēt ar sevi sabiedrībā.

Kāpēc hirologam vajadzīga lupa un lineāls

– 

– Ka viņš pateiks, kurā datumā un mēnesī cilvēks satiks otru pusīti un vai tas būs tumšmatis vai gaišmatis. Ja kāds paredz to, tad viņš bez rokas lasīšanas izmanto vēl kādas citas savas spējas. Pēc rokas var pateikt, cik attiecību cilvēkam iespējams, kāds būs šo attiecību ilgums un kvalitāte. Sievietei var pateikt potenciālo bērnu skaitu. Bet, tā kā mūsdienu sabiedrībā ar dažādiem līdzekļiem to var regulēt, tad reālo bērnu skaitu nosaka pēc stiprāk iezīmētajām līnijām. Ja uz kreisās rokas bērnu zīmju nav, bet labajā ir, tad varbūt sieviete apprecēs vīrieti ar bērnu vai bērnu adoptēs. Tā ka ar bērnu skaita noteikšanu jābūt uzmanīgam. Pavisam noteikti nevarēšu palīdzēt cilvēkam, kurš pie manis nāks ar jautājumu – kāpēc mani izsvītroja no mantojuma, vai drīkstu būvēt jaunu māju? Ar tādiem jautājumiem jādodas pie astrologa vai gaišreģa.

– Lupa jums vajadzīga, lai uz delnas saskatītu visas mazās līnijas, āķīšus, zvaigznītes?

– Man – jā, jo redze vairs nav tik asa, bet šīs mazās zīmes ir ļoti nozīmīgas, tās sniedz daudz papildu informācijas, atbildot uz konkrētākiem jautājumiem. Piemēram, mazs sazarojums galvas līnijas galā norāda uz to, ka cilvēks sevi var labi strādāt ar tekstiem, viņam nav obligāti jākļūst par rakstnieku vai žurnālistu, tikpat labi rakstīšana var būt saistīta ar dokumentiem, vēstulēm, likumprojektiem. Vai mazs, ieslīps atzars no galvas līnijas – jurista zīme. Manā praksē bijuši gadījumi, kad šādas zīmītes ir tikai vienā rokā, un cilvēki apstiprinājuši, ka viņiem jurista izglītība ir otrā izglītība – darba apstākļi likuši to apgūt. Zvaigzne zem rādītājpirksta liecina, ka cilvēks savā profesijā var sasniegt virsotnes, ka ar viņa domām un spriedumiem rēķinās daudzi.

 Lineālu es izmantoju, lai izmērītu pirkstu falangu garumu, pirkstu garumu attiecībā pret delnu, un vēl citos mērījumos.

– Ko nozīmē, ja rādītājpirksts labajā rokā ir normāla garuma, bet kreisajā manāmi īsāks?

– Tas stāsta, ka jaunībā , parasti pusaudža gados, cilvēkam, iespējams, bijis izteikts mazvērtības komplekss, zema pašapziņa, bet pašattīstības, pašrealizācijas gaitā viņš šo kompleksu pārvarējis. Šāds rādītājpirkstu garums var vēstīt arī par to, ka cilvēkam bijusi ļoti valdonīga mamma, kas uzstājusi tikai uz savu.

– Bērniem, visticamāk, ne, bet pirmās brīvvalsts laikā par hiroloģiju interesējās diezgan daudzi skolotāji. Viņi saprata šo zināšanu noderību. Piemēram, varbūt bērnam nav pamata pārmest uzmanības nenoturību, jo viņš visu uztver ātrāk un turpmākais mācību vielas izklāsts viņu vairs neinteresē. Lai to uzzinātu, atliek neuzkrītoši aplūkot galvas līniju. Vecākiem gan dažreiz par ļaunu nenāktu pavērties sava bērna rokās, lai redzētu, kurā jomā viņam ir lielākas spējas sasniegt labākus rezultātus.

– Zīlēt un raksturu noteikt varot arī pēc pēdas formas un līnijām. Šos speciālistus sauc par pedopantiem.

– Esmu par to lasījusi internetā un dažās grāmatās, bet pati līdz tam izaugusi neesmu. Nezinu arī, vai Latvijā šajā jomā ir kāds speciālists.

– Parasti mēģinu savu trenēto aci atslēgt. Bet reizēs, kad tiešām vajag, zināšanas izmantoju, lai saprastu, ar kādu cilvēku ir darīšana. Uzreiz zinu, kā ar cilvēku jārunā, vai viņš ir miera mika vai aizsvilstas par sīkumiem. Vēlāk pārdomāju, vai mani vērojumi bijuši pareizi. Dažreiz, kad esmu kļūdījusies, kārtējo reizi secinu, ka katrai likumsakarībai ir izņēmumi.