Visvairāk aknām kaitē televizors
Par to, ka aknas ir dzīvībai vitāli svarīgs orgāns, zinām mēs visi. Arī to, ka akna atšķirībā, piemēram, no nierēm cilvēkam ir tikai viena, turklāt grūti transplantējama, esam dzirdējuši un teorētiski nojaušam, ka tās ir īpaši jāsaudzē. Arī alkohola kaitīgo ietekmi uz tām apzināmies. Tomēr ir arī citas nianses, kuras laiku pa laikam sev jāatgādina, lai neiedzīvotos nepatīkamā pārsteigumā, ka aknas it kā pēkšņi vairs negrib darboties.
Par aknu funkcijām, galvenajām negatīvajām ietekmē stāsta Dr.med., asoc. profesors hepatologs Jāzeps Keišs.
– Vai taisnība, ka
aknas ir cilvēka organisma lielākais filtrs?– Ir taisnība, ka aknas ir viens no lielākajiem orgāniem, turklāt nepāra orgāns, kas izvietots ķermeņa vidusdaļā. Acīmredzot arī funkcionālā ziņā tam ir būtiska, vadoša loma, ja runājam par metabolajiem procesiem. Aknām ir vairākas funkcijas. Cilvēka organisms no uzņemtajām vielām, tas ir, pārtikas, veido jaunas organismam nepieciešamās vielas un enerģiju. Šajos metabolajos procesos veidojas arī daudzi toksiski produkti, aknas tos neitralizē un daļu no tiem izvada ar žults starpniecību, otru daļu izvada nieres. Vienlaikus aknas ir sava veida akumulators, kur uzkrājas enerģija, rezerves barības vielas, kas tiek patērētas laikā, kad cilvēks neēd, piemēram, starp ēdienreizēm, badojoties.
– Kas visbiežāk bojā aknas? Par ko cilvēkam vajadzētu ikdienā atcerēties, lai viņš nenodarītu pāri šim tik ļoti svarīgajam orgānam?
– Organisms ir būvēts tā, ka gadījumā, ja cilvēks ievērotu visu, ko un kā daba paredzējusi, nekas ļauns viņam nenotiktu. Bet cilvēks ir pakļauts daudzām un dažādām lietām, un viena no tām ir bauda. Pastāv uzskats, ka mēs dzīvojam baudai un, ja nebaudām, tad nemaz nav vērts dzīvot. Mēs baudām alkoholu, baudām gardu ēdienu. Ēdiens ir mūsu enerģijas avots. Ja ēdam daudz vairāk, nekā organismam nepieciešams, tad liekā enerģija taukvielu veidā uzkrājas aknu šūnās. Kad
šūnas ir pārpilnas, liekā enerģija tauku veidā sāk krāties arī citur organismā. Un tad mēs varam redzēt, cik enerģijas jeb taukvielu pārpilns ir cilvēks.
Mēs varam salīdzināt – bez gaisa cilvēks var izdzīvot tikai dažas minūtes, bez ūdens – maksimums divas dienas, bet bez ēdiena – pat 30–40 dienu, jo ķermenim ir uzkrājumi gan aknās, gan taukaudos, gan muskuļos.
Bieži notiek diskusijas par to, cik bieži ir jāēd – trīs reizes dienā vai biežāk. Ja aknas ir veselas, tad droši vien var ēst trīs reizes dienā, jo daļa apēstās enerģijas uzkrājas aknās un nodrošina organisma darbību sešas līdz astoņas stundas. Bet var ēst arī ik pēc divām stundām, jo apēstā pārtika metabolisma procesos piedalās apmēram divas stundas, pēc tam organisms sāk izmantot enerģijas rezerves. Cilvēkam ar nopietnām
problēmām vajadzētu ēst biežāk, lai apēstais uzreiz iesaistītos vielmaiņas procesos, neiesaistot aknas .
– Vai var gadīties, ka
aknu problēmas rodas tieši no pārlieku biežas ēšanas?– Jā, esmu sastapies ar problēmu, kad cilvēks saka, ka neēdot gandrīz nemaz, bet ir redzams, ka tauku slānis tomēr pabiezs. Viņš patiešām neēd, bet tikai nogaršo, piemēram, strādājot par pavāru. Līdz ar to organisma enerģija tiek uzlādēta, bet rezerves netiek tērētas nemaz.
– Kas vēl rada aknu problēmas?
– Oficiālā statistika attīstītajās valstīs liecina, ka ir divi galvenie cēloņi, kas bojā aknas . Tā ir pārmērīga alkohola lietošana un pārmērīga ēšana. Ar pārmērīgu mēs saprotam tādu ēšanu, kad cilvēks uzņem vairāk kaloriju, nekā tas vajadzīgs viņa fiziskajām aktivitātēm. Smaga fiziska darba veicēji var atļauties ēst vairāk, uzņemot ar ēdienu, piemēram, 5000–6000 kaloriju dienā. Bet minimālais kaloriju daudzums ir 1500–1800. Kā jau teicu, liekajām kalorijām nogulsnējoties, veidojas taukaudi.
Trešā lielā problēma ir mazkustīgs dzīvesveids. Pēc statistikas, vienai trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir mazkustīgs dzīvesveids. Starp citu, kā jums pašai liekas, kura nodarbe ir aknām viskaitīgākā? Droši vien neuzminēsiet. Televīzijas skatīšanās. (Smaida.) Skatoties televīziju, cilvēks, pirmkārt, ir mazkustīgs, otrkārt, viņam bieži vien gribas našķoties, gan iedzert kaut ko reibinošu.
Protams, aknu problēmas rada arī C vīrushepatīts.
– Par daudz un nepareizi ēdot, rodas tikai liekā svara problēmas vai arī
aknu saslimšanas?– Pie pārmērībām veidojas t.s. taukainā aknu slimība. Pēc statistikas datiem, Eiropā katram ceturtajam cilvēkam ir ar alkoholu saistītā un katram ceturtajam – ar alkoholu nesaistītā taukaino aknu slimība, ko attiecīgi izraisa pārlieka ēšana un mazkustīgs dzīvesveids. Tātad kopumā tā skar pusi Eiropas iedzīvotāju. Ne visiem, kam akna ir aptaukojusies, process strauji virzās uz priekšu, bet daļai var attīstīties aknu ciroze. Jā, jā, arī tiem, kas nelieto alkoholu.
– Neliels alkohola daudzums, piemēram, 30–50 g alkohola dienā, veselībai ir kaitīgs vai nav?
– Alkohols ir ļoti individuāla lieta. Pirmkārt, mēs nekad nezinām, cik lielu devu cilvēks var izturēt. Vienam 50 g ir šķietami nekas, cits jau to uzreiz jūt. Otrkārt, mēs nekad nezinām, vai cilvēks pēc šīs pirmās, otrās vai trešās glāzes nekļūs atkarīgs. Var gadīties, ka jau pēc pirmajiem 50 g rodas nepārvarama tieksme pēc nākamās alkohola devas. Mēdz jau teikt, ka glāze sarkanvīna ir profilakse pret sirds un asinsvadu slimībām, taču manā praksē ir bijuši cilvēki, kas tieši šādi nodzērušies. Regulāri lietojot jebkuru apreibinošu vielu, veidojas t.s. devas atkarība. Tas nozīmē, ka ar laiku cilvēkam ir tieksme šo devu vēl un vēl palielināt.
Taču galvenais iemesls aknu veselības sakarā, kāpēc regulāra alkohola lietošana ir kaitīga, ir tas, ka akna pastāvīgi atrodas etanola stresa stāvoklī un nedabū no tā atpūsties. Tāpēc ir atzinums, ka labāk reizi pusgadā iedzert vairāk, nevis katru dienu pa nelielai devai.
