Jauns pētījums atklāj šokējošu ainu: kas patiesībā slēpjas daudzkārt lietojamās pudelēs

Karlu Benke, ekspertu pārtikas drošības jautājumos no Perdjū universitātes Indiānā, vienmēr interesējis jautājums, par cik tīru var uzskatīt viņa dzeramā ūdens pudeli. Un, kad viņš ielika iekšā dažus papīra dvieļus un ar tiem noslaucīja pudeles iekšējo virsmu, viņu gaidīja nepatīkams pārsteigums.
"Dvieļi bija balti, līdz es tos izvilku," stāsta Benke. "Un es sapratu, ka slideno sajūtu, ko jutu pudeles iekšienē, radīja nevis materiāls, no kura tā izgatavota, bet drīzāk baktēriju sakopojums." Nākamais solis bija pētījuma plānošana. Benke un viņa kolēģi apturēja cilvēkus universitātes gaiteņos un jautāja, vai viņi piekristu sniegt savas pudeles izpētei, lai pārbaudītu, cik tīras tās ir.

"Viena no projekta ievērojamākajām pusēm bija cilvēku skaits, kas negribēja zināt rezultātus," atceras Benke. Vēlāk analīzes rezultāti tiešām apstiprināja, ka šīs pudeles bijušas pilnas ar baktērijām. Ūdens daudzkārt lietojamo pudeļu tirgus pasaulē 2024. gadā tika lēsts ap desmit miljardiem dolāru. Taču, lai arī tās palīdz cilvēkiem uzturēt ūdens līdzsvaru organismā, regulāra dzeršana no šādām pudelēm var arī apdraudēt veselību. Vai mums no tām jāatsakās, vai arī mēs varam vienkārši samazināt risku?

Lai gan parasti krāna ūdens virtuvē ir drošs dzeršanai, arī tajā ir mikrobi.
Baktērijas, kas cilvēkam var izraisīt infekcijas, veidojas aptuveni 37 °C temperatūrā, bet var vairoties arī istabas temperatūrā ap 20 °C. Un, kā saka Lesteras universitātes klīniskās mikrobioloģijas katedras docents Primrouzs Fristouns, ja ūdeni pudelē atstāj uz dažām dienām, šīs baktērijas sāks vairoties. vēsta BBC.

Kā liecina Singapūrā veikts pētījums, izmantojot vārītu ūdensvadu ūdeni, kam pēc idejas vajadzēja nogalināt lielāko daļu baktēriju, to populācija ūdens pudeļu iekšienē, kad tās tiek izmantotas dienas laikā, var strauji pieaugt. Ja no rīta ūdens pudelēs saturēja aptuveni 75 tūkstošus baktēriju uz mililitru, tad jau pēc diennakts to bija vairāk nekā 1 līdz 2 miljoni uz mililitru.

Viens no veidiem, kā palēnināt baktēriju veidošanos, ir pudeles uzglabāšana ledusskapī, saka Fristouns, taču tas neaptur to veidošanos pilnībā. Lai gan daļa no bakteriālās aktivitātes pudelē notiek arī bez jūsu līdzdalības, par galveno piesārņojumu atbildiet tomēr jūs paši.

Kā saka Fristouns, uz pudeles ārējās virsmas vienmēr ir daudz mikrobu, un šie mikrobi ir viegli pārnēsājami uz iekšu kopā ar baktērijām no jūsu mutes ikreiz, kad iedzer malku. Cilvēkiem mutē parasti dzīvo 500 līdz 600 dažādu baktēriju sugu.

"Tas, kas ne obligāti ir slimības cēlonis jums, ne vienmēr ir drošs citiem," uzsver Fristouns. Un mēs varam pārraidīt vai paķert vīrusus, daloties ūdens pudelēs ar citiem. Droši zināms, ka dažas vīrusu sugas lieliski izplatās tieši šādā ceļā.
Savukārt tie, kas regulāri nemazgā rokas, var arī pavisam atklāt savās pudelēs visai nepatīkamas baktērijas, piemēram, zarnu nūjiņu.

"Baktērijas, kas saistītas ar fekālijām, piemēram, zarnu nūjiņa, var nonākt no mūsu rokām uz mūsu lūpām, ja mēs tualetē neievērojam higiēnas noteikumus," sacīja Fristons. Vēl viens veids, kā veicināt baktēriju augšanu jūsu pudelē, ir tajā liet nevis ūdeni, bet citus dzērienus, īpaši cukuru saturošus, jo tas, kas jūs baro, baro arī baktērijas. "Viss, kas nav ūdens, ir baktēriju un sēnīšu paradīze, īpaši olbaltumvielu kokteiļi," sacīja Fristouns.

Kā šīs baktērijas var mūs ietekmēt?

Baktērijas ir visur: augsnē, gaisā, uz mūsu ādas un mūsos, bet der atcerēties, ka lielākā daļa baktēriju ir nekaitīgas vai pat veselīgas. Piemēram, liela E. coli baktēriju grupa sastopama vidē, un šīs pašas baktērijas ir parastie dabiskie cilvēka zarnu iemītnieki. Ūdens, kas piesārņots ar šādām baktērijām, var izraisīt caureju un vemšanu, bet ne vienmēr.

Un tikai tad, kad baktērijas kļūst patogēnas, tās var izraisīt dažādas saslimšanas cilvēkiem, turklāt cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu ir vairāk pakļauti infekcijām.
Turklāt kuņģa slimības dažos gadījumos var izraisīt ilgstošas izmaiņas zarnās, un, kā uzsver Fristons, "saindēšanās ar baktērijām no ūdens pudeles nekad neradīs pozitīvas izmaiņas".

Cilvēki, kas nesen lietojuši antibiotikas, kas ietekmē viņu zarnu mikrobiomu, arī var piedzīvot izmaiņas, kas padara viņus neaizsargātākus pret citām infekcijām.
Kā liecina kāda britu laikraksta redakcijā ņemtā atkārtoti lietojamās ūdens pudeles analīze, šīs pudeles var būt barojoša vide jauniem pret antibiotikām rezistentu baktēriju celmiem.

Pētnieki tur atklājuši baktēriju sugu, ko sauc par Klebsiella grimontii, kas spēj veidot bioplēves uz sterilas virsmas. Lai gan šī baktērija ir daļa no normālas kuņģa un zarnu trakta mikrofloras, tā var izraisīt arī spēcīgu caureju cilvēkiem, kuri nesen lietojuši antibiotikas. Turklāt, ja jūsu pudelē savairojas pelējums vai sēnīte, tie var radīt negatīvus simptomus jebkuram cilvēkam ar alerģiju.

Lai gan zinātniskajā literatūrā nav nopietnu slimību piemēru, kas būtu saistīti ar atkārtoti lietojamām ūdens pudelēm, jāprecizē: tas nenozīmē, ka tādu nav, jo atsevišķu infekcijas punktveida avotu apzināšana ir ļoti sarežģīts process.

Kā jātīra daudzkārt lietojamās ūdens pudeles?

Ciešāk ieskatoties, kas varētu būt ūdens pudeles iekšpusē, Benke lika neskaidri nojaust, ka viņam vajadzētu to rūpīgāk mazgāt. Viņš lietoja pudeli ar filtrētu ūdeni un sāka ievērot, ka ūdenim tajā ir nepatīkama garša. "Laiku pa laikam to skaloju ar karstu ūdeni, bet ne vairāk." Pēc tam, kad viņa pētījumi, izmantojot papīra dvieļus, atklāja, cik netīra bijusi viņa pudele, viņš ar kolēģiem pievērsās detalizētākai cilvēku paradumu izpētei attiecībā uz ūdens pudelēm.

Benke atklāja, ka nedaudz vairāk nekā puse no pētījumā aptaujātajiem 90 dalībniekiem paziņojuši, ka dalās savās pudelēs ar citiem, bet 15% atzinuši, ka nekad nemazgā savas pudeles.

Tas, ka pudeļu piesārņojuma līmenis ir atkarīgs no tā, vai tās mazgā vai ne, nevienu nepārsteidza. Tomēr Benke atklāja, ka pudeļu mazgāšanas biežums un pats mazgāšanas veids būtiski neietekmē bakteriālā piesārņojuma pakāpi.

Turklāt noskaidrots, ka cilvēki, kuri mazgā savas pudeles ar birstēm vai izmanto trauku mazgājamo mašīnu, parasti saskaras ar vismazāko baktēriju daudzumu šo pudeļu iekšienē. Benke un viņa kolēģi arī secinājuši, ka efektīvākā pieeja varētu būt trauku mazgājamās mašīnas izmantošana ar dezinfekcijas ciklu.

Pētījuma noslēgumā autori atzīst, ka rezultātus varēja sagrozīt fakts, ka viņi paļāvās uz dalībnieku teikto, kuri paši ziņoja par savu rīcību un varēja mainīt savas atbildes, lai tās liktos sociāli pieņemamākas. Pētījumā arī noskaidrots, ka pudeles, kurās tika ielieta tēja, kafija vai sula, bija piesārņotākas nekā pudeles, kurās bija tīrs ūdens.

Regulāra un pareiza ūdens pudeļu attīrīšana ir vienīgais veids, kā būt pārliecinātam, ka nepatērējat kaitīgās baktērijas kopā ar ūdeni. Pēc Fristouna teiktā, pat ja ūdens pudeles iekšienē sākotnēji bijis sterils, jūsu siekalas līdz ar barības vielu pēdām tik un tā nonāks pudelē, nekā ar prieku izmantos baktērijas.

Viņš uzsver, ka ar pudeles skalošanu ar aukstu ūdeni vien nepietiek, jo tas neglābs no bioplēves - baktēriju gļotādas slāņa, kas var uzkrāties uz pudeles iekšējās virsmas un kļūst par ideālu vidi baktēriju tālākai vairošanai.

Fristouns iesaka mazgāt atkārtoti lietojamās pudeles ar karstu ūdeni (virs 60 °C, jo šī temperatūra nogalina lielāko daļu patogēnu) un lietot mazgāšanas līdzekli, maisot un atstājot to pudelē uz 10 minūtēm, pirms to rūpīgi izskalot ar karstu ūdeni.

Pēc tam ļaut pudelei izžūt gaisā ir labākais veids, kā izvairīties no baktēriju uzkrāšanās pudelē, jo mikroorganismi dod priekšroku mitrai videi. Jums pudele šādi jātīra pēc katras lietošanas reizes vai vismaz vairākas reizes nedēļā, saka Fristouns. Un nekad negaidiet, kamēr tā smird, viņa brīdina. "Ja jūsu pudele sāk smirdēt, ir pienācis laiks to izmest ārā."

Kad jums būs skaista, tīra pudele, piebilst Fristouns, neaizmirstiet nomazgāt rokas, pirms pieskaraties tai. Benke pēc visa, ko viņš atklāja savā pētījumā, mainīja savu attieksmi pret ūdens pudeli. Viņš mazgā un žāvē to gaisā katru nedēļu, izmantojot balinātāju un pudeļu birsti, ar kuru viņš tīra kakliņu un citas sīkas virsmas.

Vai ir tādas pudeles, no kurām vajadzētu izvairīties?

Daži pētījumi liecina, ka plastmasas pudeļu bakteriālais piesārņojums var būt lielāks nekā nerūsējošā tērauda pudelēm. Bet vēl svarīgāk, kā likums, ir attīrīšanas stratēģija. Higiēniskākās pudeles ir tās, kuras visvieglāk mazgāt, saka Fristouns. Turklāt svarīgi pārliecināties, vai jūs attīrāt katru pudeles daļu, ieskaitot ārējo virsmu, vāku un salmiņu, ja tāds ir.

Tomēr var būt arī cits iemesls izvēlēties metālu plastmasas vietā. "Plastikas parasti satur ķīmiskas piedevas, kas tām piešķir tādas priekšrocības kā lokanība, ilgmūžība, termoizturība un vieglums," saka Kataras Medicīnas koledžas iedzīvotāju klīniskās veselības katedras docents Amits Abrahams.

Daži pētījumi liecina, ka šīs piedevas, piemēram, bisfenols A (BPA), var ietekmēt mūsu hormonālo funkciju un ir saistītas ar paaugstinātu sirds slimību, insulta, diabēta un citu hronisku slimību risku.

"Šīs piedevas ir fiziski saistītas ar plastmasu, un neatkarīgi no tā, vai pudele ir izgatavota no vienreiz lietojamas vai atkārtoti lietojamas plastmasas, tās var izdalīties ūdenī," saka Abrahams.

Turklāt pats plastmasas materiāls var sabrukt, palielinot mikroplastikas koncentrāciju butilētā ūdenī. Stikla vai nerūsējošā tērauda pudeles var būt drošāka alternatīva. Taču, lai kādu ūdens pudeli izvēlētos, šķiet, lai ūdens, ko dzerat, nebūtu pārpildīts ar kaitīgām baktērijām, daudz svarīgāki ir jūsu pašu higiēnas paradumi.