Jauniete par enerģijas dzērieniem: "Domāju, ka man apstāsies sirds"

“Pirmo reizi enerģijas dzēriena bundžiņu atvēru 17 gadu vecumā. Ar draudzenēm bijām vienā koncertā, kur pie ieejas katram dalīja bezmaksas bundžiņas. Tobrīd nostrādāja psiholoģiskais faktors – ja dod par velti, tad jāņem. Lai gan pirms tam biju dzirdējusi negatīvas atsauksmes par enerģētiskajiem dzērieniem, roka pati pastiepās pēc skārdenes. Arī draudzenes mudināja pagaršot saldeno dzērienu, jo no pāris malkiem taču nekas slikts nenotiks. Jau pēc pirmās bundžas sapratu, ka tā nebūs pēdējā reize. Pārliecināju sevi, ka saprāta robežās to var darīt. Dzērienam bija patīkama garša, pēc tā lietošanas sajutu mundrumu, dzīvesprieku un pat spēku pieplūdumu. Gāja laiks, un šis dzēriens kļuva par ieradumu, bet to, ka tas ir kaitīgs ieradums, sapratu tikai pēc diviem mēnešiem.”

Ķīmija brokastu vietā

“Tolaik mācībās bija saspringts periods. Tuvojās mācību gada beigas, un vajadzēja uzlabot sekmes, paralēli tam vēl apmeklēju deju nodarbības un angļu valodas kursus un izjutu tādu kā laika trūkumu. Tas bija galvenais vadmotīvs, kāpēc sāku regulāri dzert enerģijas dzērienus. Kā jau daudzi skolēni, arī es mācījos pa dienām un naktīm, bet no rītiem uzmundrinājumu saņēmu nevis no kafijas, bet gan no enerģijas dzēriena. Ja no rīta to neiedzēru, tad visa diena pagāja kā miglā tīta un nebija spēka, tāpēc rīts vienmēr bija jāiesāk ar bundžiņu krāsainās ķīmijas.”

“Tā kā jau ilgu laiku atrados miega badā un iepriekšējā naktī gulēju pavisam īsu laiku, tad no rīta izdzēru vienu enerģijas dzēriena bundžiņu, pa ceļam uz skolu vēl vienu un vēl divas stundu laikā. Man šķita, ka šajā dienā tie uz mani neiedarbojas, taču tie iedarbojās un kā vēl! Pirms sporta stundas ģērbtuvē sajutos slikti – sirdsdarbība bija paātrināta, un manī valdīja satraukums. Šīs sajūtas norakstīju uz negulēto nakti, taču patiesībā meloju pati sev.”

Sirds dauzījās kā traka

“Jau pēc pirmajām sportošanas minūtēm man kļuva karsti kā vasaras tveicē un galva griezās kā karuselī. Apstājos zāles malā un taustījos pie sienas, lai varētu nostāvēt, bet tas bija tik grūti, jo kājas bija kā no vates. Klasesbiedri pieskrēja klāt, jautāja, kas noticis, bet balsis es dzirdēju izplūdušas un neskaidri. Pēc tam manā atmiņā iezagās tukšums, jo noģību. Kad atvēru acis, ieraudzīju skolas medicīnas māsu. Tajā brīdī biju nobijusies ne pa jokam, jo man sirds dauzījās kā traka. Domāju, ka tā neizturēs slodzi un beigs pukstēt. Man sākās panika un asaras bira pašas no sevis. Es pat roku pacelt nevarēju, kur nu vēl ko pateikt. Pēc laika ieradās “ātrie” un izmērīja man asinsspiedienu. Parasti man ir pazemināts asinsspiediens, bet tobrīd man bija gandrīz divas reizes augstāks par normu! Man uzreiz iespricēja zāles un jautāja: “Kādas narkotikas esi lietojusi?” Saņemot pēdējos spēkus, atbildēju, ka izdzēru vairākas enerģijas dzērienu bundžiņas. Ārste uz mani paskatījās un noteica: “Ko jūs ar sevi darāt, jaunieši!” Tajā brīdī tik tiešām sāku aizdomāties, ko esmu sev nodarījusi. Mani neveda uz slimnīcu, bet kopā ar vecākiem palaida mājās. Mani aiznesa līdz mašīnai, jo nespēks bija tik liels, ka nevarēju paiet.”

“Visu turpmāko nedēļu man bija gultas režīms. Ja būtu dzērusi alkoholu, tad varētu teikt, ka man bija fiziskas un morālas paģiras. Man sāpēja galva, visu laiku mainījās asinsspiediens, biju miegaina un nogurusi, lai arī visu laiku gulēju. Ja nebūtu tā noticis, tad, protams, nolemtu, ka man atkal vajag iedzert enerģijas dzērienu, lai uzmundrinātos. Šīs dienas pavadīju poliklīnikas gaiteņos, jo vajadzēja veikt izmeklējumus, lai pārliecinātos, ka enerģijas dzērienu dzeršana vairāku mēnešu garumā nav atstājusi vēl kādas negatīvas sekas. Kāds noteikti padomās, ka tas jau nebija nekas traks, bet es negribētu šīs sajūtas piedzīvot vēlreiz. Labi, ka viss beidzās veiksmīgi. Kas zina, ja būtu bijusi ceturtā bundžiņa, tad, iespējams, šodien nevis rakstītu jums, bet skatītos no debesu maliņas.”