Daudzu slimību iemesls: pārāk "skābs" organisms

Katram cilvēka orgānam, lai tas pareizi funkcionētu, ir vajadzīga sava noteikta vide. Vidi raksturo pH – power of hydrogen jeb ūdeņraža potenciāls piesaistīt skābekli. Jo vairāk vide organismā nodrošināta ar skābekli, jo tā sārmaināka. Veselam cilvēkam tā ir viegli sārmaina – pH ir 7,4.

Sārmainu vai skābu vidi organismā veido uzturs. To, vai produkts uzskatāms par skābu vai sārmainu, nenosaka tā garša (piemēram, skābs citrons veido sārmainu vidi), bet gan tas, kādu vidi tas rada vielmaiņā, cik tas bagāts ar skābekli, kā gatavots un no kādām pārtikas piedevām sastāv. Jo produktā vairāk minerālvielu, piemēram, kālijs, magnijs, kalcijs, dzelzs, jo vairāk tajā skābekļa. Tāpēc arī dārzeņi un augļi organismā rada vairāk sārmainu vidi nekā skābu, savukārt ātrās uzkodas, krāsainās limonādes, konservi ir lieli organisma skābinātāji. Ja uzturs sastāv tikai no skābu vidi veidojošiem produktiem, lēnā garā organismā notiek izmaiņas, kas vēlāk var ietekmēt veselību.

Pirmie „pieskābināta” organisma simptomi ir hronisks nogurums, miegainība, nervozitāte, zūd koncentrēšanās spējas, parādās ādas problēmas.

Ja cilvēks ir vesels un viņam nav nekādu sūdzību, tad 50 procentus ēdienkartes var droši veidot skābie produkti (pH – zemāks par septiņi) un otrus 50 procentus – sārmainie (pH – augstāks par 7,1), tādējādi pH līmenis būs līdzsvarā. Ja ir kāda slimība vai parādās kāds no iepriekš minētajiem simptomiem, tad 80 procenti uztura būtu jāveido no sārmainajiem produktiem un tikai 20 procenti – no skābajiem. Pārdozēt sārmainos produktus nav iespējams, jo arī dzīvesveids, kādā dienas vada tik daudzi no mums – piedzīvojot stresu, maz kustoties, pietiekami daudz neuzturoties laukā, ēdot, kad pagadās – samazina organismā pH līmeni. Ēdot sārmainus produktus, var noturēt pH līdzsvarā, trakāk ir tad, ja neveselīgam dzīvesveidam pievienojas ēdiens, kas organismu skābina.

Gandrīz visi svaigie dārzeņi veido sārmainu vidi, vienīgi atšķiras sārmainības pakāpe. Izteikti sarmaini (ar 8,0 augstu pH) ir gurķi, pētersīļi, seleriju sakne, brokoļi, skābenes, spināti, ķiploki, kreses un diedzēti graudi. Taču, tiklīdz dārzeņi tiek termiski apstrādāti, tie kļūst neitrāli vai pat vāji skābi (pH 6,8–7), bet konservēti, skābēti vai marinēti, vai mikroviļņu krāsnī uzsildīti dārzeņi jau ir izteikti skābi (pH 6).

Arī vitamīnu daudzums dārzenī vai auglī nenosaka, vai tas veido skābu vai sārmainu vidi. Ar C vitamīnu bagātās dzērvenes, mežrozītes, granātābols, izrādās, skābina organismu (pH 6,4), taču ar C vitamīnu bagātais citrons un laims ir izteikti sārmains. Uztura speciāliste gan neiesaka atteikties no šiem organisma skābinātājiem, kuros ir daudz vitamīnu, bet gan kontrolēt to daudzumu. Turklāt, ja apēd granātābolu (pH 6,8), kam uzspiesta svaiga citrona sula (pH 8,0), abi kopā tie veido neitrālu vidi, un organisms pieskābināts netiek. Pareizas ēdiena kombinācijas ir veids, kā neitralizēt skābos, bet uzturam nepieciešamos produktus. Piemēram, ja ļoti garšo kafija (pH 6,4) tās skābumu var neitralizēt, dzerot to ar pienu vai kanēli. Arī gaļa, ēdot to kopā ar dārzeņiem, ir pareiza produktu kombinācija.

Skābos produktus ieteicams ēst vairāk dienas pirmajā pusē, jo organisms rīta pusē ir vairāk skābs nekā sārmains. Tad arī saule spīd intensīvāk, cilvēks ir enerģiskāks, līdz ar to gremošanas orgāniem vieglāk smago ēdienu sagremot. Pēc pulksten trijiem, kad samazinās saules jonizētais starojums, cilvēks jūtas miegaināks, pazeminās ķermeņa temperatūra un asinīs krītas cukura līmenis, ēst skābos produktus ir īpaši nevēlami – tie ļoti lēni sagremojas, savā veidā iestrēgst kuņģī, radot sliktu naktsmiegu un grūtības pamosties.

Ievērojot ēdienu secību, jāņem vērā arī tas, cik ilgu laiku ēdiena sagremošana prasa. To, kas tiek sagremots ātrāk, vajadzētu ēst pirmo. Tāpēc augļi nav laba izvēla saldajam ēdienam, savukārt kā starteris 30 minūtes pirms maltītes pat ieteicams, jo tie pirmām kārtām iedarbina gremošanas trakta darbību un tiek sagremoti jau pēc stundas. Ja tos ēd desertā, piemēram, pēc tam, kad ēstas zivis, gaļa, siers vai graudaugi, kuru sagremošana prasa līdz trijām stundām, tad auglis netiek tālāk par kuņģi, un cukuri, ko tas satur, sāk rūgt.

•    DĀRZEŅI – termiski apstrādāti dārzeņi, konservēti, marinēti, skābēti dārzeņi, sēnes.

•    AUGĻI – granātābols, mežrozītes, dzērvenes, saldinātas sulas, greipfrūts, zemenes, brūklenes, mellenes, aprikozes, plūmes, upenes, jāņogas, mango, mandarīni, apelsīni, persiki, saldie ķirši, augļu ievārījums.

•    LABĪBAS PRODUKTI – kviešu milti, makaroni, manna, baltmaize, saldskābā maize, brūnie rīsi, auzu pārslas, miežu putraimi, brokastu pārslas.

•    OLBALTUMVIELU PRODUKTI – cūkgaļa, liellopa gaļa, teļa gaļa, gaļas izstrādājumi, jūras veltes, siera izstrādājumi, piena izstrādājumi, zivis, vistas gaļa, pīles gaļa, jēra gaļa, meža gaļa, olas, ikri, austeres, aknas, biezpiens.

•    TAUKI UN RIEKSTI – majonēze, valrieksti, zemesrieksti, saulespuķu eļļa, kukurūzas eļļa, zivju eļļa, margarīns, Indijas rieksti, saulespuķu sēklas, ķirbju sēklas, pistācijas.

•    NAŠĶI, DZĒRIENI UN PIEDEVAS – etiķis, stiprais alkohols, vīns, alus, gāzēti dzērieni, limonādes, kafija, kakao, melnā tēja, šokolāde, halva, sinepes, kečups, sāls, cukurs, konditorejas izstrādājumi, medus, kļavu sīrups, cigoriņu kafija, saldējums, sviests, krējums.

•    Ūdens: 0–10 min

•    Sula: 15–30 min.

•    Augļi: 0,5–1 h

•    Dārzeņi, zivis: 1–1,5 h

•    Piens, biezpiens, graudaugi: 1–2 h

•    Pākšaugi, sēklas, rieksti: 2–3 h

•    Gaļa: 3–4 h (un ilgāk)

•    Cietais siers: 4–5 h

•    Jūras veltes: 4–8 h (un ilgāk)