5 populārākie mīti par cukura diabētu

Latvijā esošo cukura diabētiķu skaits piecu gadu laikā pieaudzis par 14 000 cilvēku, turklāt ik gadu pieaug arī bērnu saslimstība, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Lai aktualizētu ar diabētu saistītās problēmas, novembris visā pasaulē noteikts kā diabēta mēnesis, un tā ietvaros EUROAPTIEKA jau otro gadu aicina cilvēkus apmeklēt “ Diabēta skolu ”.

Ņemot vērā slimības lielo izplatību, ar to saistīti arī daudzi mīti. Šajā rakstā – apkopojam tos un viešam skaidrību, cik šiem mīti ir pamatoti.

Mīts Nr. 1. Tikai apaļīgi cilvēki sirgst ar II tipa diabētu

Liekais svars, protams, ir būtisks riska faktors II tipa diabētam, taču šīs slimības sakarā svarīgi ir arī tādi aspekti kā iedzimtība un vecums. Patiesībā lielākā daļa apaļīgo cilvēku nemaz nesaslimst ar diabētu. Izpētīts, ka šī slimība skar apmēram katru trešo cilvēku, kuram ir aptaukošanās (ķermeņa masas indekss jeb ĶMI >30). Tas apliecina, ka diabēta attīstību ļoti ietekmē ne vien dzīvesveids, bet arī ģenētika.  

Cilvēkiem ar augstāku saslimšanas risku (liekais svars, slimots ar gestācijas jeb grūtnieču diabētu, vai arī ģimenes locekļi ir diabēta slimnieki) ieteicams pārbaudes sākt jau agrāk un darīt to biežāk.

Kaut arī ar diabētu sirgst arī slaidi cilvēki, palielināts ķermeņa svars tomēr ir svarīgs riska faktors. Pat 90% II tipa diabēta slimnieku ir liekais svars.

Mīts Nr. 2. Diabēta slimnieki var ēst tikai noteiktus pārtikas produktus

Protams, diabēta skartiem cilvēkiem ir ļoti jāpiedomā, ko un kad viņi ēd. Taču tieši tāpat par savu dzīvesveidu un uztura paradumiem derētu piedomāt arī tad, ja esi vesels kā rutks. Diagnoze “diabēts” patiešām nenozīmē, ka visu atlikušo mūžu tev vajadzēs grauzt tikai burkānus un brokoļus. Diabētiķiem ieteicams ēst biežāk, taču mazākās porcijās.

Īpaši būtiski ir vienā ēdienreizē neuzņemt lielāku daudzumu ogļhidrātu, jo pretējā gadījumā būs grūti noregulēt cukura līmeni asinīs. Arī kopumā vēlams pēc iespējas mazāk uzņemt ogļhidrātiem glabātu pārtiku, taču tas nenozīmē, ka reizēm nedrīkst sevi iepriecināt ar kūku vai gabaliņu šokolādes.

To, cik daudz ogļhidrātu diennaktī drīkst ēst katrs diabēta slimnieks, vislabāk zinās viņa ārsts, jo šis apstāklis ir atkarīgs no daudziem faktoriem.

Starp citu, ēst pēc iespējas mazāk ogļhidrātu (īpaši cukura) ieteicams arī veseliem cilvēkiem, tādējādi palīdzot saglabāt normālu ķermeņa svaru un samazinot risku sasirgt ar diabētu un citām slimībām. Gan diabēta slimniekiem, gan cilvēkiem, kuri vienkārši rūpējas par savu ķermeņa svaru, cukuru ieteicams aizstāt ar dabiskajiem saldinātājiem, piemēram, medu vai EUROAPTIEKĀS nopērkamo saldinātāju, kas satur stēviju un ir bez kalorijām.

Mīts Nr. 3. Ar diabētu saslimst tikai vecāka gadagājuma ļaudis

Šis mīts daļēji patiess bija pirms 20 vai 30 gadiem, taču mūsdienās viss jau ir mainījies. Planētas iedzīvotāji masveidā aptaukojas, un milzīgā cukura patēriņa dēļ ar diabētu slimo gados arvien jaunāki cilvēki. Pēdējā laikā diabēts diemžēl tiek diagnosticēts pat bērniem.

Mīts Nr. 4. Visiem diabēta slimniekiem katru dienu ir jālieto insulīns

Cilvēkiem, kuri sirgst ar I tipa cukura diabētu, visbiežāk ir jālieto insulīns, jo viņu organisms šo hormonu neražo vai ražo minimālā daudzumā. Taču krietni lielāka ļaužu daļa slimo ar II tipa diabētu, kura ārstēšana ir krietni atšķirīga. Šajā gadījumā slimību var iespējams kontrolēt, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un lietojot izrakstītās zāles.

Cukura līmeņa un svara kontrolei palīdzēs arī dažādas diabēta slimniekiem piemērotas tējas, kuras var iegādāties EUROAPTIEKĀS .

Insulīna injekcijas ir vajadzīgas mazākai pacientu daļa un parasti tad, ja slimība jau ir krietni progresējusi.

Mīts Nr. 5. Diabēts nav nemaz tik smaga slimība

Šis mīts daļēji radies tāpēc, ka diabēts ir izplatīts vecāka gadagājuma ļaužu vidū, turklāt slimībai ilgāku laiku var nebūt nekādu simptomu. Arī tad, ja asinīs ir paaugstināta glikozes koncentrācija, pacienti bieži vien jūtas labi un turpina domāt, ka diabēts tāds nieks vien ir. Taču šis mīts ir ļoti bīstams, jo cilvēki, kuri tam notic, sāk bezatbildīgi izturēties pret ārstēšanu, un nekontrolēts diabēts var sagādāt pamatīgus draudus veselībai. Diabēta komplikāciju dēļ var attīstīties, piemēram, nieru mazspēja, aklums, seksuālā disfunkcija un nervu bojājumi. Turklāt diabēts ietekmē asinsvadus, tādējādi paaugstinot infarkta, insulta un nāves risku.

Tomēr, ja cukura diabēts tiek kontrolēts, komplikācijas ir salīdzinoši reti. Tāpēc diabētiķiem ir ļoti svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, ēst atbilstošu pārtiku, regulāri vingrot un lietot ārsta parakstītās zāles.

Lai slimību laikus atklātu, ļoti svarīgi ir regulāri veikt veselības stāvokļa paškontroles mērījumus. “Diabēta skolas” norises laikā 11 “Eiroaptiekās” visā Latvijā īpaši apmācīti farmaceiti piedāvā veikt veselības paškontroles mērījumus – noteikt holesterīna un cukura līmeni asinīs, kā arī konsultē, kā atvieglot slimības norisi ikdienā.

Piesakies uz bezmaksas konsultāciju un mērījumiem sev tuvākajā aptiekā: