Ēdiet banānus, kamēr tie vēl ir. Populārajiem augļiem draud iznīkšana!
Banāns ir atzīts par pasaulē mīļāko augli – kopumā 130 tropu un subtropu valstīs gadā tiek novāktas aptuveni 100 miljoni tonnas šī veselīgā garduma. Retais gan zina, ka banāns pēc būtības ir sterils auglis un to pavairot ar spraudeņu palīdzību uzņēmies cilvēks. Tieši šī banānu īpašība mūsdienās apdraud dzeltenā augļa dzīvību, padarot to par vieglu upuri dažādām slimībām.
Tā dēvētie dzeltenie Kavendiša banāni, kurus var nopirkt teju jebkurā pārtikas veikalā, radušies ģenētiskas nejaušības rezultātā, pārtopot par garšīgu, veselīgu un ar kāliju bagātu bezsēklu augli. Tie ir pilnībā sterili un šķirņu turpināšana var notikt tikai un vienīgi ar cilvēku-audzētāju starpniecību, izmantojot spraudeņus, kas iegūti no banānkoka stumbra.
Banānus apdraud sēnīšu slimības
Tieši šādas pavairošanas dēļ, kuras piekopšanas rezultātā banānkoki tiecas būt ģenētiski identiski, auglis ir ļoti vāji pasargāts no slimību uzliesmojumiem, vēsta ASV medijs Theconversation.com. Pagātnē sēnīšu slimības jau reizi pietuvināja banānus izmiršanai un, kā apgalvo pētnieki, drīzumā augļa šķirnes varētu piedzīvot līdzīgu epidēmiju.
Vai banānus gaida jauna epidēmija?
Tieši minētās plaša mēroga epidēmijas dēļ šķirni „Gros Michel” aizstājusi šķirne „Cavendish”, kurai konkrētais sēnīšu saslimšanas paveids draudus nerada. Tie gan tiek uzskatīti par garšā salīdzinoši neizteiksmīgākiem un loģistika, tos eksportējot, esot daudz sarežģītāka. Šobrīd Kavendiša banāni sastāda 47% no pasaulē audzētajām šķirnēm un 99% no tām, kuras tiek eksportētas uz attīstītajām valstīm.
Tieši Kavendiša šķirnes izplatība likusi satraukties šīs lauksaimniecības nišas pētniekiem. Šīs šķirnes augļiem ir savas vājības, piemēram, augsts risks saslimt ar Melnās Sigatokas (Black Sigatoka) slimību. Šī kaite pamatīgi bojā banānkoka lapu šūnas, traucējot fotosintēzes procesam, kā rezultātā drastiski samazinās augļu veidošanās un kvalitāte. Pētnieki lēš, ka, ja tuvākajā laikā netiks domāts Melnās Sigatokas apkarošanu, banānu raža var sarukt pat par 35-50%.
Pret banānu kaitēm cīnās ar ķīmiju
Pašreiz banānu audzētāji Melnās Sigatokas apkarošanas nolūkos apgriež bojātās banānkoku lapas un smidzina plantācijas ar fungicīdiem. Kā ziņo Theconversation.com, gadā nepieciešamas vairāk nekā 50 šādas ķīmiskās iejaukšanās, lai paglābtu augli no izzušanas un industriju no kraha. Ķīmiskās apstrādes dēļ cieš gan vide, gan arī plantāciju darbinieki, turklāt, ievērojami kāpj arī audzēšanas un realizācijas cenas. Papildus minētajai kaitei draudus rada arī citi sēnīšu slimību veidi, kurus apkarot ir vēl grūtāk.
Ģenētiskā modificēšana varētu glābt banānus
Domājot par banānkoku ilgtermiņa saglābšanu, pētnieki secinājuši, ka veidot milzīgas banānkoku plantācijas, paļaujoties uz vienu, ģenētiski identisku uzbūvi ir pagalam riskanti. Augļa ievainojamības mazināšanai esot vitāli svarīgi domāt par banānu ģenētisko dažādību. Pasaulē reģistrētas pāri par tūkstoš banānu sugu. Lai arī vairumam ir maza lauksaimnieciskā vērtība (garša, sastāvs un īpašības, kuras ļauj tos tirgot masveidā), pētnieki uzskata, ka tās ir ideāls ģenētisko materiālu avots, kurā būtu jāmeklē gēni un citas nianses, kuru pielietojums Kavendiša banānu audzēšanā palīdzētu radīt daudz izturīgāku augli.
