Mazajiem veikalniekiem jauns slogs: obligāta videonovērošana

Valdība jauno normu pamato ar vēlmi samazināt alkoholismu un nepieļaut grādīgās dziras tirdzniecību nepilngadīgajiem, tiesa gan, krogiem šādas prasības nav. Uzfilmētais videomateriāls ir jāglabā nedēļu. Gan mazajiem vīndariem, gan veikaliem tas sagādā liekas problēmas un jaunus izdevumus. Mājražotāji negrasās šo prasību pildīt, veikalnieki, kaut sakostiem zobiem, ir pakļāvušies.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele, aizstāvot mājražotājus, zemkopības ministram Jānim Dūklavam pieprasījusi rast citu risinājumu. Ir jāuzstāda ne tikai videokameras, bet arī tās jāreģistrē Datu valsts inspekcijā, kas arī prasa izmaksas par birokrātisko procedūru veikšanu.

Latvijā ir 40 mājas vīna ražotnes un ap 20 mājas alus ražotāju, nav dzirdēts, ka kāds no viņiem videonovērošanas sistēmu būtu uzstādījis. Vīndari un mazie aldari no situācijas iziet, pārdodot savus brūvējumus patērēšanai uz vietas, uz ko valdības prasība neattiecas. Šajā ziņā paveicies arī viesu mājām un kafejnīcām, kuras alkoholu līdzi nešanai netirgo.

Ja jaunais likums jāņem nopietni, patlaban arī visi tirdziņi, tostarp Kalnciema kvartāls, ir nelegāli, jo tajos uzņēmēji pārdod alkoholiskos dzērienus līdzi nešanai – gan vīnu pudelēs, gan defilēšanai ar glāzi rokās pa tirdziņu.

Filmē pats sevi

Vīndaris Alvils Elksnis, kurš zemnieku saimniecībā Smilškalni Kuldīgas pusē gatavo aveņu un upeņu vīnu, Kas Jauns Avīzei teic, ka kameru uzstādīšana viņa gadījumā būtu absurds.

Elksnis to nav izdarījis un tam arī neredz jēgu: “Man veikals bija jāreģistrē, lai es varētu nodarboties ar izbraukuma tirdzniecību un vīnu varētu tirgot arī savā saimniecībā. Man kamera jāuzstāda, lai filmētu pats sevi, jo veikala jau fiziski nav, tas ir mans kabinets.”

Vīndaris aprēķinājis, ka kamera varētu izmaksāt ap 500 eiro, tāpat vairāki desmiti eiro jāmaksā, lai reģistrētos Datu valsts inspekcijā. “Nez vai mans vīns ir apdraudējums un tas nodzirda jaunatni? Vai tik tiešām bija grūti ierakstīt kādu atrunu likumā, ka tas uz mums – mājas vīndariem – neattiecas?” vaicā saimnieks.

“Tikko atgriezos no Itālijas, Toskānas, kur reklamēja vietējos vīndarus un viņu ražojumus. Tur dara visu, lai ieinteresētu un atbalstītu savus vīndarus. Pie mums viss otrādi – dara visu iespējamo, lai mūs iegrožotu,” secina Elksnis.

Ar jauno kārtību nav apmierināta arī lauku veikaliņa Kurmis Suntažu pagastā vadītāja Ņina Lūkina: “Mazie uzņēmēji par šo problēmu varētu runāt gari un plaši. Videokameras pilnīgi neattaisnojas! Piemēram, ja kāds arī pārdod nelikumīgi alkoholu, nofilmētais materiāls nebūs nekāds pierādījums tiesā – tur būs daudz protestu, kas centīsies pierādīt, ka nofilmētās personas ir tikai kādam līdzīgas un tā tālāk.”

Kurmī kameras ir uzstādītas, bet tā ir tikai viena medaļas puse. “Otra puse – mums jāreģistrējas kaut kādā Datu inspekcijā. Atkal jāmaksā gandrīz 30 eiro un jāaizpilda vesela čupa dažādu anketu. Un neviens mums, lauku veikalniekiem, nepaskaidro, kas un kā jādara. Palasot internetā tos noteikumus, man rodas sajūta, ka mūsu lauku veikals ir šausmīga un noslēpumaina firma,” ironizē Lūkina. Viņa spriež, ka kādam vajadzējis lobēt kameru biznesu: “Mums tās izmaksāja 300 latu, un lauku veikalam tā ir liela nauda”

Elmārs Barkāns / Foto: Valsts policija/LETA, Rojs Maizītis, All Over Press