Vai ziemā zivis dīķos slāpst? Dabas aizsardzības pārvalde skaidro kā rīkoties, lai tām palīdzētu
Lai gan laikapstākļi sāk mainīties uz silto pusi, vairāki iedzīvotāji sociālajos tīklos dalījušies pārdomās par to, vai ziemā, kad ūdenstilpnes klāj ledus kārta, zivis dīķos slāpst un vai tām nepieciešama palīdzība.
"Dīķī izcirtām āliņģi. Ilgi nebija jāgaida – pie svaigā ūdens atpeldēja mūsu lielās karašas. Ap 30–50 centimetru garas, mierīgas un skaistas. Zem ledus viņām šobrīd skābekļa mazāk, tāpēc āliņģis ir ļoti svarīgs. Pat neliels atvērums ledū var palīdzēt zivīm pārziemot. Latvijas daba ir dzīva arī ziemā!" vietnē "Facebook" norāda Vita, daloties ar video, kurā pie izcirstā āliņģa piepeldējušas karūsas. Gints norāda, ka "ziemā zivis slāpst", un arī Madara uzsver, ka "ziemā dīķos jāpalīdz zivīm ar skābekli un jācērt āliņģi". Vēl kāds skaidro, ka "ledus kārta liedz ūdenstilpņu augiem saņemt saules gaismu, kā rezultātā tie iet bojā, sadalās un sadalīšanās procesā izmanto skābekli, kā rezultātā noslāpst zivis".
Kā Jauns.lv skaidro Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), "igstoša sala laikā, kad ezeri vai dīķi ir pilnībā aizsaluši, zivis var sākt slāpt". "Bet lielākoties tas novērojamas samērā seklās ūdenstilpēs, kurās nav ieplūstošu vai izplūstošu ūdensteču. Šādās vietās cilvēki var urbt caurumus ledū, lai palīdzētu zivīm nodrošināt nepieciešamo skābekli," skaidro DAP.
"Taču, lai saglabātos piekļuve gaisam, urbumā ieteicams ievietot niedru vai salmu buntes. Vienlaikus tas kalpos arī kā drošības aspekts, lai, piemēram, zemledus makšķernieki vai slidošanas cienītāji laikus pamanītu šādas vietas, jo īpaši, ja tie nav nelieli urbumi, bet palieli āliņģi."
Arī Latvijas Dabas fonda eksperte un botāniķe Lelde Eņģele Jauns.lv norāda, ka "zivis dīķos bargās ziemās ir jāpieskata, lai tām būtu ko elpot". "Skābeklis ūdenī iztērējas elpošanas un atmirušo augu u.c. organisko vielu sadalīšanās procesos un tas, vai un cik ātri zivīm sāks trūkt elpošanai, ir atkarīgs no dīķa lieluma, dziļuma, ūdens pieplūdes, grunts u.c.," norāda botāniķe.
