Cik lielā cieņā Latvijā ir bioloģiskā pārtika?
Bioloģiskā pārtika joprojām tiek gan slavēta, gan apšaubīta. Šo produktu piekritēji visā pasaulē bioloģisko pārtiku uzskata par cilvēkam veselīgāku un dabai draudzīgāku izvēli, savukārt noliedzēji mēdz pavīpsnāt, sak, vai tik nebūs tie paši vēži, tikai citā kulītē. Kā liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, kurā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem, kopumā vairāk nekā 1000 respondentu, sabiedrības attieksmē pret bioloģisko pārtiku un tās iegādes paradumiem vērojamas dažādas tendences.
Ne vienmēr atpazīst bioloģiskos produktus
Agroresursu un ekonomikas institūta Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāja pētniece Elita Benga teic – viņai lielākais pārsteigums ir fakts, ka daļai sabiedrības joprojām trūkst izpratnes par bioloģiskās produkcijas marķējumu, kaut gan, piemēram, Eiropas Savienības (ES) bioloģiskais marķējums – zaļā ekolapiņa – ir obligāts jau vairāk nekā desmit gadu. “Pētījums atklāja, ka daudzi “Zaļās karotītes” logotipu saista ar bioloģisko produkciju. Tā tas nav. Zaļā karotīte uz iepakojuma nozīmē, ka ar šo logotipu marķētās pārtikas preces ražotas Latvijā, bet tas nenozīmē, ka tā ir bioloģiska pārtika,” uzsver Elita Benga. Lai būtu droši, ka iepirkumu groziņā patiešām nokļūst bioloģiska pārtika, tad zaļā ekolapiņa – ES bioloģiskais marķējums. Papildu norāde var būt “Latvijas ekoprodukts”.
Par bioloģisku produktu var saukt tikai tad, ja tam ir piešķirts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts. “Joprojām eksistē mīti par to, ka mūsu bioloģiskā produkcija nemaz nav bioloģiska, jo tāpat izmantotas ķimikālijas un pesticīdi. Tomēr ir būtiski ņemt vērā – lai produkts iegūtu šo nosaukumu, zemniekiem katru gadu ir jāveic sertifikācijas process un arī ikdienā daudz jādara, lai produkti būtu atbilstoši. Tā ir pārtika, kas audzēta un ražota saskaņā ar dabas procesiem, neizmantojot sintētiskos pesticīdus, minerālmēslus un antibiotikas. Un sertifikācija prasa laiku un finansiālos ieguldījumus. Mūsu bioloģiskās pārtikas ražotāji un zemnieki, kas nodarbojas ar bioloģisko saimniekošanu, dara savu darbu pārliecības par šo produktu nozīmīgumu un veselīgumu, nevis naudas dēļ. To apliecina arī fakts, ka ir saimniecības, kas nemaz nepieprasa maksājumus no Eiropas. Varam būt lepni, ka mūsu zemnieki var saražot ļoti labus un veselīgus produktus,” saka pētniece.
Biedrības “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” (LBLA) valdes locekli Raivi Bahšteinu priecē bērnu un jauniešu labās zināšanas par to, kā atpazīt bioloģisko pārtiku. “Esam sākuši kampaņu skolās “Loģiski skolā ēst bioloģiski” un redzam pozitīvu ainu. Jaunākā paaudze, arī mazāko klašu skolēni, itin labi pazīst zaļo ekolapiņu un arī mazāk kļūdās saistībā ar “Zaļo karotīti” un citiem pārtikas marķējumiem. Tas vedina domāt, ka nākotnē situācija kļūs vēl labāka. Jo zinošāki ir pircēji, jo pārdomātākas ir viņu izvēles. Mūsdienu informācijas pārbagātībā ir svarīgi neiekrist maldīgu ziņu lamatās; tādas ik pa laikam klejo sociālajos tīklos,” spriež Raivis Bahšteins. Viņš ir gandarīts, ka bioloģiskās pārtikas joma Latvijā arvien attīstās. Pašlaik mūsu valstī ir aptuveni 4000 bioloģisko operatoru. Pēc iepriekš novērotā sarukuma aizvadītajos divos gados to skaits ir ievērojami palielinājies. Palielinās arī bioloģiskās platības, kas nozīmē labvēlīgāku ietekmi uz vidi.
Mazāk, bet labāk
Ko vēl par pircēju paradumiem atklāj pētījums? Daļa aptaujāto norādījuši, ka, iegādājoties pārtiku, bieži uzmanību pievērš produktu audzēšanas, pārstrādes vai ražošanas ietekmei uz veselību (vienmēr – 9 %, bieži – 30 %, dažreiz – 30 %, reti – 17 %.) Elita Benga ir pārliecināta – tas, ko mēs ikdienā ēdam, ietekmē veselību ilgtermiņā, tādēļ produktu kvalitātei ir gana būtiska loma. Komentējot pētījuma rezultātus, viņa spriež, ka tie raksturo situāciju kopumā, proti, cik daudz mēs par to ikdienā aizdomājamies un cik lielā mērā pārtikas veselīgums ir pārāks par finansiālo aspektu. Jo bioloģiskā pārtika mēdz būt dārgāka. Tiesa, 41 % respondentu, kuri mēdz iegādāties Latvijas bioloģisko pārtiku, nav snieguši konkrētu atbildi, cik daudz naudas vidēji mēnesī tai tērē. Puse aptaujāto norādījuši, ka tam mēnesī tērē līdz 100 eiro.
“Uzskats par to, ka bioloģiskie produkti vienmēr būs krietni dārgāki, ir daļēji patiess. Jā, gaļas produktiem ražošanas metožu atšķirību dēļ cena ir lielāka, bet pārējiem tā ir samērīgāka. Šādu secinājumu esam dzirdējuši arī no tiem, kuri piedalījušies izaicinājumā “10 dienas bioloģiski” (izaicinājuma dalībniekiem desmit dienas jāēd bioloģiski, pilnībā vai iespējami lielākā apjomā iekļaujot bioloģisko pārtiku savā ikdienas uzturā – aut.),” saka Raivis Bahšteins. Viņaprāt, ir būtiski pievērst lielāku uzmanību saviem iepirkšanās paradumiem un tam, kā izvēlamies pārtiku ikdienai. Piemēram, lielveikalu reklāmu mudināti, cilvēki mēdz sapirkties vairāk, nekā spēj patērēt. Kādēļ? Jo šķietami būs lētāk. “Bet varbūt pietiek ar mazāku daudzumu pārtikas, toties kvalitatīvāku, tīrāku un drošāku? Nav noslēpums, ka mēs ēdam par daudz, tostarp arī to, ko nevajadzētu. Savā ziņā tas, ka bioloģisko produktu klāsts katrā kategorijā ir ierobežots, nāk par labu, jo automātiski atsijājas daudzas nevajadzīgas izvēles.”
Pētījums rāda, ka no Latvijas izcelsmes bioloģiskās pārtikas produktiem respondenti visvairāk, vismaz reizi mēnesī, uzturā lieto dārzeņus (71 %), augļus un ogas (70 %), olas (66 %) un maizi (59 %). No aptaujā piedāvātā produktu saraksta vismazāk tiek lietoti dažādi dzērieni.
Pircēju rokās ir nozīmīgas sviras
Pētījumā iegūtie dati vedina aizdomāties par bioloģiskās pārtikas pieejamību. No respondentiem, kuri mēdz iegādāties Latvijas izcelsmes bioloģisko pārtiku, 54 % to biežāk pērk lielveikalos, 43 % – uzreiz no zemniekiem, 24 % – nelielos specializētos veikalos.
“Lielākajās pilsētās lielveikalos ir pieejami stendi ar Latvijā ražoto produkciju, tostarp bioloģisko, kas, raugoties no pircēja viedokļa, būtu labi. Bet cik šī lielveikalā pieejamā produkcija ir dažāda, cik daudzas produktu grupas ir aptvertas? Lielveikals pieprasa konkrētu apjomu, ko zemnieki ne vienmēr var nodrošināt, līdz ar to viena daļa nemaz nevar iekļūt šajās lielveikalu ķēdēs, kas ir paņēmušas lielāko tirgus daļu. Iespējams, varētu līdzēt zemnieku savstarpēja sadarbība un kooperēšanās,” spriež Elita Benga.
LBLA valdes loceklis izceļ reģionālās atšķirības, proti, bioloģisko produktu pieejamība Rīgā, Pierīgā un reģionos, pēc Raivja Bahšteina domām, nav līdzsvarota. “Rīgas un Pierīgas lielveikalos iegādāties bioloģiskos produktus ir vieglāk, savukārt reģionos tas vairāk ir šo veikalu sociālās atbildības jautājums. Alternatīvas? Pēdējo gadu laikā bioloģiskās saimniecības ir attīstījušas tirdzniecību internetā, turklāt nodrošina arī izvēlēto produktu piegādi līdz pat namdurvīm. Produktus sūta arī ar pakomātu starpniecību.” Vērts arī painteresēties, vai konkrētajā apkaimē darbojas kāds tiešās pirkšanas pulciņš, kam varētu pievienoties. Tiešās pirkšanas pulciņi ir pircēju-entuziastu kopīgi radīta un organizēta iespēja regulāri ik nedēļu tikt pie svaigas bioloģiski audzētas vietējās pārtikas, iegādājoties to uzreiz no bioloģiskajiem zemniekiem un ieguldot savu laiku iegādes procesa organizēšanā.
Vēl var noderēt vairāku reģionos mītošo ģimeņu, kas piedalījās izaicinājumā “10 dienas bioloģiski”, gūtā pieredze. Viņi savos piemājas veikalos vaicāja pēc konkrētiem bioloģiskajiem produktiem, un neatlaidība vainagojās ar rezultātiem – šie produkti pēc dažām nedēļām parādījās piedāvājumā. “Pircēju rokās arī ir lielas sviras. Pajautājam, liekam manīt, ka par šiem produktiem ir interese. Ne vienmēr cilvēki, kuri veido veikala pasūtījumus, ir gana informēti par bioloģisko produktu piedāvājumu,” saka Raivis Bahšteins.
Visbeidzot, plašu ieskatu par Latvijas mazo ražotāju un mājražotāju piedāvājumu var gūt tīmekļvietnē https://novadagarsa.lv/, kur sadaļā “E-tirgus” pieejama karte un konkrētu produktu meklēšanas iespējas.
