Jo bioloģiskāk, jo labāk dabai un veselībai
Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs, ir pārliecināts, ka šāda pārtika ir dabai un pašu veselībai draudzīgāka izvēle.
Kāds bijis šis aizejošais gads?
Aizvadītā sezona bioloģiskajiem lauksaimniekiem bijusi viena no smagākajām pēdējos gados. Ilgstošās lietavas, salnas pavasarī un vēsais laiks vasarā būtiski ietekmēja ražas apjomu un kvalitāti. Īpaši cietušas dārzeņu, kartupeļu, ogulāju, augļu koku, daudzviet arī graudaugu platības. Mazāks bija arī bioloģiskā medus ievākums. Situācija reģionāli bija neviendabīga, bet daudzviet raža bija ļoti slikta vai pat nenovācama. Protams, šādos apstākļos arī augu aizsargspējas pret slimībām un kaitēkļiem bija pazeminātas. Tiem zemniekiem, kas ieguva pienācīgu ražu, kvalitātes rādītāji ir zemāki, bet tas savukārt ietekmē glabāšanās laiku.
Daudzviet arī zālāji un ganības bija zem ūdens, kas ietekmēja lopbarības vākšanu. Tomēr šī grūtā sezona arī devusi vērtīgu mācību – saimniecībām jābūt daudzveidīgām un elastīgām, tostarp jādomā par pārstrādes attīstību.
Vai bioloģiskās platības iet plašumā?
Bioloģiskie zemnieki šogad apsaimnieko 324 tūkstošus hektāru, un tas ir par 18 tūkstošiem hektāru vairāk nekā gadu iepriekš. Arī šis gads parāda, ka jau 2024. gadā sāktais bioloģiskās lauksaimniecības platību ceļš augšup turpinās ar uzviju. Bioloģiskās lauksaimniecības zemes platība no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības sasniegusi vēsturiski augstāko punktu – vairāk nekā 16 procentu. Lai gan laikapstākļi bioloģiskos laukus un dārzus nav žēlojuši, platību pieaugums apliecina – bioloģiskajiem zemniekiem ir vēlme attīstīties.
Kāpēc ir svarīgi, lai Latvijā pastāvētu bioloģiskā lauksaimniecība?
Bioloģiskās lauksaimniecības pastāvēšana un izaugsme ir nozīmīga visai Latvijas sabiedrībai, jo katrs bioloģiski apsaimniekotais hektārs nozīmē, ka samazinās ķīmisko pesticīdu un minerālmēslu radītā negatīvā ietekme uz dabu un cilvēkiem. Varam lepoties, ka Latvija ir to Eiropas Savienības valstu vidū, kur bioloģisko platību īpatsvars no kopējās lauksaimniecības zemes platības ir salīdzinoši augsts (Eiropas Savienībā vidēji – 11 %) un turpina pieaugt. Saskaņā ar Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plānu 2023.–2030. gadam Latvijai līdz desmitgades beigām jāsasniedz 25 % bioloģisko platību īpatsvars.
Ar ko biežāk nodarbojas bioloģiskie lauksaimnieki, proti, ko biežāk audzē?
Pašlaik Latvijā ir aptuveni 4000 saimniecību un uzņēmumu, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Dominē gaļas un piena lopkopība, kā arī graudkopība. Bioloģiskie zemnieki audzē arī griķus, pākšaugus un cietes kartupeļus. Sekojot tirgus pieprasījuma tendencēm, ievērojami paplašinās bioloģisko augļu dārzu un ogulāju, tostarp upeņu, sausseržu, smiltsērkšķu, krūmcidoniju stādījumu platības.
Gadu no gada sarūk bioloģiski sertificētu biškopības saimniecību skaits. Industriālās lauksaimniecības attīstības ietekmē pieaug vides riski, līdz ar to biškopjiem ir arvien grūtāk izpildīt bioloģiskās lauksaimniecības regulējuma prasību, lai trīs kilometru rādiusā no dravas nebūtu konvencionālo rapša lauku vai citu potenciālo piesārņojuma avotu.
Vai bioloģiska saimniekošana biežāk ir izvēle jau pirmsākumos, vai arī zemnieki uz bioloģisko pāriet no konvencionālās?
Pašlaik vērojama jauna tendence – arvien vairāk konvencionālo lauksaimnieku vēlas izmēģināt roku arī bioloģiskajā saimniekošanā, sertificējot daļu platību vai pilnībā pārejot uz bioloģisko lauksaimniecību. Nereti uz to pamudina tirgus spiediens, patērētājiem interesējoties un pieprasot produkcijas bioloģisko sertifikātu. Tomēr bioloģisko lauksaimnieku kopienas kodolu veido tie lauksaimnieki, kuriem šāda saimniekošana ir ne tikai darba metode, bet arī pārliecība un dzīvesveids.
Kāpēc vērts izvēlēties bioloģisko produkciju?
Iepērkoties vērts pievērst uzmanību norādēm uz produktu iepakojuma un izvēlēties bioloģiski sertificētus produktus, tādējādi atbalstot veselīgāku vidi. Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības marķējums jeb zaļā ekolapiņa liecina par produkta atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības prasībām un kvalitātei.
Pircējam šī norāde uz iepakojuma sniedz ne tikai kvalitātes garantiju, bet arī apziņu, ka pirkums ir draudzīgāks dabai, klimatam, ģimenes un sabiedrības veselībai. Tāpat vērts pievērst uzmanību pašmāju bioloģisko produktu preču zīmei “Latvijas ekoprodukts”.
Jāsaprot, ka priekšrokas došana Latvijā ražotiem produktiem ir tikai daļa no atbildes pircējiem, kuri vēlas iepirkties videi draudzīgāk. Vēl nozīmīgākas par attālumu, kādā pārtika tiek ražota, ir tās audzēšanas un apstrādes metodes. Bioloģiskās lauksaimniecības gadījumā tās nozīmē sertifikāciju un stingru kontroli gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā un aiz tās robežām, turklāt visā produkta ražošanas ciklā – no saimniecības līdz nonākšanai veikala plauktā.
Vai bioloģiskās produkcijas piedāvājums atbilst pieprasījumam?
Vērtējot situāciju mazumtirdzniecībā, Latvijā ražotas bioloģiskās pārtikas piedāvājums atšķiras gan dažādos produktu segmentos, gan arī pieejamības ziņā. Piena un graudaugu produktu (graudaugu pārslas, milti, maize) klāsts ir visai liels, plaši pieejamas arī bioloģiski sertificētas olas, bet mazāka izvēle ir gaļas, dārzeņu un augļu segmentā. Piemēram, bioloģiskos dārzeņus Latvijā audzējam salīdzinoši nelielās platībās un ražas apjoms ir nepietiekams, domājot gan par pieejamību mājsaimniecībām, gan īpatsvaru izglītības, ārstniecības un citu publisko iestāžu iepirkumos.
Rīgā, Pierīgā un lielākajās pilsētās bioloģiskie produkti mazumtirdzniecībā ir pieejami labāk nekā reģionos. Bioloģisko zemnieku produkcijas noietam nozīmīgs ir tiešās pirkšanas pulciņu tīkls un tādas lokālas iniciatīvas kā “Mūsu bio tirgus” Siguldā vai Kalnciema ielas kvartāla tirgus Rīgā.
***
Svarīgi zināt, ka Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikā paredzēti vairāki atbalsta mehānismi bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, tostarp saimnieki var saņemt atbalstu par bioloģiski apsaimniekoto platību, tiek piešķirta prioritāte investīciju projektos, kā arī ražotājiem pieejams atbalsts bioloģiskās pārtikas kvalitātes shēmas produktu ražošanai.
Un kā situāciju vērtē paši saimnieki? To “Jauns.lv” vaicāja Zandai Trukšānei. Viņai kopā ar vīru Gunti Trukšānu ir 20 hektāru zemnieku saimniecība Pušmucovas pagastā un Ludzā garšvielu ražotne SIA “Organic Products”.
Latgalē klimatiskajā ziņā šis gads bija smags, un to izjuta arī Trukšāni. “Saimniecība nav liela, mums vairāk ir garšaugi, dārzeņi, ogas. Zeme ir smagnējāka, mālaināka, daudz ko nevarēja iestādīt, daudz kas neauga, jo augsne bija pārmitra, cieta, sablīvējusies,” stāsta Zanda. “Tik daudz stādu nekad nav izmests ārā.” Piemēram, ķirbji sāka veidot augļus tikai septembra beigās, bet vairs nepaspēja nobriest.
Neraugoties uz grūtībām, Trukšāni ir gandarīti, ka pircēji novērtē viņu izaudzēto un saražoto. “To, ko izaudzējam saimniecībā, otrā uzņēmumā pārstrādājam – ražojam garšvielas, to maisījumus. Pēc kvalitatīvas vietējās pārtikas pieprasījums ir, mēs to jūtam,” saka Zanda.
Vaicāta, kāpēc vērts izvēlēties bioloģisko produkciju, Zanda uzsver: “Cilvēks ar to atbalsta ne tikai ražotāju, bet arī vidi. Tā ir dabai draudzīgāka saimniekošana. Bioloģiskā saimniecība ir piesātināta ar dažādiem kukainīšiem, ar bitēm un citiem apputeksnētājiem, tā ir kā maza drošības saliņa dzīvajām radībām.”
Jāpiebilst, ka šogad uzņēmums “Organic Products” atzīts par labāko Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs” nominācijā “Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā”.
