
Šis jautājums nodarbina daudzus latviešus: gaļu mazgāt vai nemazgāt?

Šis jautājums nodarbina daudz biežāk, nekā varētu domāt, un skaidras atbildes daudziem nav. Matīss platformā “Threads” vaicā: “Esmu dzirdējis, ka ir cilvēki, kuri gaļu pirms gatavošanas mazgā. Bet kāda iemesla dēļ?
Gaļu cepot/vārot tur visi mikrobi un baktērijas tāpat iet bojā. Bet, mazgājot gaļu, kopā ar ūdens pilieniem tie nonāk visapkārt un mierīgi vairojas. Malto gaļu vispār laikam tikai veļas mašīnā var izmazgāt?”
Komentētāji atbildēs labprāt plēš jokus.
- Krists: “Es agrāk mazgāju vistu, bet viņa vienmēr centās izkāpt no izlietnes un aizbēgt, tāpēc man apnika.”
- Matīss: “Pa taisno gaļas mašīnā un miers.”
- Bremarabre: “Es arī gludinu!”
- Raivis: “Ja ārā līst, uz 30 minūtēm izkarina uz žāvējamā šņora, pēc tam tad var cept.”
- Māris: “Spainī ieleju ūdeni, ielieku maltu gaļu un ar divām lielām karotēm ātri samaisu. Tad cauri sietiņam notecinu ūdeni un spainī paliek sausa un galvenais – tīra maltā gaļa.”
- Kristīne: “Noteikti jāmazgā veļas automātā, der uz ātro režīmu, tik izcentrēt būtu ideāli uz 1400 apgriezieniem un mīkstinātāju obligāti pieliet, lai smaržo pēc puķēm, kad gatavos.”
- Andis: “Mazgāju tikai tādu gaļu, kuru sniegpārsliņas sen izmestu miskastē. Lipīgumu nomazgā, un var gatavot.”
- Artis: “Ja izmanto parastu ūdeni vienīgā jēga no tā būtu atbrīvoties no liekajām asinīm uz īsu laiku vai zem tekoša ūdens. Cita runa sākas, ja liekam klāt sāli vai etiķi, veidojot tā saucamo “brine”. Tādā veidā iespējams gaļu padarīt maigāku un sulīgāku.”
- Matīss: “Nav gaļā asiņu. Nu ja nu vienīgi mirkli pēc kaušanas.”
- Baiba: “Esmu redzējusi video, kurā malto gaļu mazgāja ar trauku mazgājamo līdzekli.”
- Henrijs: “Gaļu mazgāju pēc pagatavošanas.”
- Santa: “Es mazgāju, jo nezinu, vai kāds nav apgrābstījis, noskaloju visu lieko, lai kas tas arī būtu, tad nu sirds mierīga un varu cept, vārīt.”
- Matīss: “Kaut uzšķaudījis – termiski apstrādājot, viss sterilizējas.”
- Ralfs: “Lai nebūtu nekas jāmazgā – to, ko nopērku, to arī apēdu. Dažreiz ledusskapī paliek tikai kečups un marinētie gurķi. Tad arī ir laiks domāt par papildinājumiem.”
- grikes_mobil_photo: “Jēziņ! Pat neiedomājos, ka tā mēdz darīt.”
- Elīna: “Kopā ar drēbēm.”
- Vjennavjenna: “Lai pannu nesasmērētu. Es arī mazgāju – kaut kā psiholoģiski prasās, tā gaļa taču ir bijusi tur, iekšā.”
- dama_ar_vienradzi: “Es vienkārši noskaloju. Gaļu pērku lielos gabalos, vakuuma iepakojumos un tur reizēm ir “zupiņa” nodalījusies... Un drīkst šim strīdēties pretī, cik tik tīk, bet tas ietekmē gaļas garšu, īpaši, ja ir vien diena divas līdz termiņa beigām. Pēc tam sadalu pēc nepieciešamības. Maļu pati un maltā ir stipri sausāka un cepot nesprakšķ. Bet var jau būt, ka tikai man ir aizspriedumi pret ūdeņainu malto gaļu...”
- ardievu_uz_pusem: “Svaigu gaļu mazgāt varbūt arī nav jēga, bet noteikti, ka ir brīdis, kad ieguvumu un zaudējumu attiecība ir par labu mazgāšanai.”
- Inga: “Kā! Malto gaļu tak duršlakā.”
- a_rudzite: “Un vispār, gaļa dēļ savas struktūras nevar būt “netīra” tikai no ārpuses, iesaku sākt arī mizot!”
- Daina: “Citreiz klāt ir kaulu drumsliņas, tad jāmazgā. Citus iemeslus nezinu. Ja drumslu nav, nomazgāju.”
- Kaspars: “Ar esmu dzirdējis, ka ir tādi kas gaļu mazgā, baumo, ka agrāk arī salātus esot mazgājuši.”
- Laura: “Eu, bet laba ideja! Un vēlreiz var nomazgāt/izmazgāt pēc gatavošanas!”
- Bet kā tad būtu jādara? ASV Lauksaimniecības departaments skaidrojis, ka pieņēmums, ka nemazgātas, jēlas gaļas gatavošana ir bīstama veselībai, ir stipri apšaubāms.
Kaut gan mazgāšana jēlu gaļu tiešām var atbrīvot no uz tās esošajām baktērijām, tikai ļoti rūpīga beršana var garantēt pilnīgu tīrību. Turklāt, ja gaļa tiek pagatavota vismaz 70 grādu karstā temperatūrā, baktērijas iet bojā tik un tā. Kā reiz teicis franču šefpavārs Žaks Pipē, “ja baktērija izdzīvo tādā temperatūrā, tā ir pelnījusi mani nogalināt”.
Iemesls, kāpēc jēlas gaļas mazgāšana var būt pat kaitīga, ir vienkāršs – to skalojot tekošā ūdenī, ūdens šļakstās uz visām pusēm, tādējādi baktērijām nokļūstot, pirmkārt, izlietnē, otrkārt, uz blakus esošajiem objektiem. Īpaši bīstami tas ir vistas gaļas gadījumā, jo uz tās var būt salmonellas vai listērijas.
Neapšaubāmi, var būt arī izņēmumi, kad gaļas mazgāšana tomēr ir pieļaujama un ieteicama. Piemēram, ja uz gaļas redzamas kaulu atliekas. Pēc šīs darbības silti ieteicams kārtīgi izmazgāt izlietni. Ja nomazgāt gaļu prasās tāpēc, ka tā pirms gatavošanas “peldējusies” šķidrumā, ūdens vietā to vienkārši var nosusināt ar papīra dvieli.