Adiós, baltās sienas! Interjera stili, kas savu laiku nokalpojuši
Interjera dizains, tāpat kā mode, nepārtraukti mainās – kas kādreiz šķita stilīgs, tagad var likties novecojis vai garlaicīgs. 2025. gadā no skatuves pazūd vairāki iecienīti, bet nu jau pārspēlēti risinājumi, dodot vietu personiskākam un ilgtspējīgākam stilam.
2025. gads iezīmē skaidru pavērsiena punktu interjera dizaina pasaulē – virsroku gūst ilgtspējīgi materiāli un dizains ar personīgu “odziņu”, kamēr virspusēji, trendīgi risinājumi pakāpeniski “noriet”. Par trim savulaik populārām, bet nu jau aktualitāti zaudējušām interjera tendencēm stāsta “Bonava Latvija” interjera dizainere Liene Gotfridsone.
1. Pilnīgi balti interjeri
Gadu gaitā caurcaurēm balti interjeri ir kļuvuši par vienu no atpazīstamākajiem minimālisma simboliem – balti griesti, baltas sienas, baltas mēbeles, pat aizkari, kas saplūst ar fonu. Savulaik tas bija kā klusējošs dizaina manifests par tīrību, kārtību un estētisku vienkāršību. Tomēr 2025. gadā šī tendence oficiāli zaudē svaigumu un aktualitāti.
“Lai arī balts interjers fotogrāfijās izskatās plašs un “elpojošs”, reālajā dzīvē tas bieži kļūst par sterilu un bezpersonisku vidi, kurā pietrūkst dzīvīguma un emocionāla siltuma. Turklāt balta telpa ir nepraktiska – tā “pieprasa” ideālu tīrību, jo tajā katrs traips izceļas,” stāsta Liene Gotfridsone. Viņa secina, ka baltā vietā nāk toņu daudzbalsība – dabīgi, silti materiāli un niansētas krāsas un tekstūras, kas veido dzīvus, slāņainus interjerus. Aktuāli kļūst smilškrāsas, māla, meža zaļie un pat piesātināti zili toņi, kas mijas ar lina, koka, akmens faktūrām. Baltais nepazūd pavisam, taču tas vairs nav galvenais varonis – tas kļūst par fonu, kas ļauj izcelt krāsu, gaismu un personības klātbūtni telpā.
2. Atklāts plānojums bez robežām
Savulaik pilnībā atvērts telpas plānojums tika uzskatīts par modernā dzīvesveida arhitektūras virsotni – plūstoša telpa bez durvīm, bez robežām, bez ierobežojumiem. 2025. gadā šī tendence zaudējusi gan praktisko nozīmi, gan piekāpusies emocionālā komforta priekšā.
“Dzīve mājās ir kļuvusi intensīvāka un daudzslāņaināka, it īpaši pēc pandēmijas gadiem, kad mājoklis kļuva par galveno dzīves telpu – biroju, klasi, sporta zāli un atpūtas zonu vienlaikus. Atklātā telpa šajā kontekstā atklāja savas vājās puses: nācās samierināties ar troksni, ģimenes locekļi viens otram bieži vien traucēja, un radās vizuāls haoss,” secina Liene Gotfridsone.
Tā vietā aktuāla kļūst telpas struktūra ar daļēji nodalītām zonām, izmantojot vieglas konstrukcijas, mobilās starpsienas, stikla paneļus vai vienkārši pārdomātu mēbeļu izvietojumu. Zonēšana kļūst par dizaina valodu, kas vienlaikus ļauj saglabāt atvērtības sajūtu un nodrošināt ikdienas vajadzībām atbilstošu funkcionalitāti.
3. Lētas “skandināviskuma” kopijas
Gandrīz divas desmitgades skandināvu minimālisms valdīja interjera dizaina virsotnē – gaišas koksnes toņi, tīras līnijas, pelēkbaltas krāsas un nosacīta askēze bija kļuvušas par globālu estētikas valodu. Tas bija drošs, pieejams un visiem derīgs risinājums. Taču 2025. gadā šis stils zaudē savu dominanci – ne tāpēc, ka būtu kļūdains, bet tāpēc, ka kļuvis pārāk paredzams.
“No sākotnējā skandināviskuma šarma – vienkāršības, funkcionalitātes un siltuma – daudz kas tika pazaudēts, reproducējot masveidā. Copy-paste interjeru pārsātinājums, lētas koka imitācijas, vienveidīgas mēbeles bez identitātes – tas viss ir novedis pie stila, kas vairs neizceļ, bet izplūst fonā,” stāsta Liene Gotfridsone, secinot, ka tā vietā nāk dizains ar stāstu: ilgtspējīgi materiāli, vietējo amatnieku darinājumi, rūpīgi izvēlēti vintage priekšmeti un autentiskas detaļas ar raksturu. Krāsa atgriežas interjerā līdz ar faktūrām un kontrastiem – harmoniski līdzās pastāv lins un keramika, koks un metāls, sena kumode un laikmetīgā māksla.
