Karaliskā fritilārija - pavasara dārza ziedu kroņprincese
Karaliskā fritilārija ir viena no iespaidīgākajām un krāšņākajām pavasara puķēm, kas ar saviem zvanveida ziediem rotā dārzus visā pasaulē. Tās varenie ziedkāti un kroņa formā sakārtotie ziedi piešķir tai patiesi majestātisku izskatu.
Pasaulē zināms vairāk nekā 150 fritilāriju sugu. Šo sīpolpuķu dažādība ir tiešām pārsteidzoša – no pavisam smalkām un augumā nelielām līdz pat pusotru metru garām un ar ziediem visās varavīksnes krāsās –, bet visas apvieno ziedu elegantā zvanveida forma. Viena no skaistākajām, garākajām un populārākajām sugām ir karaliskā fritilārija (Fritillaria imperialis), kurai ir rozetē izkārtotas lapas. Maija sākumā tā priecē ar savu vareno augumu un pašā kāta galotnē kroņa formā izvietotajiem krāšņajiem zvanveida ziediem.
No sīpola līdz ziedam
Karaliskajām fritilārijām patīk augt saulainā vietā barības vielām bagātā augsnē ar labu ūdens caurlaidību. Sīpolus stādi vai pārstādi augustā 30 cm dziļi (iestādot seklāk, ziedu nebūs!).
Izroc 50 cm dziļu, šauru stādāmbedri, tās apakšā liec mēslojumu – satrūdējušu kompostu, kūtsmēslus vai veikalā nopērkamās granulas, ko atjauc ar augsni. Virs tā liec bagātīgas augsnes slāni, uz tās – sīpolu, ko apber ar smalku granti vai rupjām smiltīm. Tikai pēc tam bedri piepildi ar augsni. Sīpolus citu no cita liec 35–40 cm attālumā, lai ap garajiem ziedkātiem brīvi varētu cirkulēt vējš. Pārstādīt vajadzēs tikai pēc pāris gadiem.
Tuvojoties ziemai, mulčē ar skaidām, kūdru vai sausām koku lapām. Pavasarī, ja gaidāmas salnas, fritilāriju zaļojošos asnus piesedz. Ja pavasaris ir sauss, pumpuru briešanas un ziedēšanas laikā aplaisti – reti, bet pamatīgi.
Pirms ziedēšanas mēslo ar slāpekli saturošu mēslojumu, bet jūnijā, kad ziedkāti nokalst, dod komplekso mēslojumu. Tikai raugies, lai nav par daudz slāpekļa, jo tas var izraisīt sīpolu pūšanu. Ziedkātus nogriez tikai pēc tam, kad tie ir nokaltuši.
Dažkārt fritilārijām uzmetas laputis un lapas apgrauž ēdelīgie gliemeži, tomēr visbīstamākais ir melnkāju lilijgrauzis – tā pati sarkanā vabole, kas posta arī lilijas. Ja to pamani, nekavējoties iznīcini.
Iestādi kādu no šīm karalisko fritilāriju šķirnēm!
‘Aurora’. Izaug 75–90 cm gara, tāpēc izcelsies pat tad, ja to iestādīsi kā fonu citiem pavasara ziediem. Bagātīgi zied koši oranžiem ziediem.
‘Premier’. Sasniedz 90 cm garumu, zied trīs nedēļas ar lieliem, maigi oranžiem ziediem, kam ir violets dzīslojums. Necieš mitrumu, tāpēc nedrīkst pieļaut, ka augsne ilgstoši ir pārāk slapja.
‘Rubra Maxima’. Pirmo reizi pieminēta jau 1590. gadā un kopš tā laika ir ļoti iecienīta. Zaļās lapas izkārtotas vainaga formā, skaistie maigi oranžsarkanie ziedi eleganti izkārtojušies kroņa formā pašā ziedkāta galā.
‘Bach’. Tikai ap 60 cm gara, toties izceļas ar spilgti oranžsarkanu ziedu krāsu. Ļoti jutīga pret mitrumu – tā nekad nedrīkst būt par daudz.
‘Maxima Lutea’. Viena no populārākajām karalisko fritilāriju šķirnēm ne tikai iespaidīgā auguma (līdz 1 ½ m), bet arī krāšņo spilgti dzelteno ziedu dēļ. Visbagātīgāk ziedēs, ja augs sausā augsnē pilnīgā saulē.
‘Brahms’. Koši laškrāsas ziedi un spilgti zaļas lapas, kas pašā ziedkāta galā aug vertikāli, izspraucoties starp zvanveida ziediem un piešķirot mazliet nerātnu izskatu. Nepiemīt karaliskajām fritilārijām raksturīgais aromāts.
Zināšanai
Gandrīz visām karalisko fritilāriju šķirnēm ir nepatīkams muskata aromāts, kas atgādina kaķu urīnu. Īpaši jūtams karstā laikā un pārstādot sīpolus.
