Tiešsaistes kamera ļauj ielūkoties klinšu ērgļu ligzdā
Katru dienu pāris simti cilvēku pieslēdzas tiešraides kamerai, kas ļauj ielūkoties klinšu ērgļu Spilves un Grīšļa privātajā dzīvē. Šo kameru ērgļu ligzdā uzstādījuši akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) ornitologi ar mērķi vākt datus par retu putnu ligzdošanas paradumiem, kas ļautu tos efektīvāk aizsargāt. Vienlaikus tā ikvienam, kurš gatavs atvēlēt kaut dažas minūtes, lai ielūkotos klinšu ērgļa ligzdā, kalpo arī kā izziņas avots par mums apkārt esošo dabu.
Tiešsaistes kamera klinšu ērgļu ligzdā ir otra populārākā putnu kamera Latvijā (pirmajā vietā ir Latvijas Dabas fonda uzstādītā kamera pie jūras ērgļa ligzdas), un tās auditorija brīžiem sasniedz 300 skatītāju, turklāt ne tikai no Latvijas vien. Tā uzstādīta 2017. gada ziemā un nav vienīgā tāda veida kamera; LVM vides eksperti pieskata arī mazo ērgļu ligzdas.
Klinšu ērglis dziļi purvā
“Klinšu ērgļiem tiešsaistes kameru ir daudz grūtāk uzstādīt nekā citu sugu putniem – gan tādēļ, ka tie ir ļoti reti putni, gan arī tādēļ, ka klinšu ērgļi parasti ligzdo dziļi purvā, kur ir sarežģīti nogādāt tehniku. Atšķirībā no mazā ērgļa vai jūras ērgļa klinšu ērglis ligzdo retāk un var kādus gadus izlaist. Cīņa par izdzīvošanu šajā vidē ir tik skarba, ka to var uzskatīt par lielu veiksmi, ja vispār ērgļi uzsāk ligzdošanu, īpaši, ja tā beidzas sekmīgi,” skaidro LVM vecākais vides eksperts ornitologs Uģis Bergmanis.
Ērgļu ligzda patiesībā ir cilvēka roku darbs, to vēl 2010. gadā uztaisījis pats Uģis. “Latvijā patlaban ligzdo astoņi līdz desmit klinšu ērgļu pāri, un visi to dara mākslīgajās ligzdās. Arī ērgļi paši laiku pa laikam uzbūvē kādu ligzdu, taču tā nav tik stabila, un, ja tiem piedāvā mākslīgu ligzdu, tad kāpēc pašiem mocīties? Kopumā pa šiem gadiem esam uzstādījuši vairākus desmitus tādu ligzdu. Vietas izvēle Latvijas apstākļos ir diezgan viegla, jo ērgļi izvēlas lielus purvu masīvus, kur tad mēs viņiem būvējam mākslīgās klintis.” Te gan var rasties loģisks jautājums – kā tas nākas, ka klinšu ērglis dzīvo nevis kalnos, bet purvā? Tad jau to vajadzētu saukt par purva ērgli! Mīklas atminējums ir vienkāršs – pirmais zinātnieks, kurš šo sugu aprakstīja, ērgli pamanīja ligzdojam klintīs, un tā šis nosaukums arī palika.
Atgriežoties pie tiešraides kamerām, jāteic, ka to uzstādīšana ērgļu ligzdās ir sarežģīta ne tikai no pieejamības, bet arī no tehniskā viedokļa, jo nepieciešams, lai konkrētajā vietā būtu labs mobilā tīkla pārklājums. Labā ziņa – kameras antena atrodas augstu kokā, kur uztveršanas zona ir labāka nekā uz zemes. Otrs ierobežojošais faktors ir kameras akumulatori, ko darbina saules enerģija, tādēļ gada vēsajos mēnešos, kad saules ir mazāk, sakaru pārtraukumi ir neizbēgami. Bet vissarežģītākais ir uzminēt, kura tad būs īstā ligzda, kurā ērgļi šogad ligzdos, lai tur laikus uzstādītu aparatūru. “Tas nav tik vienkārši, kā paņemt koferīti un aiziet uz citu kabinetu,” nosmej Uģis Bergmanis.
Tiešsaistes kamerā redzamajam ērgļu pārim ir arī piešķirti vārdi – Spilve un Grīslis. Kādēļ tieši tādi, un kurš tos izdomājis? Izrādās, vārdu došana ir kolektīvs process, taču Uģim tur ir sava teikšana. “Vārdus parasti ierosina ligzdu vērotāji tiešsaistē, kuri iesaistās procesā, un notiek pat mini konkurss. Taču mans uzstādījums klinšu ērgļa gadījumā ir tāds, ka vārdam jābūt latviskam un saistītam ar purvu. Tādēļ mātīte ir nosaukta purva auga Spilves vārdā, tēviņš ir Grīslis, bet mazulis – Meldrs. Vai tad nav skaisti?”
Klinšu ērgļu virtuve
Tiešsaistes kameras arī ļauj saprast, cik skarba patiesībā mēdz būt daba. Klinšu ērgļu ligzdā šopavasar tika izperēti divi mazuļi, taču tagad palicis tikai viens – vecākais mazulis jaunāko noknābāja. Dabas likumi ir nežēlīgi – izdzīvo stiprākais. Šis nebūt nav vienīgais tāds gadījums, jo ik gadu daļa mazo putnēnu dažādu iemeslu dēļ iet bojā. No apmēram desmit Latvijā ligzdojošo klinšu ērgļu pāru perējumiem labākajā gadījumā izdzīvo četri pieci mazuļi, un lielākā daļa tāpat iet bojā jau pirmajā dzīves gadā. Un tā tas nav tikai ar klinšu ērgļiem vien. Tiešsaistes kameras atrodas arī pie divām mazo ērgļu ligzdām, taču vienā no tām šogad pazuda tēviņš, tādēļ mātīte bija spiesta olu pamest. Otrajā ligzdā gan pagaidām viss norit labi un tiek perētas divas olas.
No kā klinšu ērgļi pārtiek? Tas ir viens no jautājumiem, ko jau kopš 2008. gada pēta ar kameru palīdzību, lai uzzinātu, kas lielajiem putniem nepieciešams izdzīvošanai. “Parasti klinšu ērglis pārtiek no tā, ko purvā vai tā tuvumā var nomedīt. Tie ir purvā sastopamie putni un zīdītājdzīvnieki apmēram vienādās proporcijās. No putniem nozīmīgākie ir rubeņi, pīles, dzērves, dažādi bridējputni, no zīdītājdzīvniekiem – stirnu mazuļi, zaķi, āpsēni, lapsēni, meža caunas. Barībai jābūt tik daudz, lai tēviņš varētu nodrošināt gan perējošo mātīti, gan mazuli. Mēs pētījām arī mazos ērgļus, kuriem pamatbarība ir mazie grauzēji, galvenokārt strupastes. Mazie ērgļi barību uz ligzdu nes, satvertu knābī, savukārt klinšu ērgļi – nagos. Lai arī klinšu ērglis ir liels putns, tomēr lielāku medījumu, piemēram, lapsu, rubeni vai dzērvi, viņš veselu panest nespēj, tādēļ noķerto putnu vai dzīvnieku vispirms pa pusei apēd un tikai pārpalikumu nes uz ligzdu. Interesanti – smagus dzīvniekus klinšu ērglis, saprotot, ka augstu ar tādu medījumu nespēs pacelties, zemā lidojumā aizstiepj līdz kādam cinim metrus 100–200 no ligzdas un tad sauc mātīti pusdienās. Nomedītos putnus klinšu ērglis uz ligzdu nes jau noplūktus, jo skaidrs, ka spalvas rada gaisa pretestību. Ņemot vērā, ka ērgļi medī apmēram desmit kilometru rādiusā ap ligzdu, ir saprotams, ka tik lielu gabalu kilogramu smagu spalvu kušķi nest viņam ir grūti,” ieskatu ērgļu virtuvē sniedz Uģis Bergmanis.
Ielūkojies šeit: klinšu ērglis LVM Klinšu ērglis - Golden Eagle
