Krāšņu meistars grib saukt pie kārtības skursteņslauķus

“Ir tikai normāli, ja katras jomas pārstāvis pilda savus tiešos darba pienākumus. Taču realitātē bieži notiek tā, ka esmu spiests darīt skursteņslaucītāju neizdarīto darbu, par kuru viņš no klienta ir iekasējis naudu. Tas nav nopietni!” sašutis ir Kupčs. Neizdarības sekas vissliktākajā gadījumā var būt ugunsgrēks, tāpēc meistars ceļ trauksmi.

Krāsni kurina arī galvaspilsētā

Ne tikai laukos, arī Rīgā ir apkaimes, kur dzīvokļus ziemā apsilda krāsnis, piemēram, Āgenskalnā, Torņakalnā, Zasulaukā, Čiekurkalnā.

Kupču regulāri aicina palīgā klienti, kuriem, kā pauž viņi paši, ir problēma ar krāsni. Tā dūmo, nav vilkmes, rodas problēmas kurinot. Izvērtējot krāsns stāvokli, Kupčs bieži secina: “Nē, jums nav problēma ar krāsni, jums ir problēma ar skursteni, kas nav iztīrīts un ir aizaudzis.” To dzirdot, cilvēki reaģē emocionāli, ka tā nevar būt, jo, būdami apzinīgi, viņi katru gadu aicina skursteņslauķi.  

“Esmu diplomēts podnieks, un mans tiešais darba pienākums nav tīrīt krāsnis un skursteņus. Mēs, krāšņu podnieki, to protam darīt, jo, lai mūrētu krāsnis, ir perfekti jāzina visi principi. Manā kompetencē ir mūrēt krāsnis, kamīnus, dūmvadus un citas lietas, savukārt skursteņslaucītājiem ir sava kompetence,” skaidro Kupčs. Tostarp – iztīrīt gan skursteņus, gan krāsnis, ko viņi bieži vien neizdarot.

Podnieks piebilst, ka viņš nekādā gadījumā nevēlas vispārināt, jo ne visi Latvijas skursteņslaucītāji ir negodprātīgi. “Ļoti labas atsauksmes esmu dzirdējis par speciālistiem Alūksnē, arī Skrīveros, kur strādā vienas ģimenes divu paaudžu profesionāļi – tēvs un viņa meita. Taču Rīgā netrūkst gadījumu, kad skursteņslaucītāji nepilda savus tiešos pienākumus. Un tas nav novērots tikai šajā apkures sezonā, problēma bija arī pirms gada un senāk. Kopš strādāju, regulāri esmu spiests novērst neizdarības sekas!”

Laukos un mazpilsētās šāda problēma parasti nav vērojama, tas varētu būt izskaidrojams tādējādi, ka tur cilvēki ir zinošāki. “Viss, ko es tagad stāstīšu, ir tikai par galvaspilsētu,” precizē meistars.

Regulāri aizmirst dūmvadu pakāji

Gandrīz par klasiku kļuvusi situācija, kad skursteņslaucītājs uzkāpj uz jumta, iztīra stāvvadu un klientam pasaka: “Jums skurstenis ir tīrs!” Taču tas ir tikai darba sākums.

“Īstenībā nav tīrs, jo vēl ir jāiztīra arī dūmvadu pakāje, kas visbiežāk darīts netiek,” dusmojas Kupčs. “Tas ir ugunsbīstami! Sāksim ar to, ka pakājēs sakrājas sodrēji, kam vajag vien pāris dzirksteļu, lai notiktu aizdegšanās. Ticiet man, sodrēji deg brīnišķīgi! Atkārtoju vēlreiz – uzkāpt uz jumta un iztīrīt stāvvadu ir tikai darba sākums!”

Parasti dūmvadu pakājes atrodas puspagrabos. “Cilvēks ir uztaisījis remontu un skursteņslaucītāju atsakās ielaist, pamatojot, ka tas ir mans privātīpašums, tāpēc nevienu iekšā nelaidīšu. Tāpēc skursteņslaucītājam ir jāraksta akts, kur piefiksē, ka stāvvads ir iztīrīts, bet pakāje – ne, jo netika ielaists X dzīvoklī vai puspagrabā,” skaidro podnieks.

Sodrēji vairāku metru augstumā

“No savas pieredzes varu teikt, ka sodrēju slānis, kas sakrājies netīrītu pakāju dēļ, sasniedz trīs, četrus un dažkārt pat septiņus metrus! Tātad problēma, kāpēc cilvēks nevar iekurināt krāsni, ir aizaudzis skurstenis netīrītas pakājes dēļ. Nereti pakāje nav tīrīta kopš ēkas uzcelšanas – 50 vai pat 70 gadus.”

Bieži ir gadījumi, ka skurstenis gadu laikā ir aizaudzis, tāpēc pirmajā stāvā nevar iekurināt krāsni. Dažkārt skurstenis ir aizaudzis līdz pat dūmrovim – vietai, kur ir krāsns pāreja uz skursteni, vai pat nedaudz virs tās.

“Man ir gadījies, ka dzīvoklī, kur atrodas dūmvadu pakāje, iztīrīt nevar. Ir jāiet blakus dzīvoklī, bet tur saimnieks atsakās mani ielaist. Tad es saku: “Uguns nešķiros, kurā dzīvoklī atrodas pakāje. Degsiet jūs visi, visa māja! Ugunij ir vienalga, vai kādam no jums dzīvoklis ir apdrošināts vai nav!” Pēc šiem vārdiem gan nekad nav bijis atteikuma – vienmēr esmu ielaists,” pieredzē dalās Kupčs.

Ja aizdegas skurstenis, liesmu nevar noslāpēt, uzgāžot tai spaini ar ūdeni. Zinoši ugunsdzēsēji šādos gadījumos degošajā dūmvadā ber sāli, kas liesmu nomierina.

Istaba kļūst par dūmu kameru

Kupčs atklāj pāris gadījumu, ar kuriem viņš saskāries šīs apkures sezonas laikā. “Nesen mani izsauca uz Smiļģa ielu Pārdaugavā. No Vācijas bija atbraucis cilvēks, kas tagad dzīvos šajā namā. Jau laikus viņš bija izsaucis skursteņslaucītāju, lai iztīra skursteni un krāsni. Cilvēks saliek pilnu kurtuvi ar briketēm, sāk kurināt. Rezultāts ir tāds, ka krāsnī ir nulle vilkmes un istaba kļūst par dūmu kameru!”

Ja tā noticis, Kupčs klientam parasti lūdz iedot tā skursteņslaucītāja numuru, kuru viņš bija aicinājis. “Tad es piezvanu, nosaucu savu vārdu un amatu, pasaku, par kuru adresi ir runa. Un tad saku: “Tu šeit esi tīrījis un no cilvēka paņēmis naudu, bet patiesībā tai krāsnij pat īsti neesi pieskāries!”.”

Radoša pieeja

Cits gadījums piedzīvots Deglava ielā. Podnieku uzaicinājis ēkas īpašnieks, kurš arī apgalvoja, ka skursteņslauķi izsauc katru gadu. “Pirmajā stāvā bija problēmas ar krāsni. Nu, protams, atkal netīrīts skurstenis. Es klientam teicu, lai nokāpj pagrabā, attaisa tīrāmo lūku. Tur, kā jau sagaidāms, pilns ar sodrējiem. Toreiz es cilvēkam iemācīju iztīrīt pašam. Jautājumu risināju radoši. Viņš lejā tīrīja, es uzkāpu uz jumta ar 16 kilogramu smagu svara bumbu, ko striķī nolaidu lejā līdz korķim, pacēlu trīs metru augstumā un pēc tam to bumbu palaidu brīvā lidojumā, lai izšautu korķi. Nokāpjot no jumta, sastopu saimnieku, kurš iznāk no pagraba. Labi, ka viņam uz acīm bija brillītes! Cilvēkam visa seja melna. Jautāju, vai tagad skurstenis būs iztīrīts. “Jā, tagad būs,” viņš burtiski noelsās.”

Momentā sekoja zvans skursteņslaucītājam, viņam jautājot, vai jātīra ir stāvvads un arī pakāje vai tikai stāvvads. Uz to izskanēja atbilde, ka ir jāiztīra gan stāvvads, gan pakāje. “Kā mans klients sāka to skursteņslaucītāju lamāt! Toties tagad viņš zina, ko nozīmē iztīrīts skurstenis.” 

Kupčs novērojis, ka visbiežāk no skursteņslaucītāju neizdarības cieš sievietes: “Viņas uzticas, ka speciālists visu izdarīs, kā vajag.” Lai pārbaudītu, ka skursteņslaucītājs savu darbu ir paveicis, nevajag kautrēties viņa klātbūtnē paņemt papīru un skaliņus, ielikt krāsnī un aizdedzināt, lai pārliecinātos, ka ir vilkme. Ja nav un nedeg, jāturpina tīrīt krāsni.

Papīri ir svarīgi

Nākamā problēma ir, ka nereti skursteņslaucītāji pēc sava darba neuzraksta aktu vai arī uzraksta nepilnīgi. “Obligāti prasiet, lai uzraksta tīrīšanas aktu, pretējā gadījumā konfliktsituācijā var sanākt vārds pret vārdu!” pauž Kupčs, piebilstot, ka klientam ir jāizsniedz arī skursteņslaucītāja prakses sertifikāta kopija, kur uzskaitītas viņa kompetences.

“Ja sertifikātā nav rakstīts, ka skursteņslaucītājs drīkst likt oderes jeb tā saucamās čaulas, tad viņš to nedrīkst un punkts!” Tīrīšanas aktā jābūt ne tikai uzskaitītam, kas ir iztīrīts, bet arī ieteikumiem, kas būtu labojams.

Ja ir tīrīšanas akts, bet rodas problēmas, ir tiesības vērsties Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālībā. Ja papīra nav, meklēt taisnību nav jēgas.

Ņemot vērā šīs problēmas nopietnību Rīgā, Kupčs nesen vērsies minētajā brālībā: “Divreiz piedāvāju savstarpēji šo jautājumu risināt, lai nebūtu par to jārunā publiski. Pārsūtīju arī visas savas videofiksācijas, kuru man sakrājies daudz. Tas neko nedeva, skursteņslaucītāju brālība mani atšuva.”

Podnieks piedāvājis pat novadīt nelielu semināru, kā jātīra krāsns, jo šāda situācija ir nepieļaujama. “Kuram nav skaidrs, ka ar uguni spēlēties nedrīkst?” viņš retoriski jautā. “Atbildi gaidīju trīs mēnešus. Nesagaidīju. Tātad šis jautājums ir jārisina citādi. Nevienu nevēlos nomelnot; mani uztrauc cilvēku nezināšana, kā sekas var būt traģiskas.”

Skaidrojam terminus

* Vietējās apkures ierīce — telpā iebūvēta krāsns, kamīns, kur sadedzina kurināmo, lai apsildītu, gatavotu ēdienu vai

ūdeni.

* Dūmvadu (skursteņa) pakāje, saukta arī par kāju – parasti atrodas pagrabā, retāk pirmajā stāvā.

Dūmenis – uz pamata vai pamatu sijām balstīta vertikāla ugunsizturīga konstrukcija, kurā izbūvēti dūmkanāli, lai izvadītu no ēkas degšanas produktus, kas veidojas apkures ierīcē.

Dūmkanāls – dūmenī vai degtnespējīgā sienā izbūvēts kanāls (parasti ar nemainīgu šķērsgriezumu), kas paredzēts degšanas produktu plūsmai.

Dūmrovis – dūmkanāla posms, kas apkures ierīci savieno ar dūmeni.