Durvīm ir koda atslēga, bet pazūd elektrība. Vai cilvēki tiek iesprostoti savās mājās?

Siguldas novada pašvaldības preses pārstāve Regīna Diūra “Kas Jauns Avīzei” skaidroja, ka ir divu veidu elektromagnētiskās slēdzenes: * “Fail-safe” (drošas atteices režīmā), un šai gadījumā, ja elektrība pazūd, durvis automātiski atveras, jo magnēts zaudē spēku un * “Fail-secure” (drošas bloķēšanas režīmā), un šai gadījumā, ja elektrība pazūd, durvis paliek aizslēgtas, jo mehāniskā bloķēšanas sistēma paliek aktīva. Bet daudzām sistēmām ir rezerves akumulatori, kas nodrošina darbību arī elektrības zuduma gadījumā (piemēram, vairākas stundas vai pat dienas). Tāpat pastāv fiziska avārijas atvēršanas iespēja, jo ir arī mehāniska atslēga vai manuāls avārijas atbloķēšanas mehānisms, kas ļauj atvērt durvis bez elektronikas.”

Par to, kā šādas durvis var atvērt ārkārtas gadījumā (piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vai “ātrā palīdzība”) viņa saka: “Dažās mājās un ēkās ir ieprogrammēts speciāls kods glābšanas dienestiem, kas ļauj tiem atvērt durvis. Ir arī attālināta piekļuve caur īpašnieku. Ja īpašniekam ir viedā slēdzene ar aplikāciju, viņš var attālināti atvērt durvis no sava tālruņa. Tāpat daudzām elektroniskajām slēdzenēm ir arī parasta mehāniskā atslēga, kas var tikt izmantota ārkārtas gadījumos. Dažās jaunajās ēkās un komerciālās zonās ārkārtas dienestiem ir piekļuves kartes vai NFC/QR kodi, kas ļauj automātiski atvērt durvis. Bet, ja nav citu iespēju, ārkārtas dienesti var izmantot specializētus instrumentus, lai atvērtu durvis ar spēku (piemēram, hidraulisko atvērēju jeb “Halligan tool”).

Arī citās pašvaldībās “Kas Jauns Avīzei” teica, ka tās neredz lielas problēmas tajā, ka elektroniskās slēdzenes cilvēkus varētu iesprostot kādā ēkā. Piemēram, pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” pārstāvis  Kārlis Lithens teica: “Ja ārdurvis ir aprīkotas ar elektroniskajām kodu atslēgām, tās ir noslēgtas ar elektromagnētu, kamēr strāvas avots ir pietiekams (tai skaitā akumulators, ja tāds ir). Elektrības atslēguma gadījumā elektroniskās kodu atslēgas atbloķējas un ārdurvis paliek neaizslēgtas.”  Tāpat viņš teica, ka tiem Ventspils dienestiem, kuriem savu pienākumu veikšanai pamatoti varētu būt nepieciešami daudzdzīvokļu māju ārdurvju kodi, tie ir pieejami. Rīgas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons pauda: “Tiklīdz ir atslēgusies elektrība, pārstāj darboties arī slēdzenes sprūds un durvīm jābūt vaļā, viegli paraujot durvis tās atveras.”

Bet, kas notiek, ja “pīkstulis” nav vai koda kombināciju nezina ārkārtas dienesti. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Laura Bērziņa “Kas Jauns Avīzei” sacīja: “Lai arī kāda situācija būtu izsaukumā, piemēram, traucēta pieķļuve pacientiem, mēs vienmēr aicināsim palīgā mūsu kolēģus no Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas.” Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Sandra Vējiņa “Kas Jauns Avīzei” teica: “VUGD regulāri saņem izsaukumus uz daudzdzīvokļu mājām, kurām ārdurvis ir aizslēgtas ar dažādām kodu atslēgām. Vairumā gadījumu, pieteicējs  informē arī par kodu, tādējādi varam operatīvi nokļūt notikuma vietā. Ja durvis nevaram atvērt, mums kā operatīvam dienestam ir likumiskas tiesības iekļūt jebkurā ēkā, ja cilvēka veselība un dzīvība ir apdraudēta, nepieciešams veikt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 15.pants nosaka, ka “lai apturētu un novērstu ugunsgrēka un ar to saistīto bīstamo faktoru izplatīšanos, kas apdraud fiziskās personas, materiālās vērtības un vidi, vai likvidētu šķēršļus, kas traucē ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbu veikšanu, ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs ir tiesīgs dot rīkojumu: a) iekļūt jebkurā teritorijā, ēkā un telpā; b) pārvietot, nojaukt vai iznīcināt ēkas, būves un to daļas; c) demontēt iekārtas; d) pārvietot transportlīdzekļus.” Bet šādu gadījumu nav bieži, jo cilvēki, izsaucot palīdzību, norāda šos atslēgas kodus, paši jau atver durvis un tamlīdzīgi. Savukārt, dodoties prom no ēkas, nav nepieciešams zināt durvju kodus.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Ar kodu atslēgu bez elektrības” saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.