Gudrs triks, kā parūpēties, lai neaizsalst notekcaurules un kanalizācija
Lai nepiedzīvotu nepatīkamus mirkļus, laikus jāparūpējas par notekcauruļu un kanalizācijas cauruļu sistēmu apsildīšanu.
Vēl pirms pāris gadiem par šādu risinājumu nevarēja pat iedomāties, bet tagad atliek vien notekcaurulēs un kanalizācijā ievietot apkures kabeļus, un par aizsalušām trubām var nesatraukties. Turklāt tā pasaudzēsi ne tikai naudas maku, bet arī nervus.
Apkures kabeļus ievieto vai nu notekcaurulēs un kanalizācijas caurulēs, vai arī aptin apkārt šīm caurulēm. Apsildes kabeļi pēc būtības ir strāvas vadītājs, kas pārvērš elektrisko enerģiju siltuma enerģijā.
Lai apsildāmais kabelis labi darbotos pietiekami sarežģītos apstākļos, tam jāatbilst vairākām prasībām:
* izturīga materiāla apvalks, kas nelaiž cauri mitrumu un ir pasargāts pret UV starojumu;
* vienlīdz labi darbojas gan augstā, gan zemā temperatūrā, ir izturīgs pret bojājumiem un apkārtējās vides iedarbību, kā arī tam ir laba elektroizolācija.
Lētāku vai labāku?
Kabeli var nopirkt tieši tik metru garu, cik ir nepieciešams, un tad nokomplektēt ar citām nepieciešamajām detaļām.
Rezistīvie kabeļi. Visu laiku silda nemainīgi, to siltuma atdevi nevar regulēt. Vislētākie ir kabeļi, kas silda vienādi visā garumā, bet, ja kādā vietā pārdeg elektrību vadošā dzīsla, tad jāmaina viss kabelis. Ir arī kabeļi ar siltuma atdeves zonām. Tajos ir divas dzīslas, kas veido neatkarīgas sildīšanas zonas. Ja kāda zona iziet no ierindas, kabelis joprojām pilda savu funkciju.
Pašregulējošie apsildes kabeļi. Tie ir dārgāki un krietni vien tehnoloģiskāki, taču iztērētā nauda ir tā vērta. Šāds kabelis patērē mazāk elektrības, piemērojas apkārtējās vides prasībām, ir ļoti izturīgs, un to var uzstādīt pat tādās vietās, kur vajag tikai nelielu apsildes zonu. Šiem kabeļiem starp elektrības vadītājiem ir speciāls materiāls, kas maina savu pretestību atkarībā no apkārtējās vides temperatūras, – jo zemāka gaisa temperatūra, jo vairāk silda.
