Aizņēmos naudu, jo ļoti kārojās to stilīgo somiņu... Pirkšanas svētki paiet, bet kredīts būs jāmaksā pašiem

Tomēr, neskatoties uz to, ka patēriņa kredīts pats par sevi nav ne labs, ne slikts finanšu instruments, tā neapdomāta izmantošana var novest pie finansiāliem sarežģījumiem. Šajā rakstā aplūkosim, kā kredīti var apdraudēt jūsu finansiālo veselību un kā izvairīties no parādu sloga pēc svētkiem.

Patēriņa kredīts nav brīnumrīks tūlītēju iegribu apmierināšanai, brīdina speciālisti. Kad ir vērts aizņemties un kad labāk nogaidīt?

Izvērtē esošo kredītu slogu

“Viens svarīgākajiem kritērijiem, vai vispār aizņemties, ir finanšu veselība. Kopējiem maksājumiem par kredītiem, tai skaitā ar plānoto kredītu, nevajadzētu pārsniegt 30–40% no jūsu vai ģimenes ikmēneša budžeta. Ja jūs nezināt savu budžetu vai cik jau ir kopējais kredītu slogs, tad jaunu aizdevumu pavisam noteikti nevajadzētu ņemt,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viens no veidiem, kā ātri var iegūt pārskatu par savām saistībām, ir pārbaudīt informāciju “Kredītu informācijas biroja” vietnē “manakreditvesture.lv”. Tajā pamata dati par aktuālo saistību apjomu ir pieejami bez maksas. Tiesa, jāņem vērā, ka ne visi aizdevēji sniedz informāciju “Kredītu informācijas birojam".

Aizņēmuma mērķis – iegriba, impulss, luksusa prece?

Patēriņa kredīts ir finanšu produkts, kas paredz konkrētas summas aizdevumu, kuru kreditors (banka) ieskaita uzreiz klienta kontā. Piemēram, ja klients piesakās 5000 eiro patēriņa kredītam un viņa pieteikumu apstiprina, tad visu summu ieskaita viņa kontā. Ja vien nav izvēlēts specifisks aizņēmuma mērķis, tad naudas līdzekļus var izmantot visam, ko klients uzskata par nepieciešamu.

Diemžēl nereti patēriņa kredīti mēdz kļūt par veidu, kā apmierināt spontānas vēlmes, piemēram, iegādāties jaunu, modīgu somu vai ierīci. Taču tieši šādi pirkumi bieži ir impulsīvi un nav vitāli nepieciešami.

“Jebkuras kredītsaistības ir jāvērtē ilgtermiņā. Proti, visbiežāk prieks par ceļojumu, nopirktu elektroniku, apģērbu, apaļas jubilejas ballīti un tamlīdzīgi pēc kāda laika noplok. Tāpat luksusa lietu vērtība lielākoties ātri samazinās. Rezultātā varat palikt ar preci, kuras vērtība sāks kristies jau drīz pēc tās iegādes, bet kredītu būs jāatmaksā vēl daudzus mēnešus. Pirms šādiem pirkumiem tiešām ir sev vērts pajautāt, vai man to tiešām vajag? Vai man to vajag tagad?” saka Surgofts.

Viņš norāda, ka izsvērtam lēmumam par aizdevuma ņemšanu pirmais solis ir skaidri definēt mērķi, kam tas nepieciešams. Ierasti tas būtu kaut kas tāds, kas ieguvumus sniedz ilgākā laikā, piemēram, mājokļa remonts, mēbeļu, elektrotehnikas vai auto iegāde, izglītība vai negaidīti izdevumi – veselībai, spēkrata remontam un tam līdzīgi.

Ja ir saprotams skaidrs mērķis, tad var izvēlēties izdevīgāko finanšu produktu un arī ir skaidrāki salīdzināšanas un izvērtēšanas kritēriji.

Izproti dažādu kredītu veidu atšķirības

Banku tīmekļa vietnēs bieži var redzēt atšķirīgus kredītu piedāvājumus, piemēram, remontam vai auto iegādei. Tie visi ir patēriņa kredīta paveidi, taču ar specifiskiem mērķiem.

Atšķirības būtībā slēpjas procentu likmēs, termiņos un aizdevuma izmantošanas noteikumos.  Bieži vien, jo mērķtiecīgāks ir kredīts (piemēram, auto vai remontam), jo izdevīgākas var būt likmes.

Patēriņa kredīts – vispārīgs aizdevums, ko var izmantot jebkuriem mērķiem, piemēram, lielākiem pirkumiem, ceļojumiem vai ikdienas izdevumiem. Tas ir elastīgāks, taču procentu likmes var būt augstākas, jo kredīts nav saistīts ar konkrētu mērķi vai ķīlu.

Auto kredīts – paredzēts konkrēti automašīnas iegādei. Šādam kredītam bieži tiek  piedāvātas izdevīgākas procentu likmes.

Kredīts remontam – specifiski paredzēts mājokļa uzlabojumiem, un bankas bieži piedāvā izdevīgākus nosacījumus nekā parastam patēriņa kredītam. Tomēr jābūt gatavam pierādīt izdevumu mērķi ar dokumentiem, piemēram, līgumiem vai kvītīm.

Savukārt kredītkarte sniedz iespēju saņemt noteiktu kredītlimitu, no kura klients var tērēt pa daļām, pēc vajadzības, proti, ja nepieciešams segt nelielus vai neplānotus izdevumus ilgākā laika periodā. Tā aizņēmējs var izmantot tikai nepieciešamo summu un maksāt procentus tikai par izlietoto daļu.

“Būtiskākā atšķirība starp šiem produktiem ir procentu aprēķinā. Patēriņa kredītam procenti tiek rēķināti uzreiz par visu piešķirto summu, pat ja klients to pilnībā neizmanto. Turpretī kredītkartes procenti tiek aprēķināti tikai par izmantoto summu. Līdz ar to, ja no kredītkartes netiek iztērēts neviens cents, procentu maksājumi nav jāveic,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs.

Atmaksas kārtība arī ir atšķirīga. Patēriņa kredīts tiek atmaksāts ar iepriekš noteiktiem, regulāriem ikmēneša maksājumiem, kas ietver gan pamatsummu, gan procentus. kredītkarte piedāvā lielāku elastību – klients atmaksā tikai iztērēto summu kopā ar procentiem, turklāt atmaksāto summu var izmantot atkārtoti.

Salīdzini gada procentu likmi

Svarīgi atcerēties, ka ir jāsalīdzina “bumbieri ar bumbieriem”, proti, ja domā pie kuras finanšu iestādes “sēsties kamanās”, tad svarīgi salīdzināt vienu un to pašu produktu nosacījumus. Proti, patēriņa kredītu ar patēriņa kredītu, kredītkarti ar kredītkarti. Ja ir dilemma, kurš produkts būs īstaiss, tad drīzāk jāraugās uz tā īpašībām – lietošanas un atmaksas kārtību.

Kredītkartēm bieži ir dažādas “ekstras”, piemēram, apdrošināšana, kas var noderēt, taču jāskatās, vai jūs visas šīs priekšrocības patiešām izmantosiet, jo arī tās veido kredītkartes izmaksas. Jebkurā gadījumā ir uzmanīgi jāiepazīstas ar nosacījumiem, tostarp gada procentu likme (GPL), un vēlams arī salīdzināt dažādu finanšu iestāžu piedāvājumu.

“Katra kredīta izmaksas veido gada procentu likme, kas atspoguļo kopējās izmaksas procentos no kredīta summas gadā. Pat neliels kredīts ar augstu gada procenta likmi ilgtermiņā izmaksā dārgi. Gada procentu likme ir svarīgākais rādītājs, kas palīdz novērtēt kredīta izmaksas. Ja to neņem vērā, var rasties pārsteigums, cik liels patiesībā būs kopējais maksājums,” skaidro Surgofts.

Pēc “Bigbank” Latvijas datiem, populārākais patēriņa aizdevuma mērķis 2024. gadā ir kredītu refinansēšana, proti, šādam nolūkam patēriņa kredītu formē 33,97 % klientu, tam seko kredīts auto iegādei – 31,15 %, ikdienas tēriņiem – 12,78 %, bet 7,8 % aizņemas remontam, 6,73 % cita nekustamā īpašuma iegādei, vēl 4,84 % – mājas elektropreču iegādei, veselības pakalpojumiem – 1,42 %, izglītībai – 0,34 %. 

Izdevīgāk krāt

Tēriņiem, piemēram, ceļojumi, dizaineru rokassomiņas vai kāds "gadžets", par kuriem ir paredzams, ka prieks un emocijas būs īslaicīgas, tomēr ir labāk uzkrāt. Mērķtiecīgi atliekot tik, cik tas ir iespējams.

“Krāšana var sagādāt gandarījumu, jo dod drošības sajūtu. Papildu tam tas arī nozīmē kontroles uzņemšanos. Iepretim tam, ka “drošības spilvena” trūkums parasti rada stresa sajūtu,” piebilst Surgofts.