Kas notiek dabā? No Ķemeru Nacionālā parka pirmo reizi vēsturē pazuduši vilki

Ķemeru Nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētājs Andis Liepa norāda, ka pēdējais novērojums bijis maija sākumā. “Man ir ap desmit trailkameru (dabā uzstādāmas novērošanas kameras, kas reaģē uz kustību – Red.), iepriekšējos gados bija desmitiem vizuālo novērojumu un vienmēr bija atrodamas vilku pēdas. Šogad nekā,” “Kas Jauns Avīzei” stāsta Liepa.

Bebri jūtas daudz drošāk

Ķemeru parkā līdz šim dzīvoja viena vilku ģimene, un Liepa uzskata, ka tā ir izpostīta. Vilkus uzskaita pa ģimenēm – alfa tēviņš, alfa mātīte, kuri rada pēcnācējus, var būt kāds iepriekšējo gadu pēcnācējs vai no malas, kas kopīgi iet medībās un palīdz sagādāt barību. “Tie ir trīs četri pieaugušie un attiecīgā gada jaundzimušie,” skaidro Liepa. Vēl pērn kāds no pieaugušajiem novērots, bet jaunie vairs nebija redzēti.

“Tāda statusa dabas teritorijai tā ir nenormāla situācija,” saka biologs. “Vilka klātbūtne dabā un ietekme uz citām sugām ir svarīga. Šogad, kad vilku vairs nav, bieži parādās jenotsuņi, un bebrs uztaisa dambi vietā, kur agrāk vilki pārstaigāja. Vilkam ir regulatora loma.”

Ķemeru parks arī bijis šaurais posms Latvijā starp vilku austrumu un rietumu populācijām, starp pelēčiem Kurzemes mežos un Latgali un arī Vidzemi. “Ja šeit ir izkauti, var teikt, ka tilts ir iebrucis,” skumji secina Liepa.

Visdrīzāk apšauti

Vaicāts par iespējamiem iemesliem, Liepa neslēpj: “Mana versija ir, ka mednieki ir vienkārši nošāvuši. Pašā Ķemeru Nacionālajā parkā noteikumi aizliedz vilkus medīt, bet neizbrīnītu, ka naktī uz gaidi kāds vilks ir uzrāvies. Vilkam ir arī liela apgaita, var iziet ārā, un tur viņu nošauj. Es sen esmu runājis, ka vajag ap parku buferzonu vilku medību aizliegumam.”

Ķemeros mednieku aktivitāte esot tik liela, ka mazāk kļūst briežu, stirnas atļauts šaut kā nelimitētu medījumu, līdzīgi kā lapsas un jenotsuņus. Tomēr Liepa apšauba, ka tāpēc vilkiem nepieticis barības un viņi aizgājuši jaunu medību lauku meklējumos.

Meža sanitārs

Ķemeros ganās Liepas pārraudzītie savvaļas zirgi un govis, laiku pa laikam vilku galdam gadās kāds kritis dzīvnieks. Pieaugušos vilki nevarot paņemt, vienīgi jaundzimušos teļus, kad mātes pāris dienas ir nostāk no bara. “Kad jau skrien baram līdzi, visi mazuli sargā, tur ir savs bērnudārzs, vilkam ir diezgan mazas izredzes,” teic Liepa.

“Dabā vilkam pamatbarība ir mežacūkas sivēni, stirnas, briežu jaunuļi. Pa trim četriem var arī pieaugušus briežus. Uzšķērž arī kritušos, tad var tikt klāt arī mazāki plēsēji un ērgļi,” piebilst Liepa.

Latvijā, pēc Valsts meža dienesta vērtējuma, ir ap 1300 vilku, mūsu valstī šī ir aizsargājama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apjomos – 300 īpatņu no 15. jūlija līdz limita sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu.