Meža nozares organizācijas pauž viedokli par noteikumu: Par koku ciršanu meža zemēs grozījumu projektu

Sadarbības projekts

Latvijas mežu īpašnieki un meža nozares pārstāvji pauž savu viedokli par noteikumu “Par koku ciršanu meža zemēs” grozījumu projektu un pēdējās dienās izskanējušajiem apgalvojumiem noteikumu projekta sakarā.

Daži no publiskajā telpā izteiktajiem apgalvojumiem var radīt priekšstatu, ka mežu īpašnieki ir kā noziedznieki, kuru vienīgais mērķis ir peļņas nolūkos iznīcināt savu īpašumu – pašu rokām un līdzekļiem gadiem koptu. Pretēji paustajam, mežu īpašnieku vidū ir pilnīgi skaidra motivācija ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai, ko sekmējusi pēdējo 30 gadu laikā praksē un teorētiski uzkrātā pieredze un pieaugošais izglītības līmenis meža apsaimniekošanas jautājumos.. To pierāda fakts, ka meža stādīšanas un meža kopšanas apjomi Latvijā kopš neatkarības atgūšanas ir trīskāršojušies, un gandrīz pilnībā ir izskaustas nelegālās cirtes. Turpretim Latvijas meža nozares likumdošana daudzos aspektos ir saglabājusies 90.- gadu līmenī – ar pārlieku detālu, smagnēju un birokrātisku regulējumu, kas ilgtermiņā nevis veicina, bet tieši pretēji – apgrūtina ilgtspējīgu saimniekošanu mežā. Daudzi no tiesību aktiem, kas regulē mežu īpašnieku darbību, ir sagatavoti tik sarežģītā valodā, kas pilnībā saprotama tikai cilvēkiem ar juridisko izglītību. Kā spilgts piemērs minams jaunais Gaujas Nacionālā parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts.

Tāpēc, atsaucoties arī valdības vadītājas un vairāku ministru iepriekšējiem aicinājumiem, tieši tagad ir īstais laiks samazināt birokrātijas slogu, lai informācija un izpratne par likumu ir visiem vienlīdzīga.

Tieši birokrātisko ierobežojumu un aizliegumu dēļ pēdējos gados ir būtiski pasliktinājusies sanitārā situācija mežos Latvijā. Egļu astoņzobu mizgrauži masveidā savairojas aizsargājamās dabas teritorijās, pēc tam pasliktinot vispārējo Latvijas mežu stāvokli. Līdz šim situācija tikusi risināta, ik gadus veidojot speciālu Valsts Meža dienesta rīkojumu mizgraužu postījumu ierobežošanai. Savukārt tagad nepieciešamās rīcības mizgraužu postījumu ierobežošanai visbeidzot ir iekļautas noteikumu izmaiņu priekšlikumos.

Nepamatoti ir skaļi paustie pārmetumi atbildīgajai ministrijai par it kā slēptu izmaiņu virzīšanu, jo sagatavotie priekšlikumi šobrīd tieši ir iesniegti publiskai apspriešanai . Tāpēc pagājušās nedēļas publiskie provokatīvie paziņojumi vērtējami kā apzināta un mērķtiecīga histērijas radīšana Latvijas sabiedrībā, lai nepieļautu atklātu, demokrātisku un profesionālu nepieciešamo izmaiņu priekšlikumu izvērtēšanu. Iesniegto priekšlikumu mērķis ir mazināt birokrātisko slogu un atvieglot darbu cilvēkiem, kas dzīvo un strādā Latvijas laukos. Tāpēc meža nozares sabiedrisko organizāciju biedrus jo īpaši pārsteidza atsevišķu politiķu populistiski paziņojumi par to, ka viņi neatbalstīs birokrātijas mazināšanas pasākumus kas iekļauti noteikumu grozījumu projektā pat vēl pirms ir pabeigta publiskā apspriešana, uzsākts noteikumu saskaņošanas process un izveidota gala redakcija iesniegšanai Ministru Kabinetā.

Mēs bieži sakām, ka vēlamies sasniegt Eiropas valstu labklājības līmeni. Turklāt ne vien Rīgā un lielajās Latvijas pilsētās, bet reģionos, Latvijas laukos. Skaidra un līdzsvarota likumdošana ir viena, ja ne vienīgā no mūsu iespējām. Salīdzinājumā ar Somiju, Zviedriju, Vāciju, Austriju, Čehiju, Igauniju un daudzām citām nozīmīgām mežsaimniecības valstīm, Latvijā birokrātisko prasību apjoms*, kas attiecas uz meža īpašniekiem un īpašniekus regulējošo birokrātu skaitu, ir būtiski lielāks – īpašuma tiesību jomā Latvija ir starp viszemāk novērtētajām Eiropas Savienības valstīm.