Šodien - Starptautiskā tīģeru diena. Varenais dzīvnieks pret mantkārīgo cilvēku - kurš izrādīsies spēcīgāks?

Blīvajos Āzijas mežos, kur koku lapotne aizsedz saules gaismu, klusi klīstot un saplūstot ar ēnām, mitinās tīģeri. Šie majestātiskie radījumi nav sastopami nekur citur uz zemeslodes. Tie ir spēka un varenības simbols, kas ieņem nozīmīgu lomu daudzās Āzijas kultūrās, vēsta kanāls “National Geographic”.

Kaut arī tīģeri ir vislielākie no savvaļas kaķiem un pazīstami kā ļoti teritoriāli un agresīvi, tie nespēj sevi pilnībā pasargāt. Lai tīģeris spētu izdzīvot, tam ir vajadzīgas mājas, proti, veselīgi un labi aizsargāti meži, un ēdiens jeb medījamās sugas.

Diemžēl tīģeru skaits savvaļā strauji samazinās – pēdējo 100 gadu laikā to populācija ir sarukusi par aptuveni 95%. Pašlaik Āzijas mežos dzīvo ap 3900 tīģeru, kas ir nesalīdzināmi ar teju 100 000, kas tur saimniekoja pagājušā gadsimta sākumā.

Tīģeru izzušana liecina par reģiona ekoloģijas līmeņa lejupslīdi un daudzām vides problēmām, kas to ietekmējušas. Tiesa gan, ka tīģeru populācijas saglabāšanai ir izstrādātas vairākas programmas, sākot ar dzīvotņu aizsardzību, cīņu pret malumedniecību un kontrabandu, beidzot ar sabiedrības izglītošanu, informēšanu un pretkorupcijas pasākumiem.

Ar mērķi palielināt izpratni par tīģeru apdraudētību katru gadu 29. jūlijā tiek atzīmēta Starptautiskā tīģeru diena. Arī kanāls “National Geographic” pievienojas oranžo strīpaiņu aizstāvjiem un aicina uzzināt pārsteidzošus faktus par tīģeriem!

Izcili lēcēji un skaļi rēcēji

Tīģeris ir augumā lielākais no kaķu dzimtas plēsējiem. Pieaudzis tēviņš var svērt no 90 līdz pat 300 kilogramiem un sasniegt līdz 3,3 metru garumu, ieskaitot asti. Uz planētas nav divu vienādu tīģeru – to svītras ir tikpat unikālas kā cilvēka pirkstu nospiedumi. Savvaļā to kažoks kalpo kā maskēšanās līdzeklis, kas palīdz saplūst ar apkārtējo vidi.

Zinātnieki tīģerus iedala deviņās pasugās, no kurām trīs ir izmirušas, bet sešas joprojām iespējams satikt Āzijas mežos. Sibīrijas jeb Amūras tīģeris ir lielākais un smagākais no visiem sugas brāļiem un dzīvo vistālāk uz ziemeļiem – Krievijas Tālajos Austrumos. Bengālijas tīģeris ir lielākā pasuga pēc populācijas, tās īpatņi sastopami Indijā, Bangladešā, Butānā un Nepālā.

Tāpat savvaļā sastopami arī Indoķīnas, Malajas un Sumatras tīģeri, savukārt Ķīnas tīģeris ir kritiski apdraudēts un gandrīz pilnībā izmiris. Ķīnas tīģeri tiek turēti nebrīvē ar mērķi tos atjaunot dabā. Dzīvnieku aizstāvji visā pasaulē cer, ka tiem nebūs jāpiedzīvo tāds pats liktenis kā nu jau izmirušajiem Javas tīģeriem, kuru pēdējais īpatnis dabā tika novērots 1970. gadā.

Tīģeri ir izcili mednieki, kas savam upurim pietuvojas no slēpņa. To spēcīgais, muskuļotais ķermenis un lielās ķepas ļauj atsperties un lēkt pat sešu metru attālumā. Tīģeri medī aptuveni reizi nedēļā un vienā naktī apēd līdz pat 34 kilogramiem barības.

Viņu ēdienkartē visbiežāk ir tādi lielie zīdītāji kā brieži, bifeļi un mežacūkas, bet viņi neatturēsies arī no pērtiķiem, lāčiem, leopardiem vai pat krokodiliem. Ja tīģeri atrodas cilvēku tuvumā, tie barojas arī ar mājdzīvniekiem, piemēram, liellopiem vai kazām. Turklāt tīģeri ir arī izcili peldētāji un ir novērots, ka tie medī ūdenī. Atšķirībā no citiem kaķiem, kas no slapjuma labprātāk izvairītos, tīģeri bieži pavada laiku upēs un ezeros atvēsinoties.

Interesants ir arī veids, kādā tīģeri komunicē. Ja medībās tie rāda savu izcilo prasmi klusi un nemanāmi pielavīties, tad riesta laikā tie demonstrē savu skaļo rēcienu, ko var dzirdēt pat trīs kilometru attālumā.

Samuraja, valdnieka un pat dievietes pavadonis

Tīģeris ir viens no ķīniešu zodiaka dzīvniekiem, kas simbolizē spēku, drosmi un aizsardzību. Ķīniešu valodā tīģeri apzīmē ar vārdu “hu”, ko izrunā tāpat kā angļu valodas vārdu “who”, tikai ar lejupejošu un augšupejošu intonāciju. “Hu” lejupejošā intonācijā nozīmē “aizsargāt”. Kādreiz karavīri viens otram dāvināja tīģeru gleznas kā aizsardzības talismanu un cieņas apliecinājumu.

Tradicionālajā ķīniešu mitoloģijā tīģeris ir pazīstams kā viens no četriem debesu sargiem, kas pārvalda rietumus un ir saistīts ar rudens sezonu un metālu. Saukts arī par Balto tīģeri, tas aizsargā pret ļaunumu. Ķīniešu Jaungada svinībās, kā arī cīņas mākslas pasākumos bieži tiek vilktas tīģera maskas, lai izkliedētu ļaunos garus.

Arī japāņu kultūrā tīģeris ir drosmes simbols. Samuraju laikmetā lielā kaķa attēli tika gan izšūti uz apģērba un karogiem, gan iegravēti uz bruņām un ieročiem, tā apliecinot klana spēku un varenumu. Leģenda par “Toru”, kas japāņu valodā nozīmē “tīģeris”, stāsta, kā četrkājainā plēsēja pārsteidzošais spēks un gudrība iedvesmoja samurajus viņu ceļā.

Savukārt Korejā tīģeris ir kalnu aizsargs, kas majestātiski stājas pretī no grēdu virsotnēm glūnošajiem ļaunajiem gariem. Vjetnamā tas tiek uzskatīts par valdnieka un varas simbolu, un bieži tika attēlots gan tradicionālajā mākslā, gan literatūrā.

Starp citu, tīģeris ir Indijas nacionālais dzīvnieks un tiek uzskatīts par mežu karali. Tīģera tēls ir saistīts ar hindu dievieti Durgu un tas bieži tiek attēlots kā viņas “transportlīdzeklis”. Durga ir kara un aizsardzības dieviete hindu mitoloģijā.

Imperatoru talismans, kas spēj dziedēt slimos

Lielākā daļa Āzijas pamatiedzīvotāju tautu un kopienu mitinās tīģeru dabisko dzīvotņu tuvumā un jau izsenis ir ar bijību apbrīnojuši šos cēlos dzīvniekus. Nedz ziloņi, nedz lauvas, nedz jebkurš cits savvaļas zvērs nav tik bieži attēlots mākslā kā tīģeris.

Agrāk tīģerus un to ķermeņa daļas bija pieņemts izmantot kā talismanus un spēcinošus, ārstnieciskus līdzekļus. Senās Indijas dižākais imperators Samudra kala īpašas zelta monētas, uz kurām bija attēlots, nogalinot tīģerus, tā apliecinot savu varu. Savukārt indiešu sultāns Tipu, dēvēts arī par “Maisūru tīģeri”, izteica savu neapmierinātību par nespēju sakaut britus, pasūtot speciālu teju dabiska izmēra skanošu rotaļlietu – tīģeri, kas sakodis britu karavīru.

Par nožēlu jāsaka, ka ticība tīģera maģiskajai spējai aizsargāt nebeidzās tikai ar talismanu izgatavošanu. Piemēram, Ķīnā tradicionālās medicīnas vajadzībām tīģeri jau no mazotnes tika turēti šauros būros. Tīģerēnus vai nu nolaupīja no savvaļas, vai nedabiski pavairoja nebrīvē. Diemžēl tur viņus visus sagaidīja viens un tas pats bēdīgais liktenis ­– nežēlīgas ciešanas un nāve.

Āzijas tradicionālajā medicīnā visplašāk izmantoti tiek tīģera kauli. Tos sasmalcina pulverī un pēc tam pievieno dažādām ziedēm vai dzērieniem. Tīģera kaulu vīns esot īpaši dziedniecisks. To pagatavo, rīsu vīnā uz vairākiem gadiem iemērcot tīģera kaulus. Vitalitātes un izturības uzlabošanai esot uzturā jālieto tīģera asinis.

Cilvēces mantkārības un nežēlības upuri

Mūsdienās Ķīnā joprojām pastāv vairākas legālas tīģeru fermas, taču tirdzniecība ar tīģera kauliem tika aizliegta 1993. gadā. Ceturtdaļgadsimtu vēlāk, 2018. gadā, Ķīna paziņoja par nodomu aizliegumu atcelt, bet pēc spēcīgas starptautiskas kritikas tas tomēr palika spēkā.

Galvenais arguments bija, ka šāda tirdzniecība varētu radīt lielu apdraudējumu savvaļas tīģeriem un vēl lielāku pieprasījumu pēc to ķermeņa daļām melnajā tirgū. Jāatzīst, ka, lai arī liela daļa valstu cīnās pret nelikumīgo tirdzniecību ar savvaļas zvēriem, joprojām pastāv bažas, ka legālās tīģeru fermas var tikt izmantotas kā aizsegs nelikumīgām darbībām.

Turklāt mūsdienās tīģeru masveida nogalināšana neaprobežojas ar ādas un kaulu iegūšanu vien. Tīģeri tiek nonāvēti, atriebjoties par konfliktiem ar cilvēkiem, un tiek pat algoti prasmīgi mednieki, lai vietējo luksusa tirgu apgādātu ar “eksotisko” tīģera gaļu. Tie, kas netiek nošauti, ir spiesti pamest savu dabisko dzīvotni, jo meži nemitīgi tiek pārveidoti cilvēku vajadzībām, galvenokārt ­– tūrismam.

Savvaļas dzīvnieku izklaides industrija pelna miljonus, nebrīvē audzējot tīģerus, kas atņemti to bioloģiskajām mātēm, pakļaujot viņus nežēlīgām apmācībām, lai sagatavotu skatuves priekšnesumiem, un nelegāli tirgojot šos eksotiskos zvērus.

Lai aizsargātu izmirstošos lielos kaķus, Indija, kur mīt puse pasaules tīģeru populācijas, pasludināja tīģeri par valsts nacionālo dzīvnieku un 1973. gadā uzsāka projektu “Tīģeris”. Vairākiem rezervātiem tika piešķirti finansiāli līdzekļi un īpašs tīģeru aizsardzības statuss. Arī Nepāla, Malaizija un Indonēzija ir izveidojušas vairākus nacionālos parkus un rezervātus, lai aizsargātu tīģeru populācijas.

Maika Taisona 250 kilogramu smagais mājas mīlulis

Izbijušais amerikāņu profesionālais bokseris Maiks Taisons ir atzīts par vienu no visu laiku izcilākajiem smagsvaru bokseriem. Par savu mīļdzīvnieku viņš izvēlējās Bengālijas tīģerieni vārdā Kenija.

Taisons iegādājās Keniju 1990. gados, kad viņa boksa karjera bija slavas zenītā. Tolaik tīģeris viņam izmaksāja ap 70 tūkstošiem ASV dolāru (64,5 tūkstošiem eiro). Bokseris turēja tīģeri savās mājās Lasvegasā. Ātri vien Kenija kļuva par daļu no sava saimnieka publiskā tēla un bieži parādījās intervijās kopā ar viņu.

Abi kopā nodzīvoja vairāk nekā 16 gadus un Taisons bieži runāja par ciešo saikni, kāda bija starp viņu un Keniju. Viņi kopā pastaigājās, spēlējās ­– pasauli apbūra neparastā savienība starp cilvēku un savvaļas dzīvnieku.

Bokseris žurnālistiem stāstīja, ka 250 kilogramus smagais tīģeris dzīvojot ar viņu vienā istabā. Viņš arī dalījās ar atgadījumu, kad Kenija burtiski norāvusi roku kaimiņienei, kura kādu dienu negaidīti bija apmeklējusi viņa pagalmu, lai paspēlētos ar Keniju. Taisons izmaksāja sievietei 250 tūkstošu ASV dolāru (230 tūkstošu eiro) atlīdzību.

Tīģera kā mājdzīvnieka turēšana izrādījās dārga un bīstama, tāpēc galu galā Taisons bija spiests šķirties no Kenijas. Taču abu kopīgās fotogrāfijas un videoklipi interneta lietotājus pārsteidz vēl šodien.

Ne velti šo majestātisko dzīvnieku unikalitāte iedvesmoja jau senos Āzijas pamatiedzīvotājus. Tīģeru aizsardzība ir mūsu kopīga atbildība, tāpēc kanāls “National Geographic” sveic visus Starptautiskajā tīģeru dienā un aicina saudzēt šīs brīnumainās būtnes!