FOTO: Koka ēkas piedzīvo renesansi

Atšķirībā no Vācijas un Austrijas Latvijā koka arhitektūra vairākas desmitgades palika otrajā plānā, taču tagad gan pie mums, gan citviet Eiropā koka ēkas kļūst arvien populārākas, un koka māju renesansei ir pamatoti iemesli. Protams, viens no galvenajiem ir ekoloģiskais aspekts, taču koka mājām ir vēl vairākas priekšrocības.

Veselīgs un videi draudzīgs

Koks augšanas laikā savāc no gaisa ogļskābo gāzi un izdala skābekli. Tātad ogleklis paliek koksnē un vēlāk arī ēkā, kas būvēta no koka. Cilvēka apkārtējai videi veselīgāku materiālu par koku ir grūti atrast, turklāt koks dabiskā veidā regulē gaisa mitrumu telpā – ja ir pārāk mitrs, koksne savāc daļu mitruma, ja pārāk sauss, koksne no savāktā mitruma atbrīvojas.

Tiesa, šāda mitruma apmaiņa ir iespējama tikai gadījumā, ja koks nav pārklāts ar biezu krāsas kārtu, tādēļ prātīgāk ir izmantot tādu krāsu vai laku, kas laiž cauri gaisu. Vēl viens variants ir koku nekrāsot un nelakot vispār. Tad gan jāsamierinās ar to, ka laika gaitā koks kļūs arvien tumšāks un beigās iegūs dabiski pelēku toni. Ja tas netraucē, tad nekrāsots koks ir vislabākais risinājums.

Izturīgs materiāls

Skeptiķi teiks – kāds gan tur izturīgs, dzelzsbetons ir daudz izturīgāks! Gan jā, gan nē. Proti, koks ir daudz elastīgāks un spēj piemēroties transformācijai. “Tas izklausīsies paradoksāli, taču, piemēram, lielveikala “Maxima” traģēdija nebūtu notikusi, ja ēka būtu būvēta no koka un pārsedzes būtu līmētas koka sijas. Metāls un betons, sasniedzot noteiktu izturības robežu vai temperatūru, vienkārši salūst, sabrūk, savukārt koks no lielas slodzes sāks liekties, un to jau varēs redzēt ar aci. Ja ar to nepietiek, par problēmām vēstīs krakšķēšana. Pat ja koks sāks lūst, nekad nelūzīs visa konstrukcija vienlaikus, bet gan viens posms pēc otra,” skaidro vlsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs. Viņš piemin arī Itālijas pieredzi – kad šo valsti savulaik piemeklēja zemestrīce, izrādījās, ka koka ēkas ir visizturīgākās tieši šī būvmateriāla elastības dēļ.

Tiek arī uzskatīts, ka koks ir ugunsnedrošs materiāls. Jā, koks tiešām deg, taču degšanas ātrums ir salīdzinoši neliels. Bieza sija, piemēram, deg ar ātrumu viens milimetrs minūtē, un tas nozīmē, ka ugunsgrēka gadījumā cilvēkiem ir pietiekami daudz laika, lai pamestu degošo ēku. Turklāt ēkās, kas būvētas no sintētiskiem materiāliem un plastmasas detaļām, degot izdalās indīgi izgarojumi, kas ir pat bīstamāki par atklātu liesmu. Tātad atkal nonākam pie tā, ka koks ir veselīgāks.

Tehnoloģiju ietekme

Jāņem arī vērā, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj koku padarīt izturīgāku un vairāk siltumizolējošu. Agrāk koka ēka vispirms asociējās ar guļbūvi, bet tagad var būvēt no biezām koka plātnēm, kas līmētas vai naglotas no daudziem slāņiem un tādēļ ir gan izturīgas, gan arī kalpo kā siltumizolējošs materiāls. Turklāt modernās tehnoloģijas paver iespēju būvēt augstākas un lielākas koka ēkas, kas domātas industriāliem mērķiem.

Ir pat koka augstceltnes, kas sasniedz 84–86 metru augstumu; trīs pasaulē augstākās koka ēkas ir uzbūvētas ASV, Austrijā un Norvēģijā. Koka augstceltņu materiālu izmaksas gan ir lielākas nekā betona ēkām, toties ļauj ieekonomēt uz būvniecības tempiem, jo visas konstrukcijas iespējams izgatavot rūpnīcā, un pēc tam uz vietas atliek tikai salikt kopā ar ātrumu viens stāvs dienā. Tātad desmitstāvu ēka ir gatava desmit dienās, protams, nerēķinot iekšdarbus. Tāds temps ļauj nodrošināt kvalitāti, jo celtniecības gaitā ir būtiski, lai jaunbūvi nesamērcētu lietus. Īpaši tas attiecas uz koka ēkām, taču nav mazsvarīgi arī betona būvēm, jo arī tām arī mitrums rada risku.

Izmaksas – lielas vai ne pārāk?

“Skaidrs, ka kubikmetrs koksnes maksā dārgāk nekā kubikmetrs betona,” saka Tomass Kotovičs. “Taču, ja skatāmies visas būvniecības izmaksas, ieskaitot iekšējo un ārējo apdari, bieži vien koka ēkām šie apdares darbi ir veicami vienkāršāk un tātad lētāk. Un ilgtermiņā dzelzsbetona ēku uzturēt izmaksās dārgāk nekā koka – to varam redzēt kaut vai no Rīgā septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sabūvēto daudzstāvu namu piemēra. Koka ēkas ir ilgmūžīgas, taču ar vienu būtisku noteikumu – ja tās ir pareizi būvētas. Te viens no svarīgākajiem faktoriem ir hidroizolācija, vispirms jau pareizi izveidojot pamatus, un arī jumtam jābūt pietiekami lielai pārkarei, lai ūdens nelītu uz sienām. Ja viss izdarīts pareizi, koka ēka var stāvēt 200 un 300 gadu. Starp citu, Latvijā vecākā koka māja atrodas Valmierā. Tā ir vecās aptiekas ēka, kas būvēta 1736. gadā. Bet pasaulē vecākā koka ēka ir 1300 gadu sens budistu templis Japānā.”

Vēl viens svarīgs priekšnoteikums koka ēkas ilgmūžībai ir ventilācija – uz tās rēķina nedrīkst taupīt, jo koksnei ir jāelpo. Un nevajag koku krāsot ar gaisu necaurlaidīgu krāsu, kas pēc tam lobīsies nost un padarīs ēku neglītu. Ēkas pamatiem jābūt pietiekami augstiem, lai mitrums no zemes netiktu kokam klāt.

Daži siltuma knifi

Koks ir diezgan labs siltumizolējošs materiāls, taču, ja nepieciešams, papildu siltināšanai var izmantot fibrolītu. Apkures sistēmu var izmantot jebkādu, tikai jārēķinās, ka koka grīdu apsilde gan nav tā labākā ideja.

“Ja vien kaut kas nav nepareizi uzbūvēts un no apakšas nepūš vējš, uz koka grīdas pēdām nevajadzētu salt. Tādēļ tajās telpās, kur ir skaista koka grīda, es ieteiktu drīzāk likt parastu radiatoru apkuri, podiņu krāsni vai kamīnu. Bet vannasistabā un priekštelpā – flīzes, un zem tām gan efektīva ir zemgrīdas apkure,” iesaka Kotovičs.

Estētiskais faktors

Koka māja ir skaista – vai tad tā nav? Ja salīdzinām no gāzbetona blokiem būvētu privātmāju un koka ēku, visticamāk, tieši koka būve vizuāli izskatīsies glītāk – vieglāka, gaisīgāka un elegantāka. Būtiski ir arī tas, ka koks ir vietējās izcelsmes materiāls – made in Latvia. Aptuveni rēķinot, vienas kārtīgas privātmājas būvei vajag apmēram 40 koku jeb 20 kubikmetru koksnes. Varbūt izklausās daudz, taču, ņemot vērā, cik daudz Latvijā stādām mežus un cik ātri tie aug, koksnes daudzums, kas nepieciešams vienas privātmājas būvei, izaug vidēji vienā minūtē, bet vienas divstāvu biroja celtnes uzbūvēšanai – aptuveni 15 minūtēs.

Reklāmas raksts sadarbībā ar Latvijas valsts meži.