Karstums ir ārkārtīgi bīstams suņiem un kaķiem. Rīcības plāns, ko darīt, ja mīlulis ir pārkarsis
Tavs mājas mīļdzīvnieks nevar izstāstīt, ka viņam ir pārāk karsti, tāpēc tev būtu jāzina, kā viņam palīdzēt.
Konsultē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes veterinārās klīnikas veterinārārste Madara Nikolajenko.
Kāpēc dzīvnieki pārkarst?
Karstā laikā dzīvnieki var ātri pārkarst, jo ne vienmēr tiem ir iespēja paslēpties vēsākā vietā vai pilnībā izvairīties no saules. Viņi nevar sevi atdzesēt ar svīšanu, tāpēc dzīvniekiem var būt karstuma dūriens. To var piedzīvot arī pēc fiziskām aktivitātēm siltā laikā, uzturoties pārāk karstā vietā bez normālas gaisa cirkulācijas, piemēram, automašīnā.
Kam karstuma dūriens ir visbiežāk?
Pārkarst var jebkurš dzīvnieks, taču paaugstināta riska grupā ir tie, kuriem ir liekais svars, šķirnes ar plakanu purnu (mopši, buldogi, Persijas kaķi), dzīvnieki ar biezu vai melnu apmatojumu, ļoti veci vai ļoti jauni mīluļi, kā arī tie, kam ir elpceļu, plaušu un sirds slimības.
Kad jādodas pie veterinārārsta?
Biežākās karstuma dūriena pazīmes ir izteikta elsošana, siekalošanās, sarkanas smaganas un mēle, paātrināta sirdsdarbība, vemšana vai caureja; dzīvnieks var būt nemierīgs, staigāt apkārt un meklēt ēnu vai ūdeni. Smagākā gadījumā var šķist apjucis, saimnieki var novērot vājuma pazīmes, ģīboņus līdz pat samaņas zaudēšanai.
Kā es varu palīdzēt?
Nekavējoties sniedz pirmo palīdzību un sazinies ar veterinārārstu, ievērojot principu – vispirms atdzesē, tad transportē.
Sāc ar to, ka nogādā dzīvnieku labi ventilētā un vēsā vietā, nepieciešamības gadījumā izmanto ventilatorus. Dzīvnieku var noguldīt uz vēsiem dvieļiem. Piedāvā nelielām porcijām padzerties, bet, lai izvairītos no aizrīšanās, nespied dzert. Var dzīvniekam liet virsū ūdeni, kas ir vēsāks par ķermeņa temperatūru, bet nekādā gadījumā neizmanto ledusaukstu ūdeni – tas stāvokli tikai pasliktinās. Svarīgi neliet ūdeni tieši uz galvas, lai izvairītos no tā, ka mīlulis ūdeni ieelpo plaušās. Ūdeni lej tik ilgi, kamēr dzīvniekam normalizējas elpošana. Atvēsināšanas procedūru laikā uzmani, lai dzīvnieks nesāk trīcēt, jo tas liecina, ka viņam kļuvis par aukstu un viņš sevi sāks atkal sildīt.
Pēc pirmās palīdzības sniegšanas sazinies ar veterinārārstu, kurš dos tālākās norādes. Visdrīzāk viņš lūgs dzīvnieku nogādāt klīnikā, lai varētu to izmeklēt un pārliecināties, ka dzīvībai briesmas vairs nedraud.
Kas jādara, lai mīļdzīvnieks nepārkarstu?
* Nodrošini ēnu un vēsu vietu gan ārā, gan iekštelpās.
* Rūpējies, lai vienmēr ir pieejams svaigs ūdens.
* Zooveikalos var iegādāties atvēsinošus paklājiņus.
* Ved suni pastaigās agri no rīta vai vēlu vakarā. Pirms pastaigas pārliecinies, vai ceļa segums nav pārkarsis. Uzliec uz tā savu roku – ja šķiet par karstu, dzīvnieks pa tādu staigāt nedrīkst.
* Nekādā gadījumā neatstāj dzīvnieku mašīnā, pat ja tā novietota ēnā. Automašīnā nav gaisa cirkulācijas, tāpēc tā ļoti ātri sakarst un temperatūra tajā ir pat divas trīs reizes augstāka nekā gaisa temperatūra. Ņem vērā, ka mazā spraudziņā pavērts logs situāciju nemaina!
