Kur Latvijā var apskatīt karsta kritenes, un kāda tām saistība ar karstumu?

Latvijā karsta kritenes ir izveidojušas vietās, kur zem augsnes kārtas ir ģipša, dolomīta vai kaļķakmens slānis, kas saskarē ar gruntsūdeņiem šķīst un aizskalojas. Šajā vietā pazemē rodas tukšums, kuru klāj vien neliela augsnes kārta. Brīdī, kad augsne virs tukšās vietas vairs nevar noturēties, tā iebrūk, veidojot piltuves formas bedri, kas var būt vairākus metrus dziļa un plata. Paredzēt, kur izveidosies nākamā karsta kritene, iespējams, tikai veicot ļoti rūpīgu ģeodēzisko izpēti.

Tikko izveidojušās karsta kritenes var būt ļoti dziļas, un to malās lieliski var redzēt zemes profilu – dažādo slāņu šķērsgriezumu. Tas kritenēm piešķir savdabīgu šarmu. Tiesa, nesen izveidojušās karsta kritenes ir būt bīstamas, jo no to malām ik pa brīdim nobrukt augsne vai paplašināties pati kritene. Laikam ejot, kritenes piepildās ar nogruvušo augsni, kļūst seklākas, malas apaug ar augiem un kokiem. Īpaši šarmantas ir tās karsta kritenes, kas piepildās ar pazemes ūdeni un pārtop par skaistiem, nedaudz mistiskiem ezeriņiem. Visas karsta kritenes ir aizsargājami dabas objekti un iekļautas Natura 2000 tīklā.

Kur Latvijā var apskatīt krasta kritenes?

* Skaistkalnes karsta kritenes. Skaistkalne, Bauskas novads.
* Ezernieku karsta kritenes. Allaži, Siguldas novads.
* Rīteru karsta kritenes. Koknese, Aizkraukles novads.
* Klintaines karsta kritenes. Klintaine, Aizkraukles novads.

* Jaunākās karsta kritenes izveidojušas Engures novada Milzkalnē (2020. gadā)  un Salaspils novadā pie Salaspils purva (2021. gadā). Tās ir norobežotas un nav pieejamas apskatei, jo atrašanās to tuvumā var būt bīstama.

Zināšanai

Karsta kritenes nosaukumam nav nekādas saistības ar karstumu, bet gan Karsta plato Slovēnijā, kur šādu kriteņu ir ļoti daudz.